Mobilā versija
Brīdinājums -5.7°C
Austris
Pirmdiena, 22. janvāris, 2018
6. aprīlis, 2016
Drukāt

Trūkst vienprātības, vai jēga balsot pret zemes izpārdošanu (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

* 2014. gada 3. jūlijā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", nosakot stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem. No 2014. gada 1. novembra pircējiem prasa lauksaimniecisku izglītību vai lauksaimnieciskā darba pieredzi, kā arī rakstisku apņemšanos turpmākos trīs gadus izmantot zemi lauksaimniecībā.

* Noteikumi neskar vien tos ļaudis, kuri grib nopirkt līdz 10 ha zemes. Savukārt uzņēmumi, tāpat biedrības un nodibinājumi, kuri darbojušies trīs gadus un kuru darbība saistīta ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu vai produktu ražošanu vai medību saimniecību, bez ierobežojumiem var nopirkt tikai līdz pieciem ha zemes. Vienai fiziskai vai juridiskai personai var piederēt zeme līdz 2000 ha kopplatībā.

Edvards Smiltēns uzskata, ka zemes tirgus regulēšanā esam jau daudz izdarījuši, pieņemot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas nosaka stingrākas prasības zemes pircējiem. Viņaprāt, lietderīgāk būtu nostiprināt Latvijas zemes fondu, kurš sācis darbību kopš pagājušā gada 1. jūlija un kura pārvaldnieks ir valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”.

Latvijas zemes fonda vadītāja Ina Alksne saka – kopš sācis darboties fonds, ar tā starpniecību neviens ārzemnieks nav neko ne nopircis, ne pārdevis. “Toties mums pieteikušies tādi zemes pārdevēji, kuriem ārzemnieki piedāvājuši augstāku cenu, nekā spēj samaksāt fonds. Tik un tā viņi izlēmuši pārdot to nevis viņiem, bet valstij,” piebilst Ina Alksne.

“Es šāda referenduma rīkošanai neredzu jēgu, ņemot vērā mūsu starptautiskās saistības un Eiropas Savienības dalībvalsts statusu. Ja arī referenduma lieta nonāks līdz Saeimai, es noteikti nebūšu tās iniciators virzīšanai Saeimā,” saka Saeimas Zaļo un zemnieku savienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tikmēr Armands Krauze, kurš ir arī Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs un varētu pat noteikt, kā Augustam Brigmanim un pārējiem Saeimā pārstāvētajiem partijniekiem rīkoties, ir pretējās domās.

“Ja šis ierosinājums nonāks apspriešanai Saeimā, tad mums būs iespējams pavērtēt, kā darbojas un ko devis zemes tirgus regulējums, kas ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem tika noteikts pirms diviem gadiem,” spriež Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Einārs Cilinskis. Tomēr arī viņš šaubās, vai šāda referenduma rīkošana varētu saņemt vajadzīgo atbalstu, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Zagļu banda TP un ZZS Atbildēt

    Labāk lai atklāti ļauj pirkt jebkuram ES pilsonim, nekā atļauj tikai vietējiem, jo vietējie .. – sarkanie baroni bijušie komunisti, čekisti kolhozu priekšsēdētāji jau ir izgrozījuši likumus tā, ka zemi virs 10ha var nopirkt tikai viņi paši, nevis jebkurš latvietis, kas kaut ko gribētu laukos uzsākt, bet nav leilsaimnieks. Šie sarkanie nomenklatūras .. nemainīgi jau 20 gadus zemi uzpērk pa sviestmaizi – 500-1000 eiro hektārā, kamēr Dānijā zeme maksā 10000 eiro hektārā. Un daži no viņiem pēc tam šo zemi kopā ar visu uzņēmumu pārdod krieviem – piemēram, Šķēle Valmieras pienu. Tagad tāds bijušais kolhoza vadītājs Ķigulis pēc naudas un pasakainas vairāku tūkstošu pensijas sagrābšanās no ES fondiem Šķēlem pārdevis Ogres pienu ar pusi no Ogresgala pagasta zemēm – nebūs brīnums, ja pēc kāda laika tā saimnieki tieši vai pastarpināti arī kļūs krievi. Latvieši laikam vēl nav apjēguši, ka kājas šai smirdīgajai TP/ZZS iniciatīvai nepārdot zemi ārzemniekiem aug no Maskavas… Tas ir mehānisms izslēgt no kunkurences potenciālos Rietumvalstu zemes pircējus, kas maksātu desmitkārtīgi, lai paši vietējie sarkanie zagļi ar sashēmotas likumdošanas palīdzību atņemtu latviešiem zemi par pārsimts eiro hektārā.

    • Zagļu banda TP un ZZS Atbildēt

      Nenormāli ir tas, kā šie .. sarkanie baroni ar savām sazagtajām 1000 ha lielsaimniecībām ir izkropļojuši vietējo tirgu. LR1 bija raidījums, kurā kāds saimnieks stāstīja, ka visa Eiropa ir izbrīnīta par Latviju, jo nekur Eiropā šādu nedabīgi lielu 1000 ha saimniecību nav, un Latvijā viņas tika sashēmotas, zemes reformas laikā neatdodot zemi ļoti daudziem likumīgajiem mantiniekiem. Latvieši šeit nespēj konkurēt ar 50 ha saimniecībām un ir spiesti braukt strādāt uz Īriju saimniecībās, kuru lielums ir 13 ha – un tās saimniecības var atļauties algot darbaspēku!

  2. nekāda zemes PĀRDOŠANA.

    • zeme jādod tiem, kas to kopj – bija pagastā divi grosbauri – nu būs pa četriem pagastiem viena latifundija. Tā algos 6 operatorus un basta – lai pārējie dzīvo uz pabalstiem – būs valstij lētāk.

  3. to vajadzēja izdarīt 20 gadus atpakaļ,šobrīd liela daļa zemes jau izpārdota.

    • Atpakaļ un pakaļā. Lai tik pērk! tikai neļaut veidoties visādām minoritātem un tl., nepārdot Latviju visu vienā gabalā nekādam joku Pēterim. Vienīgais ko es piebilstu – pārdot zemi ES pilsoņiem, nekādiem lieliem brāļiem. Zeme vienalga paliks Latvijā, te to arī apstrādās. Zeme pērk kaut kādiem mērķiem, tos arī jāregulē un jāuzrauga. Jo vairāk te būs spēcīgu ražotāju jo vairāk būs to, kam vajadzīga neatkarīga Latvija. Būs, dabīgi, starp tiem arī kropļi.

  4. Murgs,kas vēlas tas lai pērk,atradušie te noteicēji!!@!!

  5. iemānija jev-ro-sojuzā, lai varētu
    atņemt(likumīgi!???) zemi, tātad
    iznīcināt kā tādus !

Draugiem Facebook Twitter Google+