“Vienotība” prokuratūrai lūdz vērtēt Kūtra rīcību parlamentārās izmeklēšanas komisijā 0
Ģenerālprokuratūra saņēmusi partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas iesniegumu, lai noskaidrotu, vai bankas “Citadele” pārdošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Gunāra Kūra rīcībā nav vērojamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, aģentūrai BNS apliecināja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.
“Ģenerālprokuratūra var apstiprināt, ka šāds iesniegums ir saņemts. Ir uzsākta iesnieguma pārbaude,” teica Sutugina.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka plašāka informācija par iesnieguma būtību, kā arī tā pārbaudes gaitu netiks sniegta. Tāpat iesnieguma pārbaudes termiņš nav noteikts. “Minētā iesnieguma pārbaude tiks veikta tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” sacīja Sutugina, piebilstot, ka nevar atklāt arī iesnieguma saņemšanas datumu.
Kūtris aģentūrai BNS sacīja, ka ir mierīgs par attiecīgo iesniegumu, jo, lai arī nezina iesnieguma saturu, partijas “Vienotība” iebildumi par to, ka komisijas nosūtītā vēstule Ģenerālprokuratūrai nebija formulēta tāda redakcijā kā komisija vienojās, neatbilst patiesībai. “Kā mēs komisijas sēdē runājām, tā mēs arī lēmām un tā arī tika iesniegts prokuratūrai. Vienīgā atšķirība ir tā, ka vēstulē visu saliek pa plauktiņiem. (..) Ja kolēģi neatceras, varēja izlasīt sēdes protokolu, ja netic protokolam, var noklausīties audioierakstā vai stenogrammā, vai tas, kas ir aizgājis uz prokuratūru, atbilst, tam, ko mēs šeit runājām,” viņš sacīja.
Tāpat Kūtris norādīja, ka “Vienotība” ir radījusi lieku darbu Ģenerālprokuratūrai, lūdzot pārbaudīt iepriekšminētos faktus.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Ģenerālprokuratūra bija sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar bankas pārdošanu. Resoriskā pārbaude ir valsts iestādes un tās amatpersonu veikta pārbaude par iespējamu likuma pārkāpumu, kurā vēl nav saskatāmas pietiekamas pazīmes kriminālprocesa ierosināšanai vai administratīvās lietvedības sākšanai. Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu gan neierosināja.
Tāpat ziņots, ka 2014.gada 13.novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija “Saskaņa”, kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš paudis viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku “Citadele”, ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu.
Lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka ir jāizmeklē 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.
Vēstīts arī, ka 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza valstij piederošo bankas “Citadele” akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora “Ripplewood” meitaskompānijai “RA Citadele Holdings LLC” un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Par bankas akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekš plānots (74 miljoni eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabā 25% bankas akciju.
Banka “Citadele” dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās “Parex bankas” operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par “Parex bankas” restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no “Parex bankas” tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – “Citadele”, bet “Parex banka” sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus. Pēc aktīvu apmēra banka ” Citadele” 2014.gada beigās bija sestā lielākā banka Latvijā.
