Vienojas Kārļa Ulmaņa pieminekli tomēr uzstādīt Valkā 0
Pēc ilgiem meklējumiem par vietu Kārļa Ulmaņa piemineklim Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda (RLBNKAF) darba grupa vienprātīgi atbalstījusi pieminekļa uzstādīšanu Valkā.
Plānots, ka Ulmanim veltītais piemineklis Valkā tiks atklāts 2014.gada vasarā, informēja RLBNKAF mārketinga komunikāciju konsultante Inga Jaunzeme-Grīnvalde.
RLBNKAF valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna informēja, ka gan bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijušais Valsts prezidents un Kārļa Ulmaņa radinieks Guntis Ulmanis atbalsta RLBNKAF izvēli, kas balstīta uz Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) personisko iniciatīvu un dziļu vēsturiskās situācijas un notikumu analīzi, kas apstiprina Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas loģisku nepieciešamību tieši šajā pilsētā.
Krauklis min, ka 1917.gadā Valkā ļoti aktīvi noritēja sociālpolitiskā dzīve un tieši tur darbojās latviešu inteliģence, Pagaidu Latviešu nacionālā padome, kura bija tā, kas iniciēja ideju par Latvijas valsts neatkarību, un būtībā Valka ir neatkarīgās Latvijas valsts idejas šūpulis, un Valkas loma neatkarīgās Latvijas valsts tapšanā nav īsti līdz galam novērtēta.
Stirna piebilda, ka Kārlis Ulmanis Valkā veidoja Latvijas Zemnieku savienību, aktīvi darbojās laikrakstā “Līdumnieki” un jau 1917.gadā Valkā aktualizēja jautājumu par Latvijas neatkarības pieprasīšanu, un šo neatkarību jau tad atzina Lielbritānijas valsts. “1918.gada novembrī tieši Valkā tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams publiski deklarēt Latvijas valsts neatkarību, kas arī tika izdarīts 1918.gada 18.novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā, uz kuru tika atvesta deklarācija no Valkas,” klāstīja RLBNKAF valdes priekšsēdētāja.
Mākslinieces Artas Dumpes, akmeņkaļa Ivara Feldberga un arhitekta Aivara Zavadska radītais Kārļa Ulmaņa piemineklis tiks uzstādīts nākamā gada vasarā Valkas centrā starp kultūras namu, pilsētas domi, ģimnāziju un mākslas skolu.
Piemineklis tapis par saziedotiem līdzekļiem. Tiešās izmaksas pieminekļa izveidei pēc dažādu obligāto maksājumu veikšanas ir 17 000 latu.
Kārļa Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937.gada Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts universitāte. 2,5 metrus augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, postaments – no Latvijas granīta.
Jau ziņots, ka sākotnēji bija dažādas idejas par Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas vietu, tostarp Turkmenibaši un Liepājā, taču RLBNKAF darba grupa patlaban uzskata, ka ļoti veiksmīgi ir atrasta dižajam valstsvīram cieņas un goda pilna vieta Valkā. Piedāvātā vieta Liepājā, Draudzīgā aicinājuma Liepājs 5.vidusskolas teritorijā, pēc pieminekļa autoru un RLBNKAF viedokļa, nav bijusi piemērota.
