×
Mobilā versija
Brīdinājums +16°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
23. aprīlis, 2018
Drukāt

Vienojas, ka sniega krabju zvejas jautājums pēc iespējas ātrāk jāatrisina (1)

Foto - Sintija Zandersone/LETAFoto - Sintija Zandersone/LETA

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norūpējies: valsts rīcībā nav tādu resursu, lai izbeigtu elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu, bet makroekonomiskā kļūda jālabo.

Ekonomikas ministrs (EM) Arvils Ašeradens (V) tikšanās laikā ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku vienojies, ka situācija saistībā ar sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos pēc iespējas ātrākā laikā jāatrisina, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

EM aģentūrai LETA pavēstīja, ka Ašeradens pirmdien ticies ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru un puses tikšanās laikā pārrunāja līdz šim īstenotās divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus, kā arī iespējas sadarbības paplašināšanai.

Tikšanās laikā Ašeradens uzrunāja Norvēģijas amatpersonu jautājumā par radušos situāciju saistībā ar sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos un puses vienojās, ka šis jautājums pēc iespējas ātrākā laikā jāatrisina.

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA norādīja, ka situācija saistībā ar sniega krabju zveju Svalbāras ūdeņos ir vairāk Ārlietu ministrijai (ĀM) piekritīgs jautājums, un ZM ar Norvēģijas kroņprinča delegācijas pārstāvjiem tās vizītes laikā nav plānota tikšanās šajā kontekstā.

Savukārt ĀM aģentūrai LETA līdz šim nav atbildējuši, vai arī kāds no ĀM pārstāvjiem ar Norvēģijas kroņprinča delegāciju pārrunās sniega krabju zvejas jautājumu un, ja šāda saruna notiks, kurā dienā un kuras tikšanās laikā.

Savukārt Ministru prezidenta birojā aģentūra LETA uzzināja, ka premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) pārrunas ar Norvēģijas kroņprinča delegāciju nav plānotas, un Ministru prezidents piedalīsies tikai svinīgajās vakariņās.

Jau ziņots, ka pirmdien un otrdien Latvijā oficiālā vizītē, kas iezīmē Latvijas ciešo sadarbību ar Norvēģiju un būs īpaši veltīta Latvijas simtgadei, ieradušies Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mārita.

ĀM aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka Norvēģijas kroņprinča un kroņprinceses delegācijas vizītes laikā tiks pārrunāta arī arestētā Latvijas zvejas kuģa “Senator” lieta. “Vizītes laikā šis jautājums tiks pārrunāts ar atbildīgajām amatpersonām, jo delegācijas sastāvā būs Norvēģijas Tirdzniecības un zvejniecības ministrijas valsts sekretārs Rojs Angelvīks,” sacīja ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) iepriekš izteicies, ka Norvēģijas kroņprincim viņa delegācijas vizītes laikā Latvijā derētu atgādināt par Latvijas sniega krabju kuģa lietu, ja tāda iespēja radīsies. Lūgumu pārrunāt attiecīgo jautājumu Dūklavs izteicis arī ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (V).

Tāpat vēstīts, ka Norvēģijas varas iestādes pērn janvāra sākumā arestēja Latvijas uzņēmumam SIA “North Star LTD” piederošu zvejas kuģi “Senators”, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģija izvirzīja kuģa īpašniekam pretenzijas par zvejas noteikumu pārkāpumu, ko Latvijas kuģa īpašnieks neatzīst, jo sniega krabju zveja Svalbāras ūdeņos notikusi saskaņā ar 1920.gadā Parīzē noslēgto starptautisko līgumu, atbilstoši ES regulas prasībām.

Pēc incidenta ĀM iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Norvēģijā arestētais sniega krabju zvejas kuģis “Senators” joprojām atrodas šajā valstī un jautājums par zvejas tiesībām attiecīgajā zvejas rajonā joprojām nav atrisināts.

Kuģa dīkstāve SIA “North Star LTD” radījusi lielas finansiālas problēmas, tāpēc tas bijis spiests pārdot daļu savas flotes.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Tāda nu ir tā mūsu valsts attieksme pret saviem uzņēmējiem. Citas valstis savējos prot aizstāvēt. Nožēlojami. Nebrīnos, ka atkal pieci cilvēki, pamet Latviju. Man ir 65 gadi, esmu zemnieks, bet jautājums kam vajadzīga sava valsts, man joprojām ir aktuāls.Saprotu arī, kamēr bijušie komunisti un KGBešņiki un viņu līdzskrējēj vadīs šo valsti, uz neko labāku šeit cerēt nevaram.

Draugiem Facebook Twitter Google+