Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
3. decembris, 2012
Drukāt

“Vienotība” gādās, lai tauta iemīlētu ne pārāk populāras lietas

Foto - LETAFoto - LETA

Sestdien Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) notikušajā kongresā “Vienotība” savam nākamajam darba cēlienam nospraudusi visnotaļ smagu uzdevumu – likt tautai iemīlēt, maigi izsakoties, ne pārāk populāras lietas. Proti – eiro kā Latvijas valūtu un Sarmīti Ēlerti kā Rīgas mēra kandidāti. 


 

Gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), gan finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) un citi partijas līderi, kongresā uzrunājot delegātus, lielu uzmanību veltīja gaidāmajai Eiropas vienotās valūtas ieviešanai. Premjers teicās saprotam Latvijas iedzīvotāju bažas par gaidāmo eiro ieviešanu, jo cilvēki pārcietuši ne vienu vien naudas maiņu un hiperinflācijas viļņus. Vienlaikus viņš aicināja šo piesardzību pārvarēt un racionāli izvērtēt argumentus gan par, gan pret eiro. “Publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi, taču redzam, kā visas eirozonas valstis solidāri stāv viena otrai līdzās un palīdz tām valstīm, kam klājas visgrūtāk, vienlaikus arī motivējot tās sakārtot savu ekonomiku. Ja eirozona nepalīdzētu Grieķijai, grūti pat iedomāties, kas šajā valstī notiktu!” aģitēja Dombrovskis. Viņš arī sprieda, ka gadījumā, ja 2008. gadā, kad pasauli satricināja globālā finanšu krīze, Latvija būtu jau iestājusies eirozonā, tad “Parex bankas” glābšanai būtu bijuši pieejami Eiropas Centrālās bankas kredītresursi un Latvijai nebūtu bijusi nepieciešama tik skaudra konsolidācijas programma un tik apjomīgs starptautiskais aizdevums.

Premjeram piebalsoja arī finanšu ministrs, uzsverot, ka Latvija nedrīkst vilcināties ar pievienošanos eirozonai, jo otra tāda var neatnākt daudzus gadus vai pat nekad. Pievienošanās eirozonai, pēc Vilka teiktā, ļaušot Latvijai ietaupīt 50 miljonus gadā uz ārējā parāda apkalpošanu vien, celšot valsts kredītreitingu, pievilināšot investorus un tā tālāk. Turklāt skeptiķu brīdinājumi par eirozonas nestabilitāti esot tikai spekulācijas, jo tur ļaunākais jau esot aiz muguras.

“Mums arī tiek plānota informatīvā skaidrošanas kampaņa. Citas valstis to sāka pusgadu pirms pārejas uz eiro, bet mēs sāksim 13 mēnešus iepriekš,” kongresa starplaikā man pastāstīja A. Vilks.

Vēl viens jautājums, kurā partijas vadība gaida lielu atbalstu no biedriem, ir gatavošanās pašvaldību vēlēšanām. It īpaši – cīņai par galvaspilsētas mēra krēslu. Kā zināms, par “Vienotības” Rīgas saraksta līderi izvirzīta premjera ārštata padomniece integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte, kurai nav vienota atbalsta ne vien vēlētāju, bet arī partijas biedru vidū. Ne velti partijas domes priekšsēdētāja Sandra Kalniete kongresā aicināja vienotībniekus “iebāzt savu patmīlību un nepatiku visdziļākajā atvilktnē” un visiem kā vienam atbalstīt Ēlerti. Bet tos partijas biedrus, kuriem nav nekas labs ko pateikt par mēra kandidāti, Kalniete aicināja labāk iekost mēlē un paklusēt.

Partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kongresa atklāšanā uzsvēra, ka “Vienotības” vēlētājs ir politiski izglītots un saprātīgs cilvēks, kurš no politiķiem sagaida prognozējamību un atbildību, nevis populistisku retoriku un nerealizējamus sapņus. Ko tad konkrētu un atbildīgu “Vienotības” Rīgas mēra amata kandidāte piedāvā šiem gudrajiem vēlētājiem? “Rīga nav pelnījusi būt par pēcpadomijas oligarhu izklaižu un pelēku darījumu centru. Rīgai jākļūst par jauno Ziemeļu zvaigzni,” savā uzrunā stāstīja Ēlerte. Tāpat Rīga būšot Ziemeļeiropas metropole, latviska, eiropeiska un daudzveidīga, daudzvalodīga, atvērta, dinamiska un radoša pilsēta bez korupcijas, iespēju pilsēta un ar pārējo valsti vienota galvaspilsēta. Ar šo piedāvājumu Ēlerte cer uzrunāt arī tos rīdziniekus, “kurus “Saskaņas centrs”, it īpaši valodas referenduma laikā, centās iedzīt krievvalodīgajā nošķirtības strupceļā”.

“Tiek prasīts tik maz – iemācies latviešu valodu un nāc un piedalies. Ja vajag, palīdzēsim jau bērnudārzā, lai visi bērni apgūtu tekošu latviešu valodu un pieauguši tie nekļūtu par ēsmu manipulācijām,” teica S. Ēlerte.

“Vienotības” kongresā tika arī apstiprināta rezolūcija “Iespēju Latvija”. Dokumentā partija apņemas veidot tādu sabiedrību, kurā ikvienam būtu iespēja piepildīt savu sapni un nodzīvot cilvēka cienīgu mūžu – izglītoties, apgūt amatu, veidot ģimeni, nenonākt nabadzībā, būt radošam. Šā mērķa sasniegšanai partija cita starpā apņemas ik gadu būtiski palielināt minimālo algu, celt algas sabiedriskajā sektorā, progresīvi palielināt ar nodokli neapliekamos ienākumus un soci-
ālos pabalstus saistīt ar cilvēku reālo ienākumu līmeni. Tautas ataudzes nodrošināšanai partija apņēmusies turpināt bērnu un ģimenes atbalsta politiku. Savukārt, lai panāktu cilvēka cienīgas un aktīvas vecumdienas, “Vienotība” nodrošināšot pensiju indeksāciju ne vēlāk kā 2014. gadā.

 

Fakti

Kongresā tika pārvēlēta partijas vadība: valdes priekšsēdētāja amatā vēl uz diviem gadiem ievēlēta Solvita Āboltiņa; partijas domi turpinās vadīt San-dra Kalniete, par viņas vietnieci ievēlēta partijas Jauniešu organizācijas vadītāja Linda Medene.

Partijas valdē turpmāk darbosies: Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Jānis Reirs un Ina Druviete, aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna, labklājības ministre Ilze Viņķele, Eiropas Parlamenta deputāti Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere, Kandavas novada domes deputāte Inga Priede, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns un Rīgas domes deputāts Olafs Pulks. Amatu partijas valdē zaudēja Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+