Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. novembris, 2015
Drukāt

Jānis Brizga: Vienošanās, ar ko nepietiek

Foto no personīgā arhīvaFoto no personīgā arhīva

Jānis Brizga, biedrība "Zaļā brīvība"

23. oktobrī Bonnā, Vācijā beidzās kārtējā sarunu sesija pirms decembrī gaidāmā Parīzes klimata samita, kur plānots panākt visaptverošu, ambiciozu un universālu klimata vienošanos, kas demonstrētu skaidru priekšstatu par nākotnes soļiem klimata pārmaiņu negatīvo seku mazināšanā. Sagaidāms, ka klimata pārmaiņu konferenci Parīzē apmeklēs ap 50 000 dalībnieku, to skaitā 195 valstu vadītāji un ministri, kā arī nevalstisko organizāciju, pašvaldību un biznesa pārstāvji.

Iepriekšējā šāda līmeņa konference par klimata politiku notika pirms sešiem gadiem Kopenhāgenā. Diemžēl tā izvērtās par vienu no lielākajām multilaterālās politikas neveiksmēm, jo ASV un Ķīna nepiekrita būtiskiem emisiju ierobežojumiem. Pašlaik lielas gaidas tiek liktas uz Parīzes konferenci cerībā, ka tajā vienošanos izdosies panākt.

Gatavojoties Parīzes samitam, 155 valstis ir iesniegušas savus plānus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai. Ja šie plāni tiks īstenoti, globālā temperatūra varētu celties par 2,7 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu. Taču atbilstoši pašreizējām zināšanām tas diemžēl nav pietiekami, lai apturētu katastrofālas un neatgriezeniskas ietekmes uz ekosistēmām un cilvēku dzīves vidi. Tāpēc jācer, ka valstis (Ķīna, ASV, Japāna, Krievija u. c.), kas rada būtiskas SEG emisijas un līdz šim nav spērušas pietiekamus soļus to samazināšanā, pārskatīs savus plānus.

Arī Eiropas Parlaments, gatavojoties Parīzes klimata samitam, ir apstiprinājis ES pozīciju – rezolūciju, kas ir diezgan ambicioza un paredz līdz 2050. gadam pilnībā samazināt CO2 emisijas, daļu no ES ienākumiem pārdalīt par labu klimata fondam, katrus piecus gadus pārskatīt valstu apņemšanos klimata slodžu samazināšanā.

Tomēr trūkst vienprātības, kam un cik daudz būtu jāiesaistās. Galvenās nesaskaņas joprojām ir starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Jāņem vērā, ka tieši industrializētās valstis ir tās, kas atbildīgas par radītajām klimata pārmaiņām, un tāpēc tām būtu arī jāuzņemas lielāka loma emisiju samazināšanā. Mazo salu valstis jau tagad cieš no klimata pārmaiņām, un, ceļoties okeāna līmenim, daudzas no tām visdrīzāk nākamo dekāžu laikā tiks noskalotas no zemes virsas.

Taču arī daudzas no jaunattīstības valstīm, piemēram, Ķīna, Indija un Brazīlija, kļūst arvien lielākas piesārņotājas. Atšķirībā no Kioto protokola, kas regulēja emisiju samazināšanu līdz šim, Parīzes teksts paredz universālu atbildību par emisiju samazināšanu visās valstīs. Tas arī notiek – Ķīna nesen paziņoja, ka Klimata fondā, kas paredzēts jaunattīstības valstu atbalstam, ieguldīs 3 miljardus dolāru – tikpat, cik ASV. Kopumā šajā fondā paredzēts savākt 100 miljardus dolāru.

Taču Parīze nav tikai vienošanās teksts. Svarīgs ir arī progress un kopējais virziens, ko šis samits dos. Klimata pārmaiņu samazināšanā aktīvi iesaistās arī pašvaldības, pilsoņu iniciatīvas un uzņēmumi. Daudzi no viņiem būs pārstāvēti Parīzes sarunās, un jācer, ka kopumā tas radīs nepieciešamo enerģiju radīt jaunu sabiedrību, kas nav atkarīga no fosilās enerģijas un spējīga nodrošināt nepieciešamo labklājību.

Pievienot komentāru

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+