Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
28. decembris, 2017
Drukāt

Māris Zanders: Vienkārši vārdi, sarežģīts saturs (6)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Ikviens aizvadītais gads paliek atmiņā ar notikumiem tajā, tomēr vienlaikus ir tēmas, kas pārceļo no gada gadā. Viena no tām – jautājums par spilgtām personībām Latvijas politikā, politiskiem līderiem. Kur tādi ir, kāpēc tādu nav, kāpēc tik daudz viduvējību un līdzīgi. Tēma pamatota, un šķiet pamatoti to “izjaukt” sastāvdaļās.

Pirmkārt, spilgts politiķis un politiskais līderis nebūt nav viens un tas pats. Vienlaikus ir vērts pārdomāt, ko mēs katrs vispār saprotam ar jēdzienu “spilgts politiķis”. Ja runa ir par ārējām izpausmēm, žēloties par spilgtuma trūkumu šodienas Latvijas politikā īsti nevar, tomēr laikam jau vēlamais spilgtums ir kaut kas cits.

Negrasos te uzspiest savu versiju. Pamēģiniet brīvā brīdī noformulēt savējo – iespējams, nebūs nemaz tik viegli. Un iespējams, ka pazīmes būs visai interesantas kā liecības par kopējo politisko vidi. Piemēram, ja, jūsuprāt, spilgts ir politiķis, kurš nebaidās runāt ar cilvēkiem un nerunāt tukšu, tad rodas kārdinājums teikt – ja šādas īpašības jau veido spilgtumu, tad laikam ar kopējo politisko vidi Latvijā īsti labi nav.

Otrkārt, ir pamats domāt, ka tādu politisko līderu parādīšanās, kurus par līderiem atzīst sabiedrības vairākums, šodien ir maz ticama. Līderi ir, bet noteiktām iedzīvotāju grupām. Tēlaini izsakoties, ir cilvēki, kuri simpatizē Kučinskim tāpēc, ka viņš ir tāds, kāds viņš ir, un ir cilvēki, kuri simpatizē Strīķei tāpēc, ka viņa ir tāda, kāda viņa ir. Kas vienai grupai apdomīgums, otrai – neizlēmība; kas vieniem drosme, citiem – paštaisnums. Līdz ar to, runājot par līderu nepieciešamību, neesamību utt. Latvijas politikā, acīmredzot jāsamazina pretenzijas uz līdera auditorijas apmēriem. Tas var izklausīties žēlīgi, tomēr tikpat labi šāds pieticīgums var būt laba zīme – iespējams, līderi, kurus par tādiem uzskata vairākums, parādās radikālu un ne jau vienmēr pozitīvu pārmaiņu laikos.

Turklāt, arī pārdomājot līdera tēmu, ir vērts ķerties pie simboliskās lapiņas, lai mēģinātu uzrakstīt savas versijas par to, ko katrs no mums saprot ar šo jēdzienu. Vistrakākā būtu situācija, ja, jautājumu izķidājot, būtu jāsecina, ka kādu politiķi mēs uzskatām par atzinības cienīgu galvenokārt tāpēc, ka citi ir pavisam ne šādi, ne tādi (pieklājīgi formulējot). Ņemot vērā, ka esmu piesardzīgs optimists, domāju, ka kādam no individuāli “atķeksētajiem” mēs šo novērtējumu dotu arī tāpēc, ka, piemēram, uzskatām – šim cilvēkam var uzticēties. Tātad līdera pazīme būtu nemānīšanās. Nav pārāk krāšņi, bet lai būtu. Kādas vēl pazīmes? Redz kopsakarības, domā ne tikai īstermiņā? Ļoti labi. Tikai, lai nebūtu vilšanās, vēlams vēl desmit minūtes pamocīt smadzenes, lai izvērtētu, cik daudz šo līdera spēju realizācija ir atkarīga no paša politiķa un vai ir apstākļi, kas viņam var neļaut spējas parādīt. Norakstiet to uz autora latvisko pieticību, bet nelolosim pārāk lielas ilūzijas par personības lomu mūsdienu politikā. Šī sistēma ir objektīvi kļuvusi samezglota, un arī līderim ir jārēķinās ja ne ar citiem spēlētājiem paša valstī, tad starptautiskā kontekstā gan.

Treškārt, kāpēc ir tik daudz “pelēcību” politikā? Visbiežāk dzirdētā atbilde ir tāda, ka šis slānis rekrutējas pēc atlikuma principa, t. i., jēdzīgie ļaudis politikā neiet. Visvieglāk būtu piekrist, tomēr atļaušos minēt arī savu versiju, kas balstīta diezgan ilgā saskarsmē ar šiem personāžiem. Virkne no viņiem kļūst par “pelēcībām” tādēļ, ka “pārdeg”. Citiem vārdiem sakot, vispār jau liela daļa dodas politikā piepūstiem vaigiem un ar lieliem nodomiem, bet “aplaužas”. Uzreiz jāsaka, ka milzu līdzjūtību tādēļ no manis nesagaidīt, jo iemesls visbiežāk ir šo cilvēku pašu kļūdaini priekšstati par to, kas politika vispār ir, kā tā funkcionē, nepacietība, un tā nu, atvainojiet, ir pašu “pārdegušo” vaina. Politika ir darbs kā darbs, nevis iespēja iegūt pozitīvu atpazīstamību un svarīguma sajūtu. Vienlaikus neviens netraucē mums, vēlētājiem, ne tikai balsot par sarak-stiem, bet arī nesaudzīgi likt “mīnusus” tiem, kuri “atsēž”.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  3. Raksts reāli raksturo medijus un to stāvokli!
    Gatavi plaši muldēt par tēmu neaiztiekot būtisko (prokrastinācijas attīstītā forma).

    Minētajā gadījumā piesaukts daudz kas tikai ne kompetence (tas ir noteikts, izglītības, iemaņu un pieredzes kopums), kas ļautu vadīt valsti!!!

    Nevar analfabēti rakstīt romānus, lugas, sekmīgi rēķināt u.t.t., jo viņu zināšanas to neatļauj!!!

    Tieši tā pat nevar piemēram: Finanšu ministriju vadīt tulks, Ekonomikas ministriju – ģeogrāfs, u.t.t.
    Loģiski, ka šādi cilvēki nav piemēroti šādam darbam. Ar tādiem vadītājiem jebkurš uzņēmums bankrotētu.

    Mediju kaitniecība ir tajā apstāklī, ka apzināti tiek viss nonivelēts, samests čupā un ar milzīgu pārliecību apgalvots, ka tā arī jābūt. Demokrātija. Katram ir tiesības uz viedokli. Arī analfabētiem.
    Īsumā – veicināta un sekmīgi realizēta demagoģija.

    Agrāk domāju, ka to ietekmē citi apstākļi, bet tagad, viss vienkārši – zināšanu trūkums, nekompetence.

    LA – 2017. gada saražotie raksti (par jomām, biznesiem (runāju tikai par ekonomiskiem jautājumiem), kas pāŗsniedz 10 miljoni eiro), ir katastrofa. Viss kur varētu runāt par valsts attīstības lielām rezervēm bez elementāras analīzes, pavirši, pretrunīgi ar noslieci uz demagoģiju un izvairīšanos runāt par būtisko.

    Lai sekmējas 2018.gadā!!!

  4. Kamēr tiks sponsorēta maldināšanas akcijas, lai nepieļautu sistēmas (iekārtas) funkcionēšanas atklāšanu un aprakstīšanu – tikmēr liberastu propagandistu leģions – zanderisti, uplejisti, šlāpinisti, bankovskieši – dzīvos “kā nieres taukos”. Maldināt, maldināt, maldināt – kā mācija Sun Dzi pirms 3 000 gadiem.

  5. Zander, kam gan Tava tukša muldesana vajadzīga??? Par esi kadreiz padomajis???

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāds ir Latvijas bibliotēku vidējais lasītājs?

Drošības policija (DP) ir sagatavojusi rekomendācijas Latvijas bibliotekāriem, aicinot pievērst uzmanību bibliotēkas apmeklētāju pastiprinātai interesei par islāmu un vardarbību saturošo video materiālu vērošanai internetā. Eiropas valstīs konstatētās tendences liecinot, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas. DP sagatavojusi bukletu, kurā bibliotekāriem iesaka – ja tiek novērota kāda no DP minētajām pazīmēm, DP aicina noskaidrot konkrētās personu vārdu, aprakstu un informēt par to Drošības policiju.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+