“Vienotības” valdes locekļi pārsteigti par Matīsa demisijas pieprasījumu 0
“Vienotības” valdes locekļi pauž pārsteigumu par premjerministres Laimdotas Straujumas lēmumu prasīt partijas biedra satiksmes ministrs Anrija Matīsa demisiju, liecina aģentūras BNS veiktā aptauja.
Finanšu ministrs Jānis Reirs norādīja, ka viņam nav bijusi informācija par to, ka Straujuma varētu prasīt Matīsa demisiju. Viņš atzina, ka šāds premjeres solis viņam ir pārsteigums. Premjere Reiru par savu lēmumu informējusi trešdienas rītā.
Arī partijas valdes loceklis un parlamentārietis Edvards Smiltēns pauda pārsteigumu par Matīsa demisijas pieprasījumu.
“Vienotības” valdes loceklis un Saeimas deputāts Andrejs Judins un partijas valdes locekle Ilma Čepāne arī sacīja, ka viņiem nav bijusi informācija par to, ka premjere grasās pieņemt šādu lēmumu.
Aģentūra BNS vēstīja, ka Straujuma ir pieņēmusi lēmumu pieprasīt satiksmes ministra Anrija Matīsa demisiju, par ko mutiski ministru jau šorīt ir informējusi.
Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas “airBaltic” attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.
“Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka “airBaltic” uzraudzība ir veikta neapmierinoši,” uzskata Straujuma.
Atbilstoši Ministru kabineta Iekārtas likumam Ministru prezidents pats var atbrīvot ministru no amata, izsakot neuzticību.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība sēdē 3. novembrī aiz slēgtām durvīm pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja “Prudentia” atrasto investoru “airBaltic”.
Pēc valdības sēdes, Matīss, komentējot savus iepriekšējos iebildumus pret attiecīgā investora piesaisti, pauda, ka jebkurā darījumā ir riski un valdībā par attiecīgo jautājumu diskutēts četrarpus stundas, turklāt Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt visu nepieciešamo, lai akcionāru līgumu riski tiktu noņemti. Savukārt, runājot par savu politisko atbildību šajā jautājumā, ministrs atzina, ka ir daudz domājis un vērtējis, ko attiecībā uz “airBaltic” pēdējos četros gados varēja darīt citādi. “Visi šie lēmumi, protams, kaut kādā brīdī būs jāizvērtē ļoti nopietni,” teica Matīss.
Tāpat vēstīts, ka “airBaltic” investora meklējumus piesaistītais “Prudentia” septembrī paziņoja – esot izdevies atrast finanšu investoru “airBaltic” no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda – ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam “Bombardier” par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā. Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.
