Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
28. oktobris, 2017
Drukāt

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs (10)

Foto - REUTERS/LETAFoto - REUTERS/LETA

Katalonijas neatkarības aizstāvis pie Eiropas Komisijas mītnes Briselē protestē pret Spānijas policijas vardarbību un EK klusēšanu.

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju.

Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

“Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,” teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Tikmēr premjera Māra Kučinska (ZZS) pārstāvētās partiju apvienības politiķis, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars sociālajā tīklā “Twitter” ierakstījis: “Ja kataloņi vēlas savu neatkarību (ja patiesi to vēlas), tā viņiem būs!”

Kā ziņots, Katalonijas reģionālais parlaments piektdien, 27.oktobrī, nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaida Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī. Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli. “Mēs, spāņi, pārdzīvojam skumju dienu, kurā saprāta trūkums guvis virsroku pār likumu un sagrāvis demokrātiju Katalonijā,” paziņoja Spānijas premjerministrs.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.

Spānijas valdība arī nolēmusi atlaist Katalonijas reģionālās policijas priekšnieku, kā arī Katalonijas pārstāvjus Madridē un Briselē. Spānijas centrālā valdība arī slēgs Katalonijas valdības pārstāvniecības visā pasaulē, izņemot vienu Briselē esošo.

“Tie ir pirmie soļi, kurus mēs speram, lai neļautu līdz šim brīdim Katalonijas valdībā esošajiem turpināt nepakļaušanās eskalāciju,” uzsvēra Rahojs.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Ždanoku Taņka par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas , premjeru bučotājs Junkers pret…

  2. īsa mums tā atmiņa, un paklausiba briselei fantastiska-saimnieki teica izlikties beigtiem un mēs paklausam. kur mes butu ja savulaik mums butu pateikts-tā ir psrs iekšeja lieta?

  3. Kā gan lai valdošā vara Latvijā atzītu Katalonijas neatkarību, ja tā pat savas valsts neatkarību neatzīst?!
    Pareizāk sakot, tā pa šiem gadiem ir izdarījusi pilnīgi visu iespējamo, lai Latvijas valstiskā neatkarība nebūtu iespējama.
    Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, šīs savienības likumdošanu atzīstot par primāro un apņemoties pildīt visas ES direktīvas.
    Latvija daļu savas teritorijas uzdāvināja Krievijai, tādējādi parādot, ka valsts teritoriālās intereses mēs esam gatavi padevīgi pakārtot citu valstu prasībām.
    Latvija ir atvērta ārzemju kapitāla, ārzemju firmu un banku darbībai, kas gandrīz pilnībā ir pārņēmušas Latvijas ekonomiku.
    Pat no savas nacionālās valūtas mēs esam atteikušies.
    Būtībā no mūsu valsts ir palikuši tikai simboli ( Ģērbonis, karogs, himna).

  4. Kad “latvijai” pašai vajadzēja neatkarības atzīšanu, tad lūrēja, ar apčurājušos trusīša izteiksmi, apkārt pat uz salu valstiņām…
    Savu dabūjusi, citiem, līdzīgā situācijā, spļauj virsū.
    Cūcīga attieksme!

    • Varbūt Ļiļa nodemonstrēs,kāds izskatās “apčurājies trusītis” un pēc tam pastāstīs,kuras valstis atzina Baltijas Valstu pieņemtās Neatkarības deklarācijas pēc to pieņemšanas?
      Te daudziem ,laikam,piemirsies,kas notika pēc diplomātisko attiecību nodibināšanas ar Taivanu,kāda bija Ķīnas reakcija.Vai tagad Latvijai vajadzīgs kaut kas līdzīgs ar Spāniju?
      Turklāt esmu pārliecināts ,ja runa būtu nevis par Kataloniju,bet ,piemēram,Tatarstānu lielākie neatkarības atbalstītāji,būtu klusāki par pelītēm.

      • Te, laikam, zem viena nika darbojas divas personas: viena par Latvijas interesēm, otra Briselei pakaļā līdēja?
        Ja vēsture aizmirsusies vai neesi zinājis – palasi vikipēdijā un citās publikācijās(protams, domājot līdzi, vai tas tā varēja vai nevarēja notikt) !

        • Nezinu,man ar pakaļām līšanu,laizīšanu un citām perversijām,nav nekāda sakara.Tur vari apjautāties pie “jaņa berziņa”,kurš te plosās ar niku ” 🙂 “,viņš te ir profiņš kurināšanas un dažādu saimnieku jautājumos.

  5. Nu, kaut vai paklusēt ārlietu ministrija varēja…

Draugiem Facebook Twitter Google+