Uncategorized

Trūkst vienprātības, vai jēga balsot pret zemes izpārdošanu 9

Foto – Shutterstock

Savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu par Latvijas zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā. Taču politiķi norāda uz neiespējamību lemt par jauniem ierobežojumiem.

Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos skaļi tika pasniegta Andra Rikmaņa iniciatīva portālā “Manabalss.lv” vākt parakstus, lai zemi Latvijā varētu iegādāties tikai Latvijas pilsoņi. Pieteikumā uzsvērts, ka no šī gada maija (šis apgalvojums gan nav patiess) tiekot atcelti ierobežojumi zemes pārdošanai ārzemniekiem, atvērts zemes brīvais tirgus. “Zemes tirgus atvēršana apdraud Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšanu. Mēs būsim spiesti savā valstī nomāt zemi no citas valsts pilsoņiem,” spriež Rikmanis.

Šī ir jauna iniciatīva, bet ar to pašu mērķi jau divus gadus varēja balsot arī par līdzīgu priekšlikumu, par kuru nupat portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu. Iedzīvotāji varēja parakstīties par Latvijas zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā. Ar savākto parak­stu skaitu pašlaik pietiek, lai ar šo ierosinājumu par referenduma rīkošanu varētu vērsties Saeimā. Parakstu vākšana portālā sākās 2013. gada decembrī, kad to pieteica toreizējais Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze. Tagad viņš ir Saeimas deputāts un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.

Armandam Krauzem jautāju, vai pašlaik šai iniciatīvai vēl ir kāda jēga, ņemot vērā 2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņemtos likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kuri satur noteiktas prasības zemes pircējiem. Saeimas deputāts atbild, ka no šīs idejas neatsakās arī pašlaik. Un cer, ka Saeimā tai būs pietiekams atbalsts, lai izsludinātu tautas nobalsošanu. Sarunas par referendumu sarīkošanu esot sākušās arī citās ES dalībvalstīs. Referendums esot sarīkots Lietuvā, kur vairākums atbalstījis iniciatīvu par labu Lietuvas pilsoņu tiesībām, taču tautas nobalsošanai neesot sasniegts nepieciešamais kvorums. Latvijā referendumu varētu rīkot, piemēram, kopā ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Armands Krauze reizē gan atzīst, ka pašlaik ceļš uz šī mērķa sasniegšanu būšot ļoti sarežģīts un grūts, ņemot vērā, ka Latvija ir ES dalībniece un ka par šādiem ierobežojumiem Latvijā būtu jābalso un tie jāatbalsta arī visās pārējās dalībvalstīs.

Politiskā atbalsta trūkst

Saeimas frakcijas “Vienotība” priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns saka, ka līdz šim frakcijā par nepieciešamību rīkot šādu referendumu neesot sprieduši. “Pats gan domāju, ka ar šo iniciatīvu neko nepanāksim. Savulaik, kad, man pašam strādājot par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā, sākām domāt par zemes tirgus regulēšanu, arī radās banāla ideja aizliegt ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā. Ja šādu aizliegumu vēl varētu noteikt fiziskām personām, tad nekā – juridiskām personām, proti, uzņēmumiem. Mums jāapzinās, ka esam Eiropas Savienības brīvā tirgus dalībnieki,” spriež Saeimas deputāts. “Ja mēs tagad gribētu aizliegt, piemēram, kādam ārzemniekam vai ārzemju uzņēmumam nopirkt zemi Latvijā, tad tādas pašas tiesības būtu arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piemēram, mūsu uzņēmums “Latvijas finieris” ir uzcēlis ražotnes Lietuvā un Igaunijā, ražošanas izveidošanai iegādājoties tur arī zemi. Ja paši gribam izmantot tiesības nopirkt zemi citās valstīs, tad nevaram liegt tās tiem, kuri šai pašā nolūkā grib iegādāties zemi Latvijā,” viņš piebilst.

Edvards Smiltēns uzskata, ka zemes tirgus regulēšanā esam jau daudz izdarījuši, pieņemot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas nosaka stingrākas prasības zemes pircējiem. Viņaprāt, lietderīgāk būtu nostiprināt Latvijas zemes fondu, kurš sācis darbību kopš pagājušā gada 1. jūlija un kura pārvaldnieks ir valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”.

Latvijas zemes fonda vadītāja Ina Alksne saka – kopš sācis darboties fonds, ar tā starpniecību neviens ārzemnieks nav neko ne nopircis, ne pārdevis. “Toties mums pieteikušies tādi zemes pārdevēji, kuriem ārzemnieki piedāvājuši augstāku cenu, nekā spēj samaksāt fonds. Tik un tā viņi izlēmuši pārdot to nevis viņiem, bet valstij,” piebilst Ina Alksne.

“Es šāda referenduma rīkošanai neredzu jēgu, ņemot vērā mūsu starptautiskās saistības un Eiropas Savienības dalībvalsts statusu. Ja arī referenduma lieta nonāks līdz Saeimai, es noteikti nebūšu tās iniciators virzīšanai Saeimā,” saka Saeimas Zaļo un zemnieku savienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tikmēr Armands Krauze, kurš ir arī Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs un varētu pat noteikt, kā Augustam Brigmanim un pārējiem Saeimā pārstāvētajiem partijniekiem rīkoties, ir pretējās domās.

“Ja šis ierosinājums nonāks apspriešanai Saeimā, tad mums būs iespējams pavērtēt, kā darbojas un ko devis zemes tirgus regulējums, kas ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem tika noteikts pirms diviem gadiem,” spriež Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Einārs Cilinskis. Tomēr arī viņš šaubās, vai šāda referenduma rīkošana varētu saņemt vajadzīgo atbalstu, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības.

Lauksaimniekiem nav vienprātības

LOSP valdes priekšsēdētājs un Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars Treibergs šāda referenduma sarīkošanai saredz jēgu arī pašlaik. “Kad Saeimā pieņēma likuma grozījumus, nosakot stingrākas prasības zemes pircējiem, kāda daļa ārzemnieku, kuri bija iegādājušies zemi Latvijā, pievērsās lauksaimniecībai, savukārt citi to pārdeva un atgriezās savās zemēs. Tāpēc uzskatu, ka visi paņēmieni ir labi, lai ierobežotu ārzemnieku ieplūšanu, kas samazina mūsu zemnieku iespējas nopirkt un apsaimniekot zemi,” saka Edgars Treibergs.

“Pašlaik rīkot šādu referendumu būtu pilnīgi bezjēdzīgi,” saka Latvijas Lauku atbalsta asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Actiņš. “Man šķiet, ka ar šādu ideju nāk klajā daži Saeimas deputāti, lai pievērstu sev sabiedrības uzmanību un vairotu savu popularitāti. Zemes iegādes aizliegums ārzemniekiem Latvijā ir nokavēts. Ārzemnieki jau nopirkuši visu vērtīgāko, ko gribējuši.”

Maijā nekas nemainīsies

Par rīdzinieka Andra Rikmaņa iniciatīvu paguvuši parakstīties 120 cilvēki. Iniciatīvas pieteicējs ierosina pieņemt likumu, kurā teikts, ka zemi iegādāties īpašumā var tikai Latvijas pilsoņi. Pārējie zemi varētu tikai nomāt uz noteiktu laiku, iepriekš saskaņojot nomas mērķi, lai nesamazinātu nomātās zemes vērtību.

Saistītie raksti

Citstarp Andris Rikmanis uzsvēris, ka no šī gada maija tiekot atcelti ierobežojumi zemes pārdošanai ārzemniekiem. Kad jautāju viņam, kādi ierobežojumi šī gada maijā, viņaprāt, tiek atcelti, kopīgi noskaidrojām, ka viņš kļūdījies. Ar tiem domājis tos ierobežojumus, kuri bija spēkā līdz 2014. gada 30. aprīlim un kuri formāli aizliedza Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem un šajās valstīs reģistrētām firmām pirkt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamu zemi un mežus.

Lai kā klātos šai iniciatīvai, Saeimai būs jālemj, vai to pirmo, Armanda Krauzes ierosināto, kurai ir savākti nepieciešamie 10 tūkstoši balsu, virzīt uz tautas nobalsošanu.

LA.lv