Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. augusts, 2015
Drukāt

Vienojas par nodokļu celšanu, lai papildu ienākumus budžetā novirzītu drošībai (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Otrdien koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei – drošībai.

Otrdien vakarā pēc koalīcijas darba grupas sēdes Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (V) medijus informēja, ka darba grupa vienojusies par virkni jautājumu, bet daudz jautājumu tā arī netika atrisināts.

Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.

Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. “Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro,” sacīja deputāts.

Sociālo iemaksu griestu nodokļa ieviešana nozīmētu to, ka tiks uzlikts nodoklis summai, kuru darba devējs pašlaik nemaksā sociālajā nodoklī tā griestu dēļ. Ja darbinieka alga būs tik liela, ka pārsniegs summu, kas maksājama sociālajā nodoklī, tādā gadījumā uz to daļu, kas pašlaik netiek maksāta budžetā minēto griestu dēļ, varētu tikt piemērots attiecīgs nodoklis.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes loceklis Einārs Cilinskis žurnālistiem norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešanu jeb sociālo iemaksu griestu atcelšanu nacionālā apvienība ir centusies panākt jau ļoti sen. Atsevišķā darba grupā tiks skatīti priekšlikumi par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un azartspēlēm. VL-TB/LNNK vēl būs jāiesniedz precizēta informācija saistībā ar plāniem par pieaugumu dabas resursu nodoklī par atkritumu apglabāšanu poligonos. Otrdien saruna vēl neesot nonākusi līdz spriešanai par budžeta papildu izdevumiem, norādīja politiķis.

Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta sekojoši – papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.

Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa otrdien nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.

“Šodien vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus “apēd” galvenās prioritātes – drošības – pieprasījumi,” atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai – 59 miljoni eiro.

Tiesa, koalīcijas darba grupa šodien nevienojās par minimālo algu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un neapliekamā minimuma ieviešanu. Šadurskis informēja, ka koalīcijas darba grupa par minētajiem jautājumiem turpinās spriest rīt plkst.17 Finanšu ministrijā.

Saeimas deputāts piebilda, ka kopumā ministrijas kā “dzīvībai nepieciešamus līdzekļus” nākamā gada budžetā prasa aptuveni 270 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekš izskanējušo pusmiljardu eiro ir teju uz pusi mazāk, tomēr joprojām tiek meklēti risinājumi, kur šiem pieprasījumiem rast līdzekļus.

Kā ziņots, valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiekot izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, kā arī degvielai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt “ne pārāk lielu” nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.

Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no “Vienotības”, un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Igaunijā ceļa nodoklis ir pielikts klāt degvielas cenai, bet vienalga degviela vai nu lētāka vai maksā tikpat cik LV, kā kurā tankā

  2. Ka tik pašiem labi, bet kas domās par tautu??? Kā lai izdzīvo milzīgajā nabadzībā, kas ir Latgales laukos? Kā lai izskolo bērnus, ja nav darba? Braukt uz Rīgu vai ārzemēm, bet kas tur gaida? Par neapliekamo minimumu nedomā, par pirmo bērnu nedomā, tik atrunājas, ka situāciju uzlabo diferencētais ģimenes valsts pabalsts par otro un trešo, bet pirmais arī grib ēst, arī viņam vajag apģērbu un citu nepieciešamo, ko nestrādājoši vecāki nespēj dot. Un ko darīt tiem vecākiem, kuri audzina bērnus vieni? Atliek tikai nabadzība un bezcerība, jo bez naudas nekur jau neaizbrauksi darba meklējumos, lai arī lielai daļai lauku cilvēku ir augstākā izglītība…

  3. Fiskālajā telpā tas nozīmē milzīgu caurumu. Atbildēt

    “Jāpiemin,ka Reformu partija tik tikko no koalīcijā esošās Vienotības izspieda iespēju trīs gadu laikā pazemināt IIN likmi no 25% uz 20%. Fiskālajā telpā tas nozīmē milzīgu caurumu. Līdz ar to ir apgrūtināta iespēja spert kādu citu soli nodokļu izmaiņu jomā.
    2005. un 2006.gadā,veidojot tā dēvēto Zīles ekonomisko programmu,arī mēs apsvērām iespēju pazemināt IIN likmi,kas Latvijā ir plakana jeb vienāda visiem. Redzējām,ka gada laikā tas ļautu atstāt makā vairāk naudas tiem,kuriem alga ir ap 2000 latu,nevis tiem,kuriem tā ir 200 latu vai nedaudz virs šī līmeņa,kas arī veido trešdaļu reģistrēto algu. Līdz ar to IIN likmes samazināšana nekādā veidā neuzlabotu sociālo taisnīgumu.
    Tāču,ja tā vietā ar IIN neapliekamais minimums tiktu paaugstināts no 45 uz 100 latiem,tiktu atstāts vairāk naudas makā tiem,kuriem nepieciešamas pamattēriņa preces,-tieši tā,kā teicāt.Šie cilvēki atļautos tērēt vairāk,nepaliktu parādā par apkuri un citām lietām-faktiski ekonomika grieztos labāk.” Skat.Roberta Zīles interviju žurnālam”Kapitāls”,2012.gada 23.novembris.

  4. Kas traucē taupīt? Atbildēt

    Risinājums,kur šiem pieprasījumiem rast līdzekļus.Šadurska kungs,tika atrasts jau 2008.gadā!
    Tik ātri jau aizmirsāt? “Valdību ir plānots sašaurināt līdz 11 ministrijām,saglabājot esošo valdošo koalīciju un politisko pārstāvniecību starp partijām,šodien pēc valdības sēdes paziņoja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Godmanis atzina,ka jau tuvākajā nākotnē ir iecerētas būtiskas pārmaiņas valdības sastāvā un ministriju skaitā,tās apvienojot.”
    Skat.TVNET:: Latvijā-“Godmanis samazinās ministriju skaitu,bet koalīciju neaiztiks”,TVNET/LETA,2008.gada 16.decembrī.

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+