Mobilā versija
+3.7°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
7. septembris, 2017
Drukāt

Vienotība esot augstāka par īpašumtiesībām

Foto - Agnese Gulbe/LETAFoto - Agnese Gulbe/LETA

Patlaban Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka un zeme zem tās zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Zemes vienība ap dievnamu ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

“Rīgas Svētā Pētera baznīcai būs saimnieks, un ceram to likumā nostiprināt līdz Latvijas simtgadei,” otrdien pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes pauda tās priekšsēdētāja Ilze Viņķele. “Šodien guvām apstiprinājumu, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) apvienosies ar Vācu evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā (VELBL). Tas ir būtisks lēmums, līdz ar to Rīgas Svētā Pētera baznīcu varēs atdot tās vēsturisko īpašnieku rokās.”

Šopavasar, kad komisijā sprieda par Tieslietu ministrijas sagatavoto “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma” projektu, kurā bija paredzēts nodot šo Rīgas centra dievnamu LELB īpašumā, piepeši savas pretenzijas kā īpašuma mantinieces pieteica arī VELBL un Latvijas Evanģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL). Abas uzskatīja, ka jāveido nodibinājums – īpašs Pēterbaznīcas apsaimniekošanas fonds, kurā četri partneri būtu LELB, LELBĀL, līdzšinējais tiesiskais valdītājs Rīgas dome un VELBL. Tāpēc Saeimas komisija atlika lemšanu līdz rudenim, aicinot baznīcas rast vienošanos.

Pirmskara situācijas atjaunošana

Saeimas komisijā LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš apstiprināja, ka LELB un Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā vasarā svētīgās sarunās nokļuvušas ļoti tuvu tam, ka “var notikt mūsu vēsturiskās pirmskara situācijas atjaunošana. Līdz 1939. gadam Vācu luteriskā baznīca šeit bija LELB sastāvā. Bija atsevišķa nodaļa, kopīga Satversme un atsevišķas lietas, kas vācu draudzēm bija autonomā lemšanā.” Abas puses piekritušas, ka “mūsu vienotība ir augstāks mērķis par īpašumtiesībām”. Ja VELB iestāsies LELB sastāvā, tad vācu draudzei būs piekritīgas īpašumtiesības uz Pēterbaznīcu, sola Ganiņš.

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas nevēlas apvienoties ar LELB, taču atbalsta īpašumtiesību nodošanu abām pārējām luteriskajām baznīcām. “Mūsu interesēs ir, lai baznīca nepārvērstos par muzeju, jo tad tiktu panākta Staļina laika ideja iznīcināt reliģiju. Jautājums par īpašumtiesību nostiprināšanu ir juridisks un vēsturisks,” teica LELBĀL pārstāvis Andris Bērziņš.

Likuma pieņemšanai var pietrūkt laika

LELB un VELBL vispirms savs lēmums par apvienošanos jānostiprina Uzņēmumu reģistrā, un tikai tad likumprojekts tiks virzīts tālāk. Taču te šķiet, ka rūk optimisms par likumprojekta pieņemšanu līdz Latvijas simtgadei. R. Ganiņš pauda, ka par vācu baznīcas uzņemšanu LELB var lemt tikai Sinode, un, lai to sagatavotu un sasauktu, vajadzīgs gads. Bet šīs Saeimas pilnvaru laiks beidzas jau nākamgad rudenī. Ja tā tikai septembrī vai oktobrī sāks skatīt likumprojektu pirmajā lasījumā, deputātiem var pietrūkt laika tikt līdz Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pieņemšanai.

Nedrīkst aizmirst: tā kā likumprojekts vēl nav bijis Saeimā pirmajā lasījumā, iespējamas vēl vismaz divas kandidatūras uz šīm īpašumtiesībām, norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone: “Arī pati valsts var saglabāt šo baznīcu savā īpašumā un tālāk rīkoties ar to, kā uzskata par nepieciešamu.” Otra kandidatūra ir pašreizējais tiesiskais valdītājs – Rīgas pilsētas pašvaldība, arī tā kopš 2008. gada vēlas šo kultūrvēsturisko pieminekli savā īpašumā. Apsaimniekošanas laikā tā saņēmusi maksu par telpu nomu, par biļetēm braucienam 72 metrus augstajā skatu tornī, ieejas biļetēm uz koncertiem, festivālu pasākumiem, sarīkojumiem, izstādēm un citiem Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības rīkotajiem pasākumiem, suvenīru tirdzniecību u. c. – gadā kopā pāri par 700 000 eiro. Šo naudu pašvaldība izlietoja baznīcas ēkas uzturēšanai, remontiem, pasākumu, izstāžu un koncertu darbības nodrošināšanai un atlīdzībai personālam.

Sola kultūrbaznīcu

Deputāti jautāja VELB pārstāvim Stefanam Meisneram, vai Pēterbaznīcas pārņemšanas gadījumā ēkā joprojām būs iespēja rīkot dažādus kultūras pasākumus. Viņš atbildēja: “Mēs nekādā gadījumā neplānojam tur kaut ko sašaurināt, bet bijām domājuši vēl kultūras daļu paplašināt. Jo ir tāds apzīmējums “kultūrbaznīca”, un citās vietās ir pieredze, kā tā darbojas.” Viņš solīja, ka Pēterbaznīcas ēka arī turpmāk būs visai sabiedrībai pieejama. Pēc S. Meisnera sniegtās informācijas, kopumā Vācu evaņgēliski luteriskās baznīcas Latvijā desmit draudzēs reģistrēti sešsimt ticīgo, taču dievkalpojumus apmeklējot kopā divarpus trīs tūkstoši cilvēku.

Uz komisijas sēdi bija ieradies arī katoļu baznīcas priesteris Andris Kravalis, kurš atgādināja, ka Pētera baznīca sākotnēji bija uzcelta 300 gadus pirms Reformācijas, un izteica izbrīnu, ka viņa pārstāvētā katoļu baznīca netiek pieminēta kā Pēterbaznīcas garīgā mantiniece. Uz šo repliku I. Viņķele atbildēja: “Ja jūs sevi definējat kā kultūrvēsturiskā mantojuma lietotāju, tad šajā gadījumā esat absolūti vienā rindā ar jebkuru citu Latvijas iedzīvotāju, kuram ir tieši tādas pašas tiesības.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+