Dabā
Medības

Vienota izpratne par medību likumu normām0


Abi pirmie ragi, bet pa kreisi – neperspektīvs, pa labi – ļoti perspektīvs. Galvenais kritērijs selektīvām medībām – ragi īsāki par dzīvnieka ausīm. To, ka šie ir pirmie ragi, var noteikt pēc tā, ka tiem nav rozetes.
Abi pirmie ragi, bet pa kreisi – neperspektīvs, pa labi – ļoti perspektīvs. Galvenais kritērijs selektīvām medībām – ragi īsāki par dzīvnieka ausīm. To, ka šie ir pirmie ragi, var noteikt pēc tā, ka tiem nav rozetes.
Foto: Linda Dombrovska

Likums ir viens un visiem, bet dažkārt mednieki, Valsts meža dienests (VMD), Valsts policija (VP) un arī citas institūcijas vienu un to pašu normu saprot dažādi – katrs no sava skatu punkta. Tādēļ Latvijas Mednieku asociācija lūdz Zemkopības ministriju organizēt sanāksmi, lai ar VMD un VP pārstāvjiem diskutētu par dažādu normu tulkošanu. Arī mums, žurnāla redakcijai, tas ir aktuāli, jo nereti saņemam lasītāju jautājumus, uz kuriem ne vienmēr varam dot viennozīmīgu atbildi.

Ar briežu govs atļauju – bulli?
Tā ir jauna norma, kas šogad stājusies spēkā, tādēļ ne visiem ir izpratne par to, kā tas strādās. Norma ieviesta tādēļ, lai ļautu mednieku klubiem, kuriem ir medījami briežu buļļi, izmantot briežu govs medību atļauju, lai nomedītu briežu bulli ar pirmajiem ragiem. Vairāk šī norma ir vērsta uz to, lai netērētu brieža buļļa atļauju, medījot ļoti neperspektīvus jaunos briežus, kuriem noteikti nevajadzētu palikt populācijā. Jā, vēlreiz atgādinām, VMD uzstādījums ir tāds, ka tas ir pieļaujams tikai klubos, kur ir atļaujas medīt briežu buļļus.

Ir izskanējušas bažas, ka tagad, izmantojot šo iespēju, bezatbildīgākie mednieki izšaus t. s. dūrējus, kas patiesībā ir perspektīvi staltbrieži ar pirmajiem ragiem. Viens no galvenajiem kritērijiem, kā noteikt, ka briedis ir neperspektīvs, ja tā ragi ir tievi un tie ir ausu augstumā vai īsāki par ausīm: dūrējs atšķirībā no jauna briežu buļļa ar pirmajiem ragiem ir pieaudzis un nobriedis staltbriežu bullis, kuram izveidojušies ragi vai rags praktiski bez žuburiem. Nobriedis bullis atšķirībā no jauna bullēna piedalās riestā un ar netipiskās formas ragu, kas izveidojies teju kā zobens, viegli nogalina pretinieku un nodod savus gēnus tālāk.

Foto: Platībās, kur atļauts medīt briežu buļļus, drīkstēs izmantot briežu govs atļauju, lai nomedītu jaunu briežu bullēnu ar neperspektīviem ragiem un nebūtu jāizraksta briežu buļļa atļauja.

Foto: Linda Dombrovska

VMD ar savu rīkojumu dod papildu iespēju medniekiem veikt selektīvas medības, izmedījot nevēlamus indivīdus. Kā šī norma strādās, redzēsim nākotnē.

Ko nozīmē iesaiņots ierocis?

Ieroču aprites likums: Ieroča pārvadāšana – nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana, pārnēsāšana vai citāda pārvie-tošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošana nav iespējama.

Līdz šim esošā kārtība. Šaujamieroci, tā maināmo stobru un patronas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci fiziskā persona pārvadā iesaiņotu (ievietotu futrālī vai cita veida ieroču somā vai citā speciālā iesaiņojumā), izlādētā veidā (bez munīcijas patrontelpā un nepielādētu magazīnu vai no ieroča izņemtu pielādētu magazīnu), nodrošinot tādus pārvadāšanas, glabāšanas un izmantošanas apstākļus, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča un munīcijas nokļūšanu nepiederošas personas rokās. Pārvadājot un izmantojot ieroci un tā munīciju, līdzi jābūt attiecīgā ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujai.

Gan žurnāla redakcija, gan arī Latvijas Mednieku asociācija bija saņēmusi vairākas sūdzības par to, ka nav izprotams, ko saskaņā ar noteikumu normu nozīmē iesaiņots ierocis. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem iesaiņots ierocis ir tāds, kurš ievietots futrālī vai cita veida ieroču somā, vai citā speciālā iesaiņojumā. Valsts policijas pārstāvji liek uzsvaru uz speciālā iesaiņojumā, neatkarīgi no tā, vai tas ir paštaisīts vai rūpnieciski ražots.

Sega, visticamāk, netiks uzskatīta par speciālo iesaiņojumu. Otrs svarīgākais kritērijs, pēc kā vadās Valsts policijas inspektori pārbaudēs, ir tas, cik pieejams ir ierocis, jo ieroču īpašniekam ir jānodrošina tādi pārvadāšanas apstākļi, kas nepieļauj nejaušu šaujamieroča nokļūšanu nepiederošās rokās. Piedevām vēl, ja ierocis atrodas mašīnā pielādēts, tas ir ļoti būtisks pārkāpums.

Foto: Speciāli ieroča pārvadāšanai radīts iesaiņojums, ko var iznamtot medību platībās, pārbraucot no vienas vietas uz otru vai arī kājām pārejot pāri nereģistrētām medību platībām.

Foto: Linda Dombrovska

Ja mednieka automašīnā, piemēram, uz pakaļējā sēdekļa atrodas ierocis, kurš ielikts futrālī, bet tas savukārt ir pilnīgi vaļā, ja ierocis aprīkots ar nakts redzamības tēmēkli, policija uzskatīs, ka ierocis nav iesaiņots, jo medniekam esot brīvi pieejams, un, kā atceramies, šaušana diennakts tumšajā laikā no automašīnas ar nakts redzamības tēmēkli nav atļauta. Toties, ja ierocis atrodas neaiztaisītā futrālī, bet ir ielikts bagāžas nodalījumā, policijas pārstāvji apgalvo, ka tad problēmu nebūšot, jo principā ierocis medniekam nav pieejams. Ja jāpārvietojas medību iecirknī no vienas vietas uz otru, bet pa vidu ir pārrāvums medību platībās, tad var izmantot arī mīksto pārvalku, ko ierocim uzmauc kā zeķi. Šajā gadījumā tiek izpildīti divi būtiski kritēriji, ierocis ir iesaiņots un to nav iespējams svešās platībās izmantot.

Savilcēju nedrīkst likt ap kaklu

Medību noteikumi: Pirms limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanas no vietas, kur tas nomedīts, tā liemeni marķē ar īpašu Valsts meža dienesta izsniegtu marķieri. Marķieri redzamā veidā nostiprina nomedītā dzīvnieka liemenī tā, lai, nesabojājot marķieri, to nebūtu iespējams noņemt līdz liemeņa sadalei. Marķieri aizliegts noņemt no liemeņa vai liemeni sadalīt pirms veidlapas

Foto: Savilcējs aplikts ap stirnāža pakaļkāju un savilkts līdz galam. To nevar noņemt nesabojājot, kā arī to atkāroti nav iespējams izmantot
.

Foto: Linda Dombrovska

Informācija par izlietotajām medību atļaujām (3. pielikums) aizpildīšana. Plaša diskusija sanāksmē izvērtās par to, kā būtu pareizi dzīvniekam jāuzliek savilcējs. Pēc noteikumiem ar savilcēju jābūt marķētam liemenim tādā veidā, lai marķieri nevar noņemt, to nesabojājot.

Strīdi izvērtās par to, ka saskaņā ar citu normatīvo aktu definīciju liemenis ir dzīvnieka ķermenis bez ādas un bez iekšējiem orgāniem, tādēļ Medību noteikumi principā ļoti nepilnīgi paskaidro, kas medniekam būtu jādara. Diskusijas beigās tika panākta izpratne par to, ka savilcēju nedrīkst likt ap nomedīta stirnāžu kaklu, jo tas rada aizdomas par to, ka medniekam būs motivācija to atkārtoti izmantot. Tādēļ vislabāk savilcēju būtu izvilkt caur iegriezumu dzīvnieka pakaļkājā un savilkt līdz galam. Tas atbildīgajiem dienestiem neradīs nekādus jautājumus. Tāpat arī pēc būtības nedrīkst savilcēju aplikt ap ragiem, jo noteikumi nosaka – marķierim jābūt piestiprinātam pie liemeņa, bet ragi nav liemenis.

Vairāk lasiet žurnāla Medības jūnija numurā

LA.lv
IB
Indulis Burka
Dabā
Medību ieroča apkope. Pulvera sadegšanas gāzes un ūdens – agresīva vide
11 stundas
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Rietumeiropas karstums Latvijā ienāks caur Skandināviju
12 stundas
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Šonedēļ Parīzē, Beļģijā un Nīderlandē var krist absolūtais karstuma rekords
13 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

EL
Egils Līcītis
Latvijā
Pie Pārdaugavas monumenta jāizliek paskaidrojumi. Saruna ar Levita padomnieku vēstures jautājumos Jurģi Klotiņu
Intervija 3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Lielbritānija vēlas Eiropas vadītus kuģošanas aizsardzības spēkus Persijas līcī
1 stunda
LE
LETA
Ekonomika
FOTO: Prezidents Levits ticies ar “airBaltic” vadītāju Gausu
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Smaga avārija netālu no “Akropoles”
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Ceļmalā baravikas lielākas par grozu! Laimīgie sēņotāji lielās ar guvumu
3 stundas