Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. maijs, 2016
Drukāt

“Vienotībā” valda “būt vai nebūt” sajūta (15)

Foto - Ģirts ZvirbulisFoto - Ģirts Zvirbulis

Uz "Vienotības" līderu debatēm Grāfa fon Zīversa auditorija jaunajā Vidzemes koncertzālē Cēsīs bija pārtapusi par īstu televīzijas studiju – vesela profesionāļu komanda rūpējās, lai abi runātāji Andris Piebalgs (no kreisās) un Edvards Smiltēns izskatītos un izklausītos nevainojami. Diskusijas vadīšanai bija pieaicināts šā žanra guru Jānis Domburs.

Šā gada 4. jūnijā gaidāmais ārkārtas kongress lielā mērā izšķirs “Vienotības” tālāko likteni – atgūt vēlētāju uzticību vai nogrimt politiskajā vēsturē. Tādēļ pašreiz partijas biedru rindās valda satraukuma pilns noskaņojums – “būt vai nebūt”. Tā šonedēļ, uzsākot “Vienotības” priekšsēdētāja amata kandidātu debates, atzina vairāku partijas nodaļu pārstāvji.

Izvēli rīkot priekšsēdētāja amata kandidātu Edvarda Smiltēna un Andra Piebalga publiskas debates reģionos partijas vadība skaidro ar nolūku stiprināt atklātību un demokrātiskos principus gan partijā, gan valstī. Taču acīmredzams ir arī mēģinājums ar šo pasākumu pierādīt skatītājiem, ka partija joprojām ir dzīva, aktīva un spēcīga, ka tai ir enerģiski līderi un aktuāls piedāvājums vēlētājiem. Tādēļ pirmā diskusiju kārta Cēsīs vairāk atgādināja nevis cīņu par partijas vadīšanu, bet gan premjera kandidātu priekšvēlēšanu debates Latvijas Televīzijā. Nekas netika atstāts nejaušībai. Grāfa fon Zīversa auditorija jaunajā Vidzemes koncert­zālē Cēsīs bija pārtapusi par īstu televīzijas studiju – profesionāli operatori, gaismotāji, scenogrāfi un skaņotāji režisora Armanda Zvirbuļa vadībā nodrošināja, lai abi kandidāti izskatītos un izklausītos nevainojami, bet diskusijas vadīšanai bija pieaicināts šā žanra guru Jānis Domburs.

Abu kandidātu piedāvājums partijas reformēšanai īpaši neatšķīrās. Smiltēns uzsvēra nepieciešamību audzēt biedru skaitu, īstenot ciešāku sadarbību starp partijas vadību un ar nodaļām, problēmas nepaslaucīt “zem tepiķa”, jo tās kā melni traipi pamazām saēd partiju. Savukārt Piebalgs izvirzīja konkrētus īstermiņa mērķus (pusgada laikā jāatgūst 10% reitings, nākamajās pašvaldību vēlēšanās jāiegūst vismaz 5% mandātu), kā arī piedāvāja mainīt statūtus iekšējo konfliktu mazināšanai un izveidot atsevišķu struktūru partijas kļūdu izvērtēšanai. Kopumā Piebalga piedāvājums šķita konkrētāks un pārdomātāks (it sevišķi, kad diskusija no partijas lietām novirzījās uz problēmām medicīnā). Savukārt Smil­tēns demonstrēja enerģiju un orientēšanos partijas “iekšējā virtuvē”. Viņš iepriekš rūpīgi apbraukājis reģionālās nodaļas, bet uz Cēsīm atvedis sev līdzi veselu atbalstītāju komandu – māsu Kristīni, mammu Dzidru, sievu Kristīni un sabiedrisko attiecību speciālisti. Lai nu kā būtu, visas četras dāmas cītīgi provocēja zālē aplausus pēc katra Smiltēna runas uzsvara. Taču arī Piebalgam auditorijā bija savi atbalstītāji. Visskaļāk viņam plaukšķināja partijas Salaspils novada domes priekšsēdētājs un “Vienotības” Salaspils nodaļas vadītājs Raimonds Čudars.

“Es personīgi tiešām dotu priekšroku Andrim Piebalgam, kurš šķita kompetentāks un piedāvāja konkrētas idejas, kā virzīties uz priekšu. Edvardam savukārt bija liels spars, kas arī ir apsveicami,” pēc pasākuma man teica Čudars. Viņš atzina, ka arī Salaspils “Vienotības” nodaļas biedri gaida pārmaiņas organizācijā.

Čudara kolēģis un partijas biedrs Jaunjelgavas novada mērs Guntis Libeks uz diskusiju Cēsīs nemaz nebija ieradies. Nejauši satikts Rīgā, viņš neslēpa rūgtumu par notiekošo “Vienotībā” un atzina, ka jau pirms vairākiem gadiem zaudējis sajūtu, ka no reģionālās nodaļas varētu ietekmēt partijas procesu. “Kamēr partijas domi vadīja Sandra Kalniete, nodaļas vēl kaut cik ņēma vērā, bet tagad dome kļuvusi tikai par tādu diskusiju klubiņu. Pirms runā par jauniem statūtiem, vajadzētu vismaz ievērot pašreizējos un to, ka svarīgos lēmumos, piemēram, par dalību koalīcijā, tiek ņemts vērā arī domes viedoklis. Arī partijas Simtgades plāns nodaļām tika prezentēts, mums ļāva par to izteikties, bet priekšlikumus vērā neņēma. Tāpat partijai jāmaina ģenerālsekretārs vai arī pašreizējam ģenerālsekretāram Artim Kamparam jāmaina savs darba stils,” procesus partijā skarbi vērtēja Jaunjelgavas mērs. Viņš neatklāja, kuru no kandidātiem atbalstīs, bet nojaušams, ka Jaunjelgavas pusē lielākas cerības tiek liktas uz Piebalgu. Jaunjelgavieši apvainojušies gan uz Smil­tēnu kā bijušo Izglītības ministrijas parlamentāro sekretāru, gan uz pašreizējo izglītības ministru Kārli Šadurski, jo skolu tīklu reformas ietvaros draudēts slēgt Jaunjelgavas vidusskolu. “Ar vadītāja nomaiņu ārkārtas kongresā nekas nemainīsies. Izšķiroša būs jaunās vadības darbība pēc kongresa, un rezultātus mēs redzēsim nākamajās pašvaldību vēlēšanās,” teica Libeks.

Pretējs noskaņojums valda Garkalnes nodaļā. “Šobrīd jūtamies kā sapurināti pēc panīkuma perioda, pateicoties Liepājas nodaļai, kas panāca ārkārtas kongresa sasaukšanu jau vasarā, nevis rudenī. Jāatzīst, ka līdz šim darba organizēšanā bija problēmas. Piemēram, mēs post factum tikām informēti par pieņemtajiem lēmumiem, bet netikām iesaistīti pašā pieņemšanas procesā,” teica Garkalnes nodaļas vadītāja Elga Liepiņa. Garkalnes nodaļas biedri vienbalsīgi izvirzīja Smiltēna kandidatūru partijas priekšsēdētāja amatam un apņēmušies arī turpmāk viņu visādi atbalstīt. “Perspektīvs jaunietis, kas sevi labi parādījis, strādājot Saeimā un ministrijās. Šķiet, ka viņam nav skeletu skapī, nav arī kompartijas pagātnes ar tai līdzi nākošo padomju domāšanu. Viņš aktīvi darbojas partijā un arī pie mums nodaļā vairākas reizes viesojies, lai nepastarpināti informētu par Saeimā un partijā notiekošo, uzklausītu mūsu vēlmes. Turpretim Piebalga kungu pie sevis neesam redzējuši, viņš ilgi ir bijis prom no Latvijas, ir salīdzinoši nesens partijas biedrs, un varētu vēlēties, lai viņš aktīvāk apmeklē valdes sēdes,” vērtēja E. Liepiņa.

Nākamās “Vienotības” priekšsēdētāja amata kandidātu debates plānotas 16. maijā Rēzeknē, kur paralēli partijas problēmām tiks aplūkoti arī drošības, ārlietu un sociālie jautājumi. 18. maijā debates notiks Liepājā, 25. maijā Jelgavā, bet noslēdzošās debates notiks 1. jūnijā Rīgā.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Tie kurus korumpantu grupējums Vienotība piečakarēja muldot par tiesiskumu, godīgumu un citas blēņas tagad balsos par Artusu Kaimiņu un “Kam pieder Valsts”.

  2. Politisku līķi neuzcelt Atbildēt

    Pēc tam kad Valsts nodevēji – Vienotība vienpersoniski apejot Latvijas likumus un seimas kārtību pieņem lēmumu uzņemt migrantus, izvarotājus, teroristus viņiem vairs nav ne mazāko izredžu. Par Dombrovska korupcijas skandālu katalonijas lietā nemaz nerunājot, Rižās blondīnes UUUUUUU un ar draudiem Junkeram un kukuli iešmaukšana seimā, Balsu pirkšana, Dalība Maximas Masu Slepkavības radīšanā korupcijas dēļ sačakarējot būvniecības likumus. Galvenai Stambulas genderistu sektas popularizētājai kas draud sačakarēt bērnus un par bezdzimuma kropļiem pataisīt nav vairs vietas Latvijas politikā un valsts amatos.

  3. Ja vienkāršoti – pa zvaigžņu tulka ceļu vai grāvjrača ceļu – tāds ir Vienotības partijas jautājums. Pa zvaigžņu tulka ceļu – eleganti un matemātiski pareizi zīmēties elitē ar to pašu neko un tukšās sarunas
    ar visu un to, ko neviens neizprot… vai pa grāvjrača ceļu ar smagu zemes darbu dodot nākotnē kādu labumu – sausu zemi ar nākotnes zelta kviešu ražu, tikai šodien sviedru smaka un notraipītās drēbes ar darbu vai kādam no tās elites patiks…?
    Tā kā lakādas kurpes vai grāvrača zābaki?
    Jā bija Latvijā tāds Kārlis, kurš droši tvēra lāpstu un gāja pirmais rakt – lai zelta kviešiem kur augt…To arī novēlu!

  4. Nu ja,kas izzskan peedejie akordi.Neliidzess pat liishana saeimaa pa vedlodzinju…..diez vai kaads sagribees braukt taisiit biznesu uz Honkongu? Ta ka droshi,rijat pa pilno pie siles lopinji, jo redz kur saeimaa taisa tik jaunas komisijas un piestikjee pa tuukstotim pie algas.Vai nav “briinishkiigi”idiotu bars?!

  5. Cer ar lielu naudu izglabties no kraha.
    Bet tajā ir novedusi ne tikai aboiltiņa. Ir izlīdusi aža kāja, ka Latvijas valsts un latviešu tauta tiek vesta pretī masu musulmaņu imigracijai, suverenitātes zaudēšanai un eksistences galam!!
    Kas būtībā ir šokējošs pārsteigums. Ka sādi varēja maskēties šie spēki. Viņi par masu migrācijas plānu zināja un noklusēja.
    tA ir PATI sakne. un tai virsu tikai slāņojas skolu likvidācija, aboltiņas u.tml.

    • Antidemokrātiskā Junkerisma un imperiālisma spēki, kas uzspiwež masu imigraciju, iet uz norietu visā Eiropā. Aboltiņa tikai piepalīdzēja, katalizējot procesu, tam notikt Latvijā.

  6. Pēc pilnas programmas Atbildēt

    “Pilnajā programmā”Jaunais laiks” paredzējis bezmaksas augstākās izglītības likvidāciju un runā tikai par obligātu pamatizglītību (!) Skaistas esejas stilā sacerētajā priekšvēlēšanu programmā “Jaunais laiks” sludina: Tavi bērni saņems izglītību neatkarīgi no Taviem ienākumiem.Pilnajā programmā “Jaunais laiks”paredzējis bezmaksas augstākās izglītības likvidāciju un runā tikai par obligātu pamatizglītību (!)
    Skat.politika.lv-“Jaunais laiks un vecais popūlisms”,Sandris Točs,Neatkarīgā Rīta Avīze, 2002.g.13.augusts.

  7. Vienotība gatavojas nākamajām vēlēšanām. Tas labi. Lai veicas Piebalga kungam ar komandu.

  8. Būt!, savādāk paliek tikai blēžu (TB), korumpantu(ZS) un kremļa izvēle😞

  9. Piebalgs kā līderis vienkārī ir ārpus katras sarkanās līnijas. Viņš kā bijušais eirokomisārs ir tieši līdzadbildīgs tajā migrantu krīzē, kura ir radusies Piebalgam šiverējoties savā bijušajā bēgļu atblsta komisariātā.

    • Visa, Andri, visa Vienotibas elite, Visi Eirodeputāti, Vara Vīķe-Freiberga, visas augstākās amatpersonas zināja, ka Latviju virza uz kautuvi.
      Arī Straujumai, ari Kužinskim bij iespējas nostāties līdzās Ungārijai, Cehijai u.c. Višegradas gripas valstīm, Austrijai u.tml.
      Tā vietā, lai to darītu tiek sacerētas gaudu dziesmas, ka nevarot neko darīt un lai tas pārliecinošāk izklausītos grūsta milzu nauda p.r. kampaņās. Cerībā, ka Kāds varbūt vel notricēs..

  10. Žurnālists, rakstot nemaz nav iedziļinājies runātāju saturā.Piemēram, Piebalgs runāja gari un plaši par to, ka vajadzētu noņemt pacientu nodevu, kas ir 1,42 eiro. Un tā ir liela muļķība. Ne jau šī niecīgā summa ir lielākā medicīnas problēmaTad viņš runā, ka ja nevar sa;nemt pakalpojumu vienā iestādē, būtu jāiesaka, kur to var saņemt. Bet tas taču jau darbojas atverot NVC mājas lapu.Un šādu tukšu runāšanu bija daudz. Smiltēnam bija daudz lielāka izpratne, balstīta realitātē. Sapņu pilis jau var būt, bet tas neko nedod.Un žurnālists nav pamanījis, ka Smiltēns izteica kadu nopietnu brīdinājumu- par nozares privatizāciju. Par to šodien runā arī Keris.

    • зажрались ... Atbildēt

      Piebalgs dzīvo paralēlajā pasaulē. Un ne tikai Piebalgs. Bet šā vai tā – rādās, ka V dziesmai izskan pēdējie akordi …

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+