Latvijā
Politika

“Vienotība” jaunajā ādā. Saruna ar partijas premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu 16


Krišjānis Kariņš
Krišjānis Kariņš
Foto – Timurs Subhankulovs

Partija “Vienotība” 13. Saeimas vēlēšanās sevi pieteikusi kā apvienību “Jaunā Vienotība”. Bet ar ko tā atšķiras no “vecās” un vai tas “jaunums” nav samākslots? Saruna ar “Jaunās Vienotības” valdes priekšsēdētāju un premjera kandidātu Krišjāni Kariņu.

 

Maijā daudzi vēlētāji pastkastītēs saņēma sūtījumu, kas viņus pārsteidza. Partijas reklāmas avīze ar nosaukumu “Jaunā Vienotība”, bet priekšplānā divi sirmi politiķi, kuri aktīvajā politikā ir jau vairāk nekā 15 gadus, – jūs un Sandra Kalniete. Vai te kaut kas nav ačgārni ar nosaukumu un saturu?

Krišjānis Kariņš: Par konkrēto reklāmu, protams, var diskutēt, cik tas veiksmīgi iznācis, taču paskaidrošu, ar ko “Jaunā Vienotība” atšķiras no “vecās” “Vienotības”. Kādā brīdī bija radies iespaids, ka “Vienotība” kļuvusi augstprātīga, kašķīga, iekšējo strīdu pārņemta, taču šobrīd mēs esam izveidojuši jaunu partiju apvienību, kas piedāvā ļoti saliedētu komandu. Mēs esam salikuši kopā gan pieredzi, gan svaigumu. Tajā pašā avīzē, kuru jūs piesaucāt, blakus man un Sandrai Kalnietei ir arī Inese Lībiņa-Egnere un Hosams Abu Meri. Viņi salīdzinoši tomēr ir jaunās paaudzes politiķi. Hosamam izdevās veiksmīgi pārņemt ļoti sarežģīto “Vienotības” Saeimas frakciju, saliedēt to. Un Inese Lībiņa-Egnere – jauna, enerģiska, labi izglītota politiķe, kura sekmīgi vada Saeimas Nacionālās drošības komisiju. Mēs viņā redzam to cilvēku, kas valstī varētu sakārtot tiesiskumu.

 

Bet kur tad ir “Vienotības” jaunums? Abi jūsu slavētie politiķi bija “Vienotībā” jau pirms četriem gadiem, tāpat bija sadarbība ar reģionālajām partijām, kuru pārstāvji pašlaik darbojas “Vienotības” frakcijā. Iznāk, ka vienīgais, kāpēc esat “jaunā”, ir tas, ka tagad vairs nav tik daudz kašķu un strīdu?

Mums ir arī atjaunota vērtību deklarācija!

 

Kuras ir jaunās vērtības, kādu līdz šim nebija?

Mēs esam skaidrāk definējuši kopējo politisko nostāju, bet jaunums ir, piemēram, uzsvars uz zaļo un vides politiku. Tas virziens, uz kuru jāiet, ir atteikšanās no fosilajām izejvielām, kas pārsvarā tiek importētas no Krievijas. Tās enerģētikā nepieciešams aizvietot ar atjaunojamajiem resursiem. Latvijā par to diemžēl maz runā, taču tā ir milzu iespēja attīstīt tautsaimniecību.

Vēl viens jaunums ir tas, ka mums ir pilnīgi skaidrs, kādā virzienā valstij jāattīstās un kas jādara, lai to panāktu. Pēc statistikas rādītājiem mēs redzam, ka tautsaimniecība aug, taču problēma ir tā, ka attīstība ir ļoti nevienlīdzīga. Vidējās algas Latvijā aizvien ir ļoti zemas. Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni, ir jāveic strukturālās reformas, kas daļēji uzsāktas, taču jānoved līdz galam. Pirmkārt, jāsaved kārtībā tiesiskums. Mēs piedāvājam, ka to varētu paveikt Inese Lībiņa-Egnere. Otrkārt, izglītības sistēmas reforma. Te daudz kas jau ir izdarīts Kārļa Šadurska vadībā, varētu teikt – par spīti valdības vadītāja bremzēšanai. Mēs panācām to, ka valsts valoda tiks ieviesta visās skolās – tas ir pats par sevi saprotams visur Eiropā, bet mēs 27 gadus nevarējām lēmumu pieņemt. Bet vēl būtiskāka ir izglītības satura reforma, par ko valdības vadītājs teica – nesteigsimies, atstāsim nākamajai Saeimai. Taču tauta sacēlās un piespieda valdību un Saeimu to pieņemt. Tagad to vajag īstenot. Trešā joma, kur nepieciešamas izmaiņas, ir veselības aprūpe. Šobrīd tur ir daudz neskaidrību.

 

Jūs jau iepriekš esat kritizējis valdību, saucot tās darbību par “muļļāšanos”. Vai muļļāšanos jūs attiecināt tikai uz Māra Kučinska valdību vai tā ir arī paškritika par posmu, kad valdību vadīja jūsu partija, konkrēti, Laimdota Straujuma no 2014. līdz 2016. gadam, pusotru gadu!

Nevar teikt, ka “Vienotība” neko nav darījusi. Vis­ilgāk “Vienotības” valdību vadīja Valdis Dombrovskis. Viņa vadībā mēs izgājām no dziļas krīzes un pievienojāmies eirozonai…

 

Vēlētāji to attiecīgi novērtēja. Bet tagad runāsim par 12. Saeimas laiku – pēdējiem četriem gadiem!

Straujumas valdības laikā mēs pievienojāmies OECD – pēdējam “bagāto rietumnieku” klubam, kur Latvija vēl nebija. Ar to mēs noslēdzām integrācijas procesu Eiropā, un bija jāķeras pie iekšējiem darbiem. Tad par valdības vadītāju kļuva Kučinskis, bet pazuda skaidra virzība. Lūk, tā ir muļļāšanās.

 

Straujumas valdības laikā netika sākta izglītības reforma, netika sākta veselības aprūpes reforma. Ja salīdzinām, Kučinska valdība vismaz ir spērusi soļus šajā virzienā.

Straujumas vadīšanas laiks sakrita ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā, tā tolaik bija valdības prioritāte.

 

Un tam tika ziedotas Latvijas cilvēku intereses?

Nē, tā nevar teikt. Protams, “Vienotība” var uzņemties daļu atbildības par to, ka virzība nav bijusi pietiekami strauja, bet mēs nevaram uzņemties atbildību par Kučinska valdību, kur galvenā loma ir Zaļo un zemnieku savienībai. Divus gadus mums ir bijis premjers, kurš ne tikai nepiedāvā vīziju un risinājumu, bet bremzē tos, kas piedāvā. Mēs piedāvājām izglītības reformu, Kučin­skis saka – nesteigsimies, nemainīsim…

 

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nupat intervijā žurnālam “Ir” gan aizstāvēja premjeru – esot bijis pārpratums, frāzi par “nesteigšanos” Kučin­skis esot attiecinājis tikai par priekšlikumu, ka bērniem skolas gaitas būtu jāsāk no sešu gadu vecuma.

Es atvainojos, bet Kučinskis teica, ka šīs Saeimas laikā neko nevirzīs. Es labi saprotu, kā tie procesi virzās. Ja valdības vadītājs personiski nesaka, ka šis jautājums ir svarīgs, tad parasti nekas nenotiek. Jā, mēs esam daļa no šīs valdības, taču mēs esam auto aizmugurējā sēdeklī. No aizmugurējā sēdekļa auto stūrēt nevar un arī valdību vadīt nevar. Varbūt būtu bijis izdevīgāk pēc Straujumas atkāpšanās vispār palikt ārpusē… Par to var daudz diskutēt, taču jāskatās uz priekšu.

Vēl viens jautājums – teritoriālā pārvalde, pašvaldības. Tas ir cieši saistīts gan ar izglītības reformu un skolu tīklojumu, gan ar veselības aprūpes sistēmu. Ko saka Kučin­skis un ZZS? Viņi uzskata, ka viss ir labi un neko nevajag mainīt. Tā ir ierastā atbilde – neko nemainām. Bet es saku, ka ir jāmaina! Ja mēs sakārtosim tiesiskumu, izglītības sistēmu un veselības aprūpi, mums būs stabilāka vide, kur ieguldīt, pieaugs algas. Mēs esam vienīgais politiskais spēks, kas no paša sākuma līdz šodienai saka, ka mūsu vieta ir kopā ar Eiropu. Virziens ar Krieviju – tā ir pagātne.

 

Par “eiropeiskām” tagad sevi dēvē gandrīz visas partijas.

Nav jāklausās vārdi, jāskatās uz darbiem. Mums tā nav nekāda jauna propaganda, mēs šo kursu daudzus gadus esam konsekventi uzturējuši. Valdis Dombrovskis šobrīd ir viens no ietekmīgākajiem politiķiem Eiropas Komisijā! “Vienotība” ir cieši saaugusi kopā ar ES spēcīgāko politisko grupu – Eiropas Tautas partiju grupu.

 

Tas, protams. Taču Eiropa mainās, tagad tur ir tik dažādi strāvojumi un virzieni, lai kāds varētu atļauties privatizēt apzīmējumu “eiropeiska”. Varbūt precīzāk būtu teikt, ka “Vienotība” ir “briseliskākā” no visām Latvijas partijām…

Atskatoties vēsture, mēs Latvijā vienmēr esam dzīvojuši, apzinoties draudu, kas nāk no austrumu kaimiņa. Tas nekur nav pazudis. Taču tagad ir izveidojusies jauna situācija – ASV prezidents Donalds Tramps. Cilvēki daudzās valstīs gaida jaunās sejas. Lūk, jaunā seja – Tramps. Viņš vārdos un daļēji jau arī darbos uzbrūk saviem ciešākajiem sabiedrotajiem – Eiropas Savienībai. Tātad draudi jeb nestabilitāte pasaulē pieaug. Un tagad jautājums – vai mūsu valdības vadītājs ir cilvēks, kas spēs izvest Latviju cauri gaidāmajām vētrām? Mums ir jānotur valsts neatkarība, un vienlaikus jādara viss, lai palīdzētu noturēt kopā Eiropas Savienību. Ir jāsaprot tā sistēma, jāpazīst cilvēki. Pieprasījums pēc jaunām sejām arī Eiropā ir radījis lielu nestabilitāti. “Jaunā Vienotība” piedāvā stabilitāti un skaidru kursu, kā mums attīstīties.

 

Vai stabilitāte ir tas, ko vēlētāji gaida? Citēšu, ko nupat intervijā laikrakstam “NRA” teicis komponists Raimonds Pauls: “Savulaik no politikas aizgāja “Latvijas ceļš”, pēc tam – Tautas partija. Šoreiz vajadzētu prasties un aiziet “Vienotībai” – pazust uz visiem laikiem. Godīgi pateikšu: ejiet prom. Jo no tā, ko solījāt, nav izdarīts itin nekas. Ir tikai tukša pļāpāšana.” Jāsaka, ka šis nav tikai viena slavena cilvēka viedoklis, bet diezgan izplatīts sabiedrībā. Ko iebildīsiet?

Es Paula kungu augstu vērtēju kā mūziķi un komponistu. Šajā ziņā viņš ir ģeniāls. Kas saistās ar politiku, tad tas ir gan viena cilvēka uzskats. Savulaik Pauls pārstāvēja Tautas partiju, kas bija mūsu tiešais pretinieks. Mūsu intereses nav saistītas ar tā sauktajiem oligarhiem. Ir vērts atcerēties, ka slavenās “Rīdzenes” sarunas lielā mērā bija par to, kā iznīcināt “Vienotību”, jo oligarhiem tā traucēja. Jā, mēs esam kļūdījušies, es atzīstu, taču paskatieties uz mūsu programmu, uz mūsu cilvēkiem! Vai viņi ir tie, par kuriem ir sūdzības? Ja nepiekrītat mūsu vīzijai, tad tas ir cits jautājums, bet tas, ka vienkārši nepatīk “Vienotība”, nav politisks arguments.

Mums ir tik daudz labu politiķu, kas ne vien sola, bet arī izpilda. Piemēram, Kārlis Šadurskis. Nacionālā apvienība gadiem runā, ka vajag latviskot izglītības sistēmu, bet Šadurskis ņem un izdara.

 

Tā gan nav patiesība. Labi zināms, ka NA šo jautājumu vairākas reizes virzīja, bet koalīcija vienmēr noraidīja. Arī “Vienotība” agrāk vilcinājās.

Tas ir jūsu redzējums, man ir cits.

 

Kāpēc šis jautājums netika atrisināts, kad Izglītības ministriju 2014. gadā vadīja jūsu partijas biedre Ina Druviete, bet pēc tam “Vienotības” izvirzītā ministre Mārīte Seile?

Taču Šadurskis virzīja un panāca rezultātu.

 

Bet ziniet, ko Šadurskis stāsta jau pieminētajā intervijā žurnālam “Ir” – viņš baidījies ātrāk virzīt šo jautājumu uz Saeimu, kamēr Saeimas Izglītības komisiju vadījusi Ilze Viņķele, kura to būtu “nobremzējusi un nolikusi dziļā atvilktnē”. Un Viņķele tolaik bija “Vienotības” biedre, tātad pat vienas partijas iekšienē nevarat tikt skaidrībā! Bet jūs pārmetat Nacionālajai apvienībai, ka viņi iepriekš nav spējuši izsist šo jautājumu cauri Saeimai.

Es varu vēlreiz atkārtot – mūsu organizācija ir izmainījusies. Tajā skaitā šī politiķe vairs nav mūsu partijā. Līdz ar to mums ir daudz skaidrāks mērķis. Jā, mums bija iekšējās “bremzes”, jo partija ir liela. Bija cilvēki, kas atteicās īstenot politiku, kas man un daudziem citiem šķita pareiza. Šobrīd tie, kas teica “nē”, ir prom.

 

Plašāk runājot, vai pie šiem partiju “bremzējošajiem” politiķiem jūs pieskaitāt arī Solvitu Āboltiņu?

Es uzskatu, ka Āboltiņas kundzei tai skaitā ir arī lieli pozitīvi nopelni. Viņa noturēja partiju vienotu visu Dombrovska valdīšanas laiku. Taču tas, ka viņa tagad ir prom no politikas, dod mums iespēju augt arī citā virzienā, un to mēs arī darām.

 

Nesen “LA” bija intervija ar citu bijušo “Vienotības” biedru Edvardu Smiltēnu, kurš šobrīd pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Lūk, kā viņš izteicās par “Vienotību”: “Tā bija divu cilvēku – Solvitas Āboltiņas un Arta Kampara – radīta vertikāla ass, kuras dēļ sabruka iekšējā brīvība un pārējie principi, uz kuriem bija uzbūvēta “Vienotība”.” Savukārt par “Jauno Vienotību” viņš saka: “Partija ir pieņēmusi tos spēles noteikumus, kurus uzlicis Kampars.” Kāda tad ir Kampara loma?

Man tas liekas nenopietni. Smiltēns pats izvēlējās aiziet, tā ir viņa izvēle. Mums bija daudz cilvēku, kas kavēja partijas attīstību. Tas ir mainījies, viņu vairs nav. Tagad mēs nestrīdamies par partiju, bet runājam, kā attīstīt valsti. Kampars ir partijas ģenerālsekretārs. Viņš ir izpildītājs, nevis lēmumu pieņēmējs. Es nevaru komentēt, kāda bija viņa loma kaut kad pagātnē, taču šobrīd “Jaunajā Vienotībā” tā ir tāda.

 

Esat piedāvājuši citām partijām parakstīt memorandu, ka nesadarbosieties ar “Saskaņu”. Kāda ir atsaucība?

Vēl nekas nav parak­stīts, bet pagaidām interesi izrādījuši divi spēki – Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība. Mani pārsteidz citu partiju attieksme. Beigsim tukši runāt par Eiropas virzienu, pateiksim vēlētājiem gaiši un skaidri, ka mēs neveidosim koalīciju, kas var pagriezt Latviju Maskavas virzienā. Daudzi spēki atteikušies parakstīt memorandu. Es to tulkoju vienkārši – tas nozīmē, ka viņi pieļauj valdību ar “Saskaņu”. Tas patiešām ir bīstami.

 

Memorandu atsakās parakstīt tādas partijas kā “Attīstībai/Par” un “Progresīvie”. Tajā pašā laikā vairāki jūsu biedri, piemēram, Edgars Rinkēvičs tieši tās savulaik iezīmēja kā tuvākos sadarbības partnerus. Tāpat nesen jūs kopā rīkojāt piketu pie Saeimas, atbal­stot izglītības satura reformu, visu trīs partiju pārstāvji piedalījās “Baltijas praidā”. Kādas īsti ir jūsu attiecības?

Mani viņu pozīcija dara nopietni bažīgu. Kā jau teicu, ja viņi nav gatavi apliecināt, ka nesadarbosies ar “Saskaņu”, tas nozīmē, ka iekšēji viņi šādu iespēju pieļauj. Respektīvi, tādas intereses ir tiem, kas stāv aiz viņiem. Šobrīd politikā veidojas liels troksnis, un tajā diemžēl sāk pazust virziens, kādā valstij jāattīstās. “Jaunā Vienotība” izstrādāja vērtību deklarāciju, lai varētu pulcēt cilvēkus ap ideju, ne indivīdiem. Kas attiecas uz liberālajām idejām, mēs esam pietiekami skaidri pateikuši, ka esam centriski. Mums ir gan konservatīvi noskaņoti biedri, gan liberāli noskaņoti. Līdzīgi kā Eiropas Tautas partiju grupā, kur spektrs ir pietiekami plašs. Tā saucamie liberālie jautājumi laika gaitā ir sakārtojami, bet galvenais jautājums – kā attīstīt valsti kopumā, kā paaugstināt dzīves līmeni.

 

To jau visas partijas saka…

Dažām partijām, šķiet, prioritāte ir homoseksuālo laulību legalizācija. To, protams, var un vajag atrisināt, bet tā nav valstiska prioritāte.

 

Ja “Vienotība” būs nākamajā Saeimā, vai jūs tur virzīsiet tādus jautājumus kā Kopdzīves likums un Stambulas konvencijas ratifikācija?

Jā.

 

Vai atbalstīsiet, ka tiek turpināta šajā Saeimā iesāktā krievu skolu pāreja uz mācībām valsts valodā? Vidusskolām sekos arī pamatskolas un pirmsskolas iestādes?

Jā, protams, mēs to darīsim. Latviešu valoda, ir vienīgā valsts valoda un tai jābūt visās skolās. Vēl būtiskāk mūsu skatījumā ir izglītības satura reforma. Likums ir pieņemts, taču vēl svarīgāk ir to īstenot.

 

Kāda būs jūsu pozīcija par čekas maisu atvēršanu?

Jāpublisko! Tas ir ierakstīts mūsu partijas programmā.

 

Tā kā Latvijas vēlētājiem nav iespēju vēlēt Valsts prezidentu un viņi Saeimas vēlēšanās faktiski dod mandātu partijām, būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kāda būs “Vienotības” pozīcija. Vai jums būs savs kandidāts vai atbalstīsiet līdzšinējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni?

Mums noteikti būs savs kandidāts, un tas nebūs esošais prezidents. Mēs par to vēl neesam plašāk runājuši, taču viens no svarīgākajiem jautājumiem ir panākt, ka Valsts prezidentu Saeima ievēl atklātā balsojumā. Ievēlēšanas kārtība nav jāmaina, jo mūsu parlamentārajā sistēmā tā ir loģiska, taču šo procesu vajag padarīt atklātu.

 

Kāpēc jūs kā premjera kandidāts pats nekandidējat Saeimas vēlēšanās?

Man ir jau vēlētāju uzticēts skaidrs un svarīgs darbs Eiropas Parlamentā. Es iepriekš esmu bijis gan Saeimas deputāts, gan ministrs, zinu visu tā specifiku. Uz Saeimu jākandidē cilvēkiem, kas ir gatavi strādāt parlamentā. Es negribu nevienu vēlētāju mānīt – iet uz Saeimas vēlēšanām, bet pēc pusgada atkal kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Taču, ja man būs iespēja, es ļoti labprāt kļūšu par valdības vadītāju. Pie tā es šobrīd strādāju un veltu visu savu enerģiju. Esmu apguvis starptautiskā līmenī, kā var savest kopā dziļas un fundamentālas pretrunas, tāpēc domāju, ka spēšu savest kopā jebkuru koalīciju.

 

Vizītkarte

“Jaunā Vienotība”

* Nesen izveidotās apvienības kodols ir tā pati “Vienotība”, kurai ir bagāta politiskā vēsture. Partija dibināta 2011. gadā, veiksmīga zīmola maiņas rezultātā apvienojot trīs politiskos spēkus – “Jauno laiku”, Pilsonisko savienību un “Sabiedrību citai politikai”. Laika gaitā tā “uzsūkusi” arī vairākus citus politiskos grupējumus, piemēram, daļu no kādreizējās Zatlera Reformu partijas.

* “Vienotības” rezultāti iepriekšējās vēlēšanās: 10. Saeimā – 33 deputāti, 11. Saeimā – 20 deputāti, 12. Saeimā – 23 deputāti.

* Ilgstoši bijis dominējošais spēks valstī, no 2009. līdz 2014. gadam Ministru prezidents bija “Vienotības” pārstāvis Valdis Dombrovskis, bet no 2014. līdz 2016. gada janvārim – Laimdota Straujuma. Tiek uzskatīts, ka varu “Vienotība” zaudējusi, lielā mērā pateicoties saviem iekšējiem strīdiem, un sava loma partijas tēla degradācijā bijusi tās iepriekšējai priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kura 2017. gada nogalē tika izslēgta no “Vienotības” pēc jaunā priekšsēdētāja Arvila Ašeradena iniciatīvas.

* Pēdējā gada laikā partiju pametuši daudzi zināmi biedri, kas pārgājuši uz citiem politiskajiem spēkiem, piemēram, “Attīstībai/Par” (Ilze Viņķele, Artis Pabriks u. c.), Latvijas Reģionu apvienību (Edvards Smiltēns) un pat “Saskaņu” (Anrijs Matīss).

* Līdzās “Vienotībai” apvienībā ietilpst arī sešas reģionālās partijas, bet kā vēlēšanu sarakstu līderi nosaukti ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāti Inese Lībiņa-Egnere un Aldis Adamovičs, labklājības ministrs Jānis Reirs.

* “Vienotības” sauklis – “Augam gudri”.

LA.lv