Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. jūnijs, 2013
Drukāt

Vienkāršoto procedūru varēs piemērot iepirkumiem līdz 30 000 latu

LETALETA

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz nodrošināt efektīvāku un pārredzamāku iepirkumu procesu un veicināt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizāciju pašvaldībās.

Likuma grozījumi paredz, ka iepirkumu procedūra nebūs jāpiemēro piegādes vai pakalpojumu līgumiem, kuru cena būs zem 30 000 latu līdzšinējo 20 000 latu vietā.

Lai atvieglotu izziņu izsniegšanu, turpmāk pasūtītājam iepirkuma procesā pašam būs jāpieprasa nepieciešamā izziņa par nodokļu parādu neesamību. Līdzšinējais regulējums noteica, ka šāda izziņa jāpieprasa iepirkuma konkursa pretendentam. Tāpat attiecīgais pretendents varēs iesniedzamos dokumentu apliecinājumus un tulkojumus apliecināt kopā, nevis katru atsevišķi, kā tas noteikts patlaban.

Jaunais regulējums arī noteiks pienākumu iepirkuma pasūtītājam publicēt noslēgtos līgumus un to grozījumus savā interneta mājaslapā. Likuma izmaiņas paredz, ka informācija būs jāpublicē ne vēlāk kā dienā, kad stājas spēkā attiecīgi iepirkuma līgums vai tā grozījumi. Iepirkuma līguma un tā grozījumu tekstam būs jābūt pieejamam pasūtītāja mājaslapā internetā iepirkuma līguma darbības laikā, bet ne mazāk kā 36 mēnešus pēc līguma spēkā stāšanās dienas.

Likums tiks papildināts ar jaunu normu, ka iepirkuma pasūtītājs nenosaka prasības attiecībā uz kandidāta vai pretendenta minimālo darbības laiku.

Turpmāk atklātajā konkursā varēs slēgt līgumu ar vienīgo kandidātu, nevis izbeigt konkursu, kā tas ir pašlaik. Pasūtītājam šajā gadījumā iepirkuma procedūras ziņojumā būs jāietver pamatojums, ka izvirzītās pretendentu atlases prasības ir objektīvas un samērīgas. Ja pasūtītājs to nevarēs pamatot, iepirkuma procedūra būs jāpārtrauc. Tāpat iepirkuma procedūra būs jāpārtrauc, ja tikai viens kandidāts atbildīs atlases prasībām slēgtā konkursā.

Attiecībā uz piedāvājuma nodrošinājumu izmaiņas likumā noteic, ka tā apmēru nosaka, ņemot vērā iepirkuma līgumcenu un līguma priekšmetu, bet ne lielāku par diviem procentiem no paredzamās līgumcenas. Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka nodrošinājuma apmērs nedrīkst būt lielāks par 10 000 latu.

Likuma izmaiņas arī paredz pienākumu pašvaldībām un to iestādēm noteiktos gadījumos veikt centralizētos iepirkumus un preces vai pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijām vai ar to starpniecību, ja līgumcena gada laikā attiecīgajā preču vai pakalpojumu grupā pārsniedz 3000 latu.

Tāpat likumā tiek precizēti iepirkuma kandidāta izslēgšanas noteikumi, Ministru kabineta pienākumi, kā arī terminu skaidrojumi.

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons uzsver, ka līdz ar grozījumiem iepriekš plaši kritizētajā likumā veiktas būtiskas reformas, aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znota-Znotiņa.

“Tomēr darbs pie iepirkuma sistēmas ir jāturpina, jo bez jau šobrīd konstatētajiem fundamentālajiem jautājumiem aktualizējušies arī citi svarīgi prakses jautājumi. Tos vislabāk atrisināt, izstrādājot jaunu publisko iepirkumu likumu saistībā ar jauno Eiropas Savienības direktīvu, kas varēta tikt pieņemta tuvākā gada laikā. Piemēram, ir svarīgi veicināt godīgu konkurenci un atklātību, kā arī procesa paredzamību un samērīgumu laika ziņā arī iepirkumos sabiedrisko pakalpojumu jomā, kuru šobrīd regulē atsevišķs likums,” skaidro Mēkons.

Mēkons norāda, ka sākotnēji sadarbībā ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, valsts iestādēm un sabiedrību tika apzināti aktuālākie problēmjautājumi līdzšinējā publisko iepirkumu praksē, kuriem darba grupas eksperti izstrādāja progresīvus risinājumus. “Darba grupā tika iesaistīti eksperti, kuri vislabāk pārzina iepirkumu procesus, un tika veikta pirmā stratēģiskā analīze, nevis kosmētiski labojumi, kā tas bija darīts līdz šim,” uzsver Mēkons.

Publisko iepirkumu likuma grozījumu izstrādāja eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no nevalstiskā sektora – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ārvalstu Investoru padomes Latvijā un “Sabiedrības par atklātību – Delna”.

Paredzēts, ka grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā šī gada 2013.gada 1.augustā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+