Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. jūnijs, 2012
Drukāt

“Vienotības” galvenās prioritātes – ekonomikas izrāviens un demogrāfija

dombrovskis_leta9

“Ekonomikas izrāvienam ir divas dimensijas – fiskālā disciplīna un atbalsts izaugsmei,” savā uzrunā partijas biedriem “Vienotības” domes sēdē pagājušajā piektdienā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņaprāt, Latvija ar savu piemēru ir pierādījusi, ka fiskālā disciplīna un izaugsme ir nevis savstarpēji izslēdzoši, bet papildinoši jēdzieni.

 

Tādēļ premjers ļoti atzinīgi novērtēja Saeimas pagājušās nedēļas lēmumu ratificēt Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumu. “Izaugsme vairs nevarēs notikt uz nesamērīga ārējā parāda rēķina. Vēlētāju balsis populistiski politiķi vairs nevarēs pirkt par naudu, kas aizlienēta no nākamajām paaudzēm. Tas palīdzēs mums izlēmīgi virzīties uz sabalansētu budžetu bez deficīta,” teica Dombrovskis.

Tagad, kad disciplīna ir nodrošināta, par ekonomiskā izrāviena pamatu kļūšot Latvijas konkurētspējas uzlabošana. Galvenie šķēršļi šā mērķa sasniegšanai esot ēnu ekonomika, tiesu varas mazspēja, neatbilstoša izglītības jauda, kā arī vāja inovāciju, transporta un ražošanas infrastruktūra. No tā arī izriet partijas ekonomiskās politikas uzdevumi – cīņa ar ēnu ekonomiku, tiesu varas stiprināšana, izglītības reforma, uzņēmējdarbības vides uzlabošana (samazinot birokrātiju un realizējot atbalsta mehānismus). Premjers arī joprojām ir nelokāms apņēmībā, ka 2014. gadā Latvijai jāpievienojas eirozonai. Tas būšot vēl viens apliecinājums investoriem, finanšu tirgiem un starptautiskajiem partneriem par Latvijas uzticamību.

 

“Krīzes sniegtās mācības būs palaistas vējā, ja tagad nerealizēsim ekonomikas izrāvienu,” piebilda finanšu ministrs Andris Vilks. Viņaprāt, Latvijai, iznākot no krīzes, vajadzētu konkurētspējas sacensībā ielikt mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvai un Igaunijai, kuriem nav bijusi tik negatīva pieredze.

 

Savukārt zemkopības ministre Laimdota Straujuma, runājot par ekonomikas izrāvienu lauku nozarē, pauda cerību, ka pieaugs zemnieku ienākumi no saimnieciskās darbības un ražošanas. Neizmantota potenciāla šeit esot daudz. Pēc ministres aplēsēm, Latvijā ir 2,4 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes, no kuras viens miljons hektāru netiekot pienācīgi izmantots.

Otra prioritāte “Vienotības” sarakstā būšot demogrāfija. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, summārais dzimstības koeficients (vidējais bērnu skaits, kuri varētu piedzimt vienai sievietei viņas dzīves laikā) ir 1,177, kas ir zemākais rādītājs no visām Eiropas Savienības valstīm. Taču nepieciešami būtu vismaz 3,8 bērni. “Jautājums ir, vai pat pie vislabākajām politikām varēsim šo mērķi sa
sniegt. Tas nozīmē, ka bažas par latviešu izmiršanu nav pārspīlētas,” brīdināja labklājības ministre Ilze Viņķele. Pašreizējās tendences draud ar sabiedrības novecošanos, pieaugošām infrastruktūras izmaksām un papildu slogu uz budžetu (it īpaši sociālo). Nemaz jau nerunājot par draudiem nacionālās valsts pastāvēšanai. Pagaidām gan vienīgais konkrētais risinājums, ar ko labklājības ministre var palepoties, ir valdības vienošanās atvēlēt 23 miljonus latu pirmsskolas audzinātāju finansēšanai, kas varētu samazināt bērnudārzu rindas.

 

Šo ceturtdien Viņķele centīsies pārliecināt finanšu ministru Vilku par nepieciešamību piešķirt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus atkarībā no bērnu skaita. Citi priekšlikumi pagaidām pastāv tikai uz papīra, piemēram, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē vai sabiedrības stereotipu maiņa par gados vecākām dzemdētājām.

 

Tieši par demogrāfijas politiku “Vienotības” vadība domes sēdē saņēma visvairāk komentāru no partijas biedriem. Piemēram, finanšu ministram Vilkam nācās pamatot viņa izvēli samazināt pievienotās vērtības nodokli, nevis noteikt ienākuma nodokļa atvieglojumus atkarībā no apgādājamo skaita. Ministra skaidrojumi, ka “izvēles pamatotību parādīs laiks” un “tas bijis kompromisa lēmums”, īpaši pārliecinoši nešķita.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+