Vienkāršāk nozīmē gudrāk – ES tiesību aktu “piemērotības” programma 0
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Durana Barozu komentārs:
Eiropai ir jābūt lielai lielās lietās un mazākai – mazākās lietās. Ekonomikas krīze parādīja, ka ir nepieciešams likvidēt nevajadzīgos šķēršļus uzņēmumiem, lai veicinātu izaugsmi un darba vietu radīšanu. Tas ir vēstījums, ko es šonedēļ nodošu Eiropadomē.
Ekonomikas iespējām un sociālajām problēmām praktiski vairs nav robežu, tādēļ daudzus politiskus risinājumus var panākt tikai tad, ja tie pārsniedz valstu robežas. Bet Eiropas Savienības loma var būt nozīmīgāka un efektīvāka tikai tad, ja tā bauda entuziasma pilnu iedzīvotāju atbalstu. Tomēr pašlaik nevar noliegt, ka daudzi iedzīvotāji un uzņēmumi nejūtas labi ES, kas, viņuprāt, rada pārmērīgu birokrātiju un pārāk bieži iejaucas jautājumos, kuros tai nebūtu jāiejaucas. Mums ir jākliedē šīs bažas.
Un mēs to arī darām.
Iniciatīvā, kas apjoma un mērķu ziņā pārspēj visus līdzšinējos centienus, mēs REFIT programmas ietvaros esam caurskatījuši ES tiesību aktu kopumu un ierosinājuši daudzus konkrētus veidus, kā padarīt ES tiesību aktus vieglākus, vienkāršākus un lētākus. Tas attiecas uz visām politikas jomām, neapšaubot to politikas mērķus. Mēs ieklausāmies uzņēmumu un citu ieinteresēto personu viedoklī un rīkojamies, lai kliedētu viņu bažas. Komisija ir apspriedusies ar uzņēmumiem visā Eiropā, lai apzinātu 10 galvenos šķēršļus, ar ko viņi sastopas savā darbā. Pagājušajā nedēļā Apvienotajā Karalistē publicētajā uzņēmējdarbības pārskatā jau ir aplūkoti daudzi jautājumi, pie kuriem mēs strādājam.
Vairāk nekā jebkad agrāk mēs pievēršam uzmanību tam, lai Eiropas regulas nepārsniegtu to mērķus, lai vajadzīgie noteikumi būtu tik skaidri un saprotami, cik to pieprasa mūsu uzņēmumi, un lai izvairītos no nevajadzīgiem un nepārdomātiem tiesību aktiem.
Politiskie lēmumi ir jāpieņem pareizajā līmenī, proti, vietējā, valstu vai Eiropas līmenī. Tas ir demokrātijas pamatprincips. Arvien ciešākai savienībai starp Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīgs, lai lēmumi tiktu pieņemti pēc iespējas atklātāk un pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.
Nebūt ne visiem jautājumiem ir nepieciešams Eiropas līmeņa risinājums. Eiropai uzmanība ir jāvērš uz tām jomām, kurās tā var dot vislielāko pievienoto vērtību. Ja šādas pievienotās vērtības nav, tai nevajadzētu iejaukties. Sākot šo juridisko aktu piemērotības programmu, ES apliecina, ka tā spēj noteikt gan pozitīvas, gan negatīvas prioritātes.
Pēdējos gados mēs esam guvuši patiesus panākumus. Kopš 2005. gada komisija ir atcēlusi 5590 tiesību aktus. Laikposmā no 2007. līdz pagājušajam gadam administratīvais slogs uzņēmumiem samazinājās par 26%, līdz ar to samazinot izmaksas par 32,3 miljardiem eiro, un tas notika laikā, kad mūsu uzņēmumiem un patērētājiem tas bija visvairāk nepieciešams. Mēs mazinām slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, atvieglojot prasības attiecībā uz autotransportā lietojamajām reģistrācijas kontrolierīcēm, ļaujot elektroniski iesniegt rēķinus par PVN, vienkāršojot noteikumus un maksas MVU ķīmiskās rūpniecības nozarē un šonedēļ ierosinot jaunu PVN standarta deklarāciju.
Turklāt mēs mainījām veidu, kādā top Eiropas tiesību akti, veicot augstākās kvalitātes ietekmes novērtējumus un vairāk balstoties uz iedzīvotāju pieredzi attiecīgajā jomā, kā arī efektīvi izdarot secinājumus pēc tam, kad ir novērtēta tiesību aktu ietekme vai politikas joma.
Šonedēļ mēs spersim vēl nozīmīgākus soļus: mēs mudinām dalībvalstis un Eiropas Parlamentu beidzot pieņemt 21 svarīgu priekšlikumu, kas jau ir ierosināti, piemēram, par patērētāju drošības noteikumu uzlabošanu un publiskā iepirkuma procedūru vienkāršošanu.
Līdz 2014. gada beigām komisija būs veikusi gandrīz 50 regulatīvā sloga novērtējumus jeb “piemērotības pārbaudes” daudzās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot vides, nodarbinātības un rūpniecības nozarei.
Mēs esam ieinteresēti izdarīt secinājumus un attiecīgi rīkoties.
Mēs esam skaidri noteikuši iniciatīvas, kuras mēs neīstenosim, un spēkā esošus tiesību aktus, ko ierosināsim atcelt. Ir jautājumi, kurus nav vajadzības risināt ES līmenī. Mēs neierosināsim ES tiesību aktus, lai risinātu muguras sāpju problēmas. Neraugoties uz prasībām, ko izvirzījusi nozare, komisija, piemēram, neizstrādās drošības standartus frizieriem. Šis jautājums nav jāregulē ES līmenī, jo nav mūsu kompetencē lemt, kādi apavi būtu jāvalkā frizieriem. Mēs arī atkārtoti izskatīsim priekšlikumus, kas jau daudzus gadus bez panākumiem tiek izskatīti Eiropas Parlamentā un Padomē. Runa nav par ideoloģisku noliegumu, bet gan atzīšanu, ka ir jautājumi, kurus nav vajadzības risināt ES līmenī. Ja no dalībvalstu puses netiek saņemts atbalsts kādam priekšlikumam, šādi jautājumi nevar būt ES prioritāte, un mums nevajadzētu lieki tērēt laiku un enerģiju, ko var izmantot lietderīgāk citu jautājumu risināšanai. Vairāk nekā jebkad agrāk Eiropa pievērš uzmanību jomām, kurās tā var dot vislielāko pievienoto vērtību, un saglabā atturību jomās, kurās šādas pievienotās vērtības nav.
Vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies, lai Eiropa rīkojas jebkurā jomā, kas ietekmē iedzīvotāju dzīvi. Taču mums ir jāpanāk līdzsvars, lai lēmumi tiktu pieņemti pareizajā līmenī. Spēkā esošajiem ES tiesību aktiem ir jāatbilst to mērķiem. Protams, ka ir nepieciešams zināms regulējums 28 dalībvalstu vienotajā tirgū. Tas bieži vien aizstāj 28 dažādus valstu tiesību aktu kopumus vienā jomā un tādējādi ievērojami samazina birokrātiju mūsu uzņēmumiem. Tomēr ir ļoti būtiski, lai jauni priekšlikumi dotu pievienoto vērtību un neradītu nevajadzīgu slogu, kā arī lai pastāvētu reāla iespēja par tiem vienoties.
Bezjēdzīgi likumi laupa spēku nepieciešamiem likumiem.
Šobrīd mēs vienkārši nevaram atļauties Eiropas regulējumu, kas mazina tās spēju rīkoties. Jautājumos, kur ir nepieciešama lielāka integrācija un stingrāks regulējums, mēs nevilcināsimies un uzņemsimies vadošo lomu. Taču gadījumos, kad mērķus labāk var sasniegt dažādos veidos un dažādos līmeņos, kad mazāk nozīmē vairāk un vienkāršāk nozīmē gudrāk, mēs to arī atzīsim.
