Nolemj atjaunot Autoceļu padomi 4
Satiksmes ministrija (SM) drīzumā apstiprināšanai valdībā virzīs Autoceļu padomes nolikumu, informēja sanāksmē par padomes atjaunošanu.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma un ministri pauda cerību, ka padome sekmēs veiksmīgāku autoceļu sakārtošanas koordinēšanu valstī.
“Laikā, kad es biju Zemkopības ministrijā, braukājot pa reģioniem, pirmais jautājums, ko man vienmēr uzdeva, nebija par lauksaimniecību, bet par kādu vietējo ceļu. Valdības prioritātes šogad būs pensiju indeksācija un aizsardzība. (..) Tomēr arī ceļiem jābūt nozīmīgiem, tāpēc esmu gandarīta, ka atjaunojam Autoceļu padomi,” sacīja Straujuma.
Gandarījumu par padomes atjaunošanu pauda arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš norādīja, ka SM ir izstrādājusi ilgtermiņa autoceļu sakārtošanas programmu, kā arī tiltu sakārtošanas programmu un padomes izveide ļaus šo plānu izpildi koordinēt efektīvāk.
“Daudz tiek runāts par Autoceļu fondu atjaunošanu, bet šī budžeta programma nekur jau nav pazudusi. Jautājums ir par tās sasaisti ar nodokļu ieņēmumiem. Tieši autoceļu sakārtošanas programma paredz līdz 2020.gadam atvēlēt arvien vairāk līdzekļu ceļiem,” sacīja Matīss.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks atzīmēja, ka Finanšu ministrija viedokli nav mainījusi un joprojām ir pret speciālo budžetu veidošanu. “Finansējums autoceļiem pieaug, bet ne tāda apmērā kā vēlētos nozare un sabiedrība. Tomēr arī citās jomās ir problēmas ar finansējumu, un mēs nevaram vienu nozari skatīt atrauti no citām,” sacīja Vilks, piebilstot, ka problēmu autoceļu jomā izprot un darbs pie tās sakārtošanas turpināsies.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Romāns Naudiņš norādīja, ka sakārtota infrastruktūra ir būtisks priekšnosacījums tam, lai reģionos vēlētos dzīvot cilvēki un tajos attīstītos uzņēmējdarbība.
Savukārt biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka nozarē ir būtiskas problēmas ne tikai ar finansējumu, bet arī autoceļu tīklu kopumā. Pēc viņa teiktā, jāvērtē, kuriem ceļiem jāpaliek valsts īpašumā un kuri būtu jānodod pašvaldībām, lai efektīvāk varētu tos sakārtot. Bērziņš pauda cerība, ka Autoceļu padomes sēdes varēs šo jautājumu aktualizēt.
Autoceļu padome paredzēta kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu autoceļu jomā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgi atjaunotu autoceļu tīklu Latvijā. Tās funkcijas būs koordinēt valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju darbību autoceļu jomā, kā arī saskaņot autoceļu uzturēšanas, atjaunošanas un pārbūves finansēšanas modeļa izstrādi un ieviešanu.
Padomes priekšsēdētājs būs satiksmes ministrs, bet viņa vietnieks – finanšu ministrs. Tajā darbosies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, ekonomikas ministrs, SM valsts sekretārs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs, Latvijas autoceļu apkopes uzņēmuma “Latvijas Autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Rīgas domes pārstāvis, kā arī citi nozares pārstāvji.
