Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. marts, 2013
Drukāt

Vienkārši laimīgs skatītājs

pelnu_sanatorija2

Kāpēc tieši jūsu uz valsts atbalstu pretendējoša filma varētu būt interesanta skatītājiem?

 

Dāvis Sīmanis, 
filmas “Pelnu sanatorija” režisors:
 “Filma stāsta par ārstu, kurš nonāk nomaļā sanatorijā, tur notiek viņa transformācija – no racionāla ārsta, kurš tic civilizācijai, pro­gresam un cilvēka visvarenībai, uz emocionālu dziednieku, kurš palīdz cilvēkiem. Filma, no vienas puses, stāsta par dramatiskiem notikumiem gan Latvijas, gan pasaules vēsturē. Bet, no otras – šis ir ļoti cilvēcīgs stāsts un tajā ir daudz emociju un prāta drāmas. Skatītājam, kurš domā līdzi un ir ieinteresēts skatīties filmas, kas viņu izaicina atrasties tās laukā arī pēc noskatīšanās, patiks šis stāsts. Šī nebūs izklaides filma, kuru skatīties viegli. Tieši pretēji – drāmas apjoms filmā ir pietiekami liels, lai aicinātu cilvēkus domāt par cilvēcības izcelsmi. Zinot citus filmu projektus, esmu drošs, ka arī tie ir ļoti vērtīgi un atbalstāmi. Problēma, ko piedzīvojam, – kino finansējums ir tik niecīgs, ka lieliski projekti netiek realizēti.”

 

Viesturs Graždanovičs, 
filmas “Rīga – sešas versijas” producents:
 “Skatītājam filma varētu būt interesanta, jo latviešu kino līdz šim neviens tā īsti nav eksperimentējis ar zinātnisko fantastiku un skatu nākotnē. Ir bijuši daudzi mēģinājumi atskatīties pagātnē, bet filma “Rīga – sešas versijas” varētu būt pirmais nopietnākais mēģinājums izpausties zinātniskajā fantastikā latviešu kino. Vēl skatītājiem varētu patikt, ka filma paredzēta stereoskopiskā formā, kas ļaus to skatīties trijās dimensijās. Projekts ir starptautisks, pie tā strādā seši režisori no vairākām valstīm. Filma sastāv no sešām mazākām filmiņām, kas stāsta par ceļošanu tuvākā un tālākā nākotnē, par laimes meklējumiem, vienotu pasaules valdību. Filmā varēs iepazīt nākotnes Rīgu – kāda tā varētu izskatīties pēc 50 un pat 500 gadiem.”

 

Māris Martinsons, 
filmas “OKI – okeāna vidū” režisors: 
”Domāju, ka šobrīd jebkura jauna filma būtu vajadzīga, jo kino ir tādā kā atstumtā pozīcijā. To īpaši pierāda šis gads, kad ir tikai pieci pretendenti uz Nacionālā kino centra (NKC) finansējumu. Parasti ir vismaz 13 – 15. Domāju, katrs no šiem pieciem ir nopietni pārdomājis pieteikumu, tāpēc negribu īpaši izcelt savu filmu. Ja uz ekrāniem parādītos visas piecas filmas, skatītājs varētu būt vienkārši laimīgs par šādu buķeti. Bet, ja runājam par manu filmu – tas ir otrais mans darbs ar japāņu aktrisi Kaori Momoi, kas zināma jau no filmas “Amaya”. Viņa galveno lomu spēlēs pārī ar mūsu pašu aktieri Andri Buli. Par darbības vietu filmai izvēlējos Losandželosu. Filmas žanrs ir psiholoģisks trilleris. Tā liek saspringti domāt un sekot līdzi sižetam, mēģināt saprast cilvēkus, kas no dažādām pasaules valstīm satikušies Amerikā. Filma ir par noslēpumu atklāšanu un to, ka tas var mainīt ne vien noslēpuma atklājēja un glabātāja, bet arī apkārtējo cilvēku dzīvi.”

 

Renārs Vimba, 
filmas “Es esmu šeit” režisors: 
”Filmā caur divu laukos dzīvojošu pusaudžu dzīvesstāstu vēlos runāt par vienmēr aktuālo jautājumu – palikt un cīnīties vai padoties un doties prom. Ja cīnīties, tad kādi līdzekļi ir attaisnojami? Un cik lielā mērā varam saglabāt cilvēcību un pašapziņu neatkarīgi no tā, kur esam, un kādās grūtībās esam nonākuši? Tas ir stāsts par pieaugšanu un atbildības iepazīšanu pret sevi, saviem sapņiem, ģimeni un savu valsti. Tā ir skarba, bet iedrošinoša un dzīvi apliecinoša filma. Tāpēc arī nepieciešama Latvijas skatītājiem.”

 

Aigars Grauba, 
filmas “Mans mīļais Minhauzens” režisors un producents:
 “Šī būs vērienīga, krāšņa filma, kas piemērota ģimenes auditorijai. Tās pamatā ir jautrs, optimistisks stāsts par bezbailīgu un godīgu cilvēku, kurš ar asprātību un uzdrošināšanos domāt un darīt citādi tiek galā ar dažādiem sarežģījumiem un maina sabiedrību. Filmas notikumu pamata vieta ir Rīga – pilsēta, kas vienmēr līdzdarbojusies eiropeiskās domas tapšanā. Stāsti par Minhauzenu ir Eiropas kultūras mantojums, to vēsturiskā saistība ar Rīgu ir lielisks veids un iespēja atgādināt par Rīgu Eiropai.”

 

Fakti

* NKC spēlfilmu projektu konkursam tika iesniegti astoņi spēlfilmu projekti, trīs no tiem jau ir saņēmuši NKC ražošanas atbalstu.

* Konkursa kopīgais finansējums ir 679 000 LVL, no kuriem spēlfilmām atvēlēti 400 610.

* Spēlfilmu projektus vērtē ekspertu komisija – režisors un animators Edmunds Jansons, režisors Juris Pakalniņš un NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+