Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
5. jūnijs, 2014
Drukāt

Ilze Kuzmina: “Vienotība” bez vienotības (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Bieži dzirdēts viedoklis, ka valsts attīstību kavē partiju strīdi. Diemžēl nu valsts un tai vitāli svarīgo nozaru attīstību kavē arī partiju iekšējie kašķi un nespēja pieņemt lēmumu, pa kuru ceļu virzīties tālāk. Kopīga viedokļa trūkums šobrīd sevišķi asi jūtams valdošajā “Vienotībā”, kuru pārstāv gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, gan premjere Laimdota Straujuma un vēl pieci ministri. Kaut valdība strādā nu jau teju pusgadu, tai tā arī nav izdevies noformulēt vienotu viedokli par to, kā risināt vairākas svarīgas problēmas izglītības jomā. Valdība nespēj vienoties, jo tās kodols “Vienotība” arī nav vienots. Kad izveidojās L. Straujumas valdība, skolotāju arodbiedrība cerēja, ka nu gan ātri vien valdībai būs piedāvājums, kā risināt problēmas ar pedagogu algām, jo no vienas partijas ir gan premjers, gan finanšu un arī izglītības ministrs. Taču vienas partijas politiķi nav spējuši ieņemt vienotu skaidru pozīciju par to, vai finansējums skolotāju algām ir jāpalielina vai jāiztiek ar esošo finansējumu, to saprātīgāk pārdalot un mazinot pedagogu skaitu. Izglītības ministre Ina Druviete saka: finansējumam jākļūst lielākam, Finanšu ministrija aicina iztikt ar esošo naudu, bet premjere nesaka ne A, ne B un skolotāju sapulcē Doma laukumā aicina visus strādāt kopā. Rodas iespaids, ka šīs valdības laikā risinājuma tā arī nebūs. Šķiet, ka tagad pedagogi pat vairāk par algu pielikumu gaida skaidru valdības nostāju, toties politiķiem jānovelk laiks līdz nākamajām vēlēšanām. Skolotājiem atliek cerēt, ka pēc vēlēšanām politiķi spēs vienoties valstij būtiskos jautājumos.

Tāda pati nevienotība “Vienotībā” vērojama par kārtējo strīdus ābolu izglītības nozarē: būt vai nebūt obligātiem eksāmeniem ķīmijā un fizikā. I. Druviete saka: manā laikā šādu eksāmenu nebūs. Tā kā avoti vēsta, ka I. Druviete vēlētos, lai viņas laiks Izglītības un zinātnes ministrijā turpinātos arī nākamajā Ministru kabinetā, obligāto eksāmenu ieviešana varētu būt atlikta ne tikai uz gadu. Tikmēr premjere paziņo, ka eksāmenus ieviesīs trīs gadu laikā, un izglītības ministre tam piekrītot. I. Druviete tomēr brīnās, kāpēc L. Straujuma domā, ka ministre viedokli mainījusi.

Demokrātijā viedokļu dažādība ir neizbēgama, turklāt bez tās neiztikt, meklējot vērtīgākos risinājumus. Taču, ja viedokļu dažādība traucē pieņemt lēmumus un veikt konkrētus darbus izglītības sistēmas uzlabošanai, izglītības joma buksē un, izpaliekot attīstībai, pat degradējas.

Līdzīgas nesaskaņas “Vienotībā” ir arī par veselības ministres Ingrīdas Circenes iecerēto veselības aprūpes reformu, sasaistot nodokļu nomaksu ar pieeju valsts apmaksātai medicīnai. Aizkulisēs runā: partijas spice ir pat tik ļoti pret ministres darbošanos, ka vēlējusies panākt I. Circenes atkāpšanos. Taču ministres slimības dēļ arī šo problēmu nu noraks līdz vēlēšanām, un tad jau redzēs.

Pirmsvēlēšanu laikā lielākā daļa politiķu grib izvairīties no asām kustībām, jo nevēlas sakaitināt vēlētāju. To it kā var saprast, taču pastāv risks, ka arī mierīgam vēlētājam var iešauties prātā doma: “Kāpēc man par šiem balsot? Ko viņi ir paveikuši? Vai man balsot par tiem, kas tā vietā, lai veiktu konkrētus darbus, ecējās un skaitīja dienas līdz vēlēšanām?”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. … Vienotiba Vienotiba nebus pirms veca nomenaklatura tiks izmesta ar visam tas pagatns saistibam un ambicijam …

    …Janak patriotiskai, jaunai paaudzei, kura ir no jauna izpratusi savas valsts vertibu, aizstaves tas butibu un nakotni un ta patures visas no ta dotas prieksrocibas ES tautu saime …

    … Un tikai NA to spej panakt … !

  2. KAD VĒLĒTĀJI BEIDZOT SAPRATĪS, KA uzvarētājs ir SC tieši šo nemitīgo strīdu dēļ latviskajā partijā “Vienotība” un VAi nu piespiedīs šos politiķus mainīt darbošanās kursu VAI IZMETĪS VIŅUS AIZ BORTA? KĀPĒC neviens NEANALIZĒ SC panākumu rezultātus no pie varas esošajiem politiķiem? TĀ NOKĀVUŠIES SAVĀ STARPĀ, KA nepietiek spara strādat vajadzīgajā virzienā un rok bedri paši sev!?? KO “Vienotība” tagad premjeres Straujumas vadībā paveikusi??? K O ??? NEKO!!! VELK ATLIKUŠO LAIKU LIDZ SAEIMAS vēlēšanām oktobrī un un laikam gaida zilus brīnumus? Ne nevaram artkārtoti vēlēt šos bezdarbošanās cienītājus un gumijas stiepējus!!! VIENKĀRŠI NEVARAM!!!

  3. Tātad, turpināsim vien šķelties. Arī LSDSP savā laikā sašķēlās, atstājot cīņas lauku bez „uzvarām”. Vai nevienam nešķiet aizdomīgi, ka SC lēni un mērķtiecīgi ir uzurpējis sociāldemokrātisko ideju nesējas lomu. Nopeļot un uzsvērti kritizējot visu labējo partiju īstenoto sociāli atbildīgo ekonomisko politiku, tiek izteiktas populistiskas idejas, kuru risināšana bez zināma ekonomiskā izrāviena nav panākama. Tomēr to iedarbība uz vēlētāju prātiem ir jūtama. SC politiķiem, šķiet, svarīgāks par tiesiskuma ievērošanu ir klajais populisms, lai turpinātu graut uzticību valsts varai. Svarīgāk par reālo situāciju valstī ir makjavelliskās nostādnes „Mērķis attaisno līdzekļus” un „Katrs redz tevi tādu, kāds tu viņam izliecies, maz tādu, kas sajūt, kāds tu esi”. Pēdējais laiks Latvijas vēsturiskajai un patiesajai sociāldemokrātijai LSDSP personā iestāties par strādājošo ekonomisko un sociālo jautājumu aizstāvi un ieņemt savu vietu valsts politiskajā dzīvē. Vai mēs to sagaidīsim? Varbūt atliek cerēt, ka SC reālā darbība saskanēs ar mūsu kopējo vēlmi, būt lojāliem mūsu kopējām mājām – mūsu neatkarīgai valstij – Latvijai. Bet vai tas ir sagaidāms no partijas, kura vairāk skatās Austrumu virzienā, nekritiski attiecas pret mūs lielā kaimiņa agresīvo politiku un kurai ir līgums ar valdošo partiju Krievijā?
    Varbūt balsosim par SC satelītpartijām – GKR, Vienoti Latvijai, arī par I.Sudrabas topošo partiju?

  4. Straujumas valdība sekmīgi pilda neko nedarīšanas politiku, visi iepriekš nospraustie mērķi tiek “norakti”.

  5. Kāpēc man par Vienotību balsot? Ko viņi ir paveikuši? Vai man balsot par tiem, kas tā vietā, lai veiktu konkrētus darbus, ecējās, sola visādus labumus, bet darbi nekust ne no vietas, bet tikai skaita dienas līdz vēlēšanām?

  6. No visa tā vēlētājam ir tikai viens secinājums ignorēt vēlēšanas.Vēlētāju aktivizēšanai partijnieki var izmantot gribules taktiku un stratēģiju ,bet šoreiz tie nenostrādās,jo alerģija pret politiku ir pārāk liela.

Draugiem Facebook Twitter Google+