Vienojas līdz gada beigām Latvijā ieviest oficiālu trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismu (Pieredzes stāstu video) 0
Otrdien, 20.janvārī, parakstīts četrpusējs memorands starp valsts pārvaldi, NVO, tiesībsargājošām un pretkorupcijas iestādēm, kas paredz vienošanos līdz šī gada beigām izstrādāt likumprojektu, lai ciešā pārresoriskā sadarbībā Latvijā praktiski ieviestu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānismu, informē Valsts kancelejā.
Pretvalstiskas un noziedzīgas rīcības, kā arī dažādu pārkāpumu novēršana, korupcijas mazināšana un labas pārvaldības veicināšana jebkurā jomā ir nozīmīga katram iedzīvotājam, visai sabiedrībai un valstij kopumā. “Būtiski apzināties, ka koruptīvā un prettiesiskā situācijā vai par tādas liecinieku – bez iespējas ziņot, nebaidoties par drošību – var nokļūt ikviens: uzņēmējs, iedzīvotājs, ierēdnis, amatpersona, NVO, politiķis vai žurnālists. Piemēram, nereti sastopamas situācijas, kad valsts amatpersonas ir spiestas mainīt vai nepaust savu profesionālo viedokli baiļu vai cita veida spiediena un ietekmes dēļ. Šādās situācijās nonākušām valsts pārvaldes un tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām šobrīd nav, kur vērsties pēc palīdzības, kā arī netiek nodrošināta viņu aizsardzība,” norādīja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Pēc Dreimanes teiktā, trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība ir ļoti svarīga, lai cilvēkus, neatkarīgi no darbības jomas, iedrošinātu ziņot par pārkāpumiem, krāpšanos un korupciju, kā arī veicinātu atbildību par līdzcilvēkiem un valsti. “Tādēļ, lai sabiedrībai nodrošinātu drošu un efektīvu ziņošanu jeb „trauksmes celšanu”, līdzās esošajām iespējām trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzības mehānisma ieviešana Latvijā ir izvirzīta kā viena no Valsts kancelejas prioritātēm,” uzsvēra Dreimane.
“Trauksmes cēlēji ir kritiski svarīgi korupcijas apkarošanas procesā, jo šie cilvēki uzņemas risku, lai ziņotu par noziegumiem, ko vairākums cilvēku izliekas neredzam vai arī nav pietiekami drosmīgi, lai par tiem ziņotu – neatkarīgi, vai tas notiek privātajā vai publiskajā sektorā. Lai pārtrauktu līdzšinējo negatīvo praksi, kad cilvēki, cenšoties atklāt korupciju vai citus noziegumus, tiek iebiedēti, pakļauti draudiem vai fiziskam uzbrukumam, nepieciešams stingrs tiesiskais regulējums un drošs ziņošanas process. Pretējā gadījumā, bez šāda regulējuma, korupcijas skandāli un ar tiem saistītās negatīvās sekas nemazināsies, radot gan finansiālus zaudējumus, gan reālus draudus cilvēku drošībai vai par dzīvībai,” izteicās sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs.
“Citu valstu pieredze liecina, ka trauksmes cēlēju mehānismi var darboties efektīvi, ja pastāv cieša un abpusēja uzticēšanās – no iedzīvotājiem un tiesībsargājošām institūcijām. Līdzās esošajiem kanāliem būtiskākais ieguvums no oficiāla trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveides būs tā iespēja nostiprināt cilvēktiesību ievērošanu, korupcijas mazināšanu un labākas pārvaldības nodrošināšanu, piebilda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Savukārt KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks uzskata, ka “Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisms sabiedrībai kalpos kā papildu drošības garants, lai aktīvi iesaistītu visus iedzīvotājus svarīgos jautājumos, nodrošinātu tiešu un nepastarpinātu saikni ar politiķu un amatpersonu rīcību, darbības atklātību, interešu konflikta un korupcijas novēršanu. Turklāt citu valstu pieredze, kur tiesiskās aizsardzības mehānisms jau ir ieviests, kā arī veiktie pētījumi liecina, ka aptuveni trešdaļa no visiem krāpšanas gadījumiem pasaulē tiek atklāti, pateicoties tieši trauksmes cēlēju iniciatīvai.”
VIDEO. Trauksmes cēlēju pieredzes stāsti
Anonīms trauksmes cēlēja stāsts – kāda Latvijas pašvaldības iedzīvotāja, bijusī žurnāliste, „cēla trauksmi” par negodprātīgu un krāpniecisku vietējās pašvaldības amatpersonu darbu
Trauksmes cēlēja Neo (Ivara Poikāna) stāsts – viņš “cēla trauksmi” par nekvalitatīvo VID elektronisko informācijas apmaiņas sistēmu
Trauksmes cēlējas Katrīnas Krīgeres no biedrības “Dzīvnieku brīvība” stāsts – viņa cēla trauksmi Vērgales iedzīvotāju vārdā, jo iedzīvotāji baidījās, ka pret viņiem varētu vērsties uzņēmējs un pašvaldība.
Preses konference par tiesiskās aizsardzības mehānisma ieviešanu Latvijā
