Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. oktobris, 2012
Drukāt

“Vienotības” bļodas ir tīras, kastroļi spīd un laistās

Foto - LETAFoto - LETA

Zināms, ka “jauns un traks tu, puika, esi bijis”. Nevaldāmos kumeļa gados varbūt arī ir jānostrādā muļķības, lai vecumdienās būtu ko atcerēties, taču tādā augstā sfērā kā politika, bez šaubām, trakošana, lēkšana uz ecēšām un kāpšana uz grābekļa kātiem labāk lai izpaliek.

 

 

Te noderēs tādas īpašības kā nosvērtība un apdoms, un partijām, kas ir tautas garīgie balsti, savas jauniešu organizācijas jāpietur īsā un ciešā saitē, cālēnus un zaļknābjus nav ko laist priekšplānā. Tādā ziņā ļoti patīkami vienmēr atrasties “Vienotības” vadošo un ietekmīgo biedru vidū. Tie ir ļaudis ar izkoptām manierēm, tu, cilvēks, jūties kā Ženēvas starptautiskā diplomātu konferencē vai sabiedrības lauvu salonā. Viņus neizdosies izprovocēt uz sānlēcieniem un nepiespiedīs piedalīties farsos. Lūk, jauniņais ministrs Edmunds Sprūdžs laikam gan būs līdzīgi Hērostratam gribējis atstāt savu vārdu vēsturei, dedzinādams tempļus, un noņēmies ar kādas Latvijas rietumpilsētas mēra, kas zina, varbūt pat visas domes atstādināšanu. Viebdamies no sājiem dūmiem, “Vienotības” līderi nekavējoties parādīja Sprūdža kungam garu degunu. – Cik viņš puicisks! – sašuta Saeimas priekšsēdētāja. – Bet kāds būs sausais atlikums? – samulsis un neizpratnē jautāja premjerministrs. Arī “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs dalījās šaubās, vai tikai te nav novirzes no godīgas, caurspīdīgas un tiesiskas politikas kursa. Iespējams, mazliet citu viedokli varēja paust no oligarhiem daudz cietušie “Vienotības” valdes locekļi Sarmīte Ēlerte un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā bijušais Tautas partijas biedrs, kas no tās uz savu roku aizgājis, taču viņiem neviens neko neprasīja, līdz ar to “Vienotības” kastroļi bija nospodrināti, lai tie laistītos un spīdētu.

Domājams, ka Āboltiņas, Zaķa vai Dombrovska kunga jaunība pagājusi garmataino puķu bērnu “Make Love, Not War” (“Mīliet – nekarojiet” – angļu val.) zīmē, un šis dvēselīgais noskaņojums viņos kā toreiz iemitis, tā saglabājies šobaltdien.

Bet te piepeši – ardievu, partijas disciplīna un karogi! – no “Vienotības” iekšējās sarakstes publiskā telpā izspurdza jauniešu grupas vēstulīte. Ļoti nepieklājīga un asa, gandrīz vai kā “huļi, mūsu bļodas ir netīras” ietonējumā. Raugi, ka “Vienotības” neskaidrā pozīcija liekot vilties vēlētājiem, kas ticējuši šīs partijas principiem un ideāliem! Ka par naudas un varas attiecībām politiķiem esot jāieņem nepārprotami nosodoša nostāja. Lūk, kādu skādi lielā ģimenē spēj nodarīt pusaugas ar nekontrolētu aizrautību, kuri to vien izpelnījās kā brālīgo Reformu partijas jauniešu organizācijas sajūsmu par drosmīgo izlēcienu. Bet jautājums taču ir komplicēts un sarežģīts. Te jārīkojas uzmanīgi, kā nesot kurvi, kas pilns ar olām. – Kuš, kuš, kuš! – acīmredzot mazpieredzējušos jaunuļus sarāja un parāva atpakaļ veterāni ar polsterētākiem uzskatiem. Kaut lai Edmunds Sprūdžs ar simtprocentīgu varbūtību atlaidīs no pienākumu pildīšanas kungu no Puzes, vēl nav zvanīts, ka te būs kāds lūzuma punkts un kuru “figūru” beigu beigās novietos Tiso kundzes vaska figūru muzejā, bet kurš stāvēs kā stāvējis amatā. Tā ka aktīvie jaunieši ir saņēmuši dzīves gudrībā balstītu mācību un pigu – nevajag no lieka radīt veselīgas partijas vadītājiem gremošanas traucējumus un galvassāpes.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+