Kā pašvaldības organizē dzērāju atskurbšanu? 2
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina par katru atskurbtuvē ievietoto personu pašvaldībām piešķirt 15 eiro kompensāciju no valsts budžeta.
Inga Bērziņa, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu pašvaldība, tāpat kā daudzas citas, kurām nav savas atskurbtuves, ar dzērājiem, kuru skaits nemazinās, spiesta auklēties – pašvaldības policisti iereibušo kā kundziņu ved uz mājām. Nu jau ir tik tālu, ka dažs labs iemanās to izmantot ļaunprātīgi. Piemēram, alkohola mīļotājs no Ēdoles atbrauc uz Kuldīgu kādās darīšanās, pēc tam kārtīgi sadzeras un zvana policijai, lai ved uz mājām. Pēc VARAM aprēķiniem, vidēji gadā valstī atskurbtuvju pakalpojumus izmanto 12 000 personu, taču īstenībā šo skaitli vajadzētu krietni palielināt, jo, lai gan dzērāji ir visur, par atskurbtuvēm to nevar sacīt. Mēs jau ilgu laiku esam domājuši par savas atskurbtuves ierīkošanu, diemžēl ministrijas jau vairākus gadus savā starpā strīdas par to, kurai būtu jāuzņemas atbildība par atskurbtuvju jautājuma tālāku koordinēšanu. Nevaru piekrist Veselības ministrijas agrāk paustajai nostājai, ka atskurbtuves ir pašvaldību, ne valsts jautājums. Mēs piekritām idejai ierādīt izolatora telpu valsts policijas ēkā, bet no likumiskā viedokļa tas īsti nebija pareizi. Tagad, kad ir piedāvājums par 15 eiro kompensāciju, mums ir lielāka motivācija lemt par savas atskurbšanas telpas iekārtošanu.”
Jānis Lāčplēsis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs: “Mums ir sava atskurbtuve, tā darbojas pie slimnīcas narkoloģijas nodaļas, tur ir pat policijas postenis. Par 15 eiro, ko paredzēts piešķirt par vienu iereibušu personu ar nosacījumu, ka atskurbšanas iespējas pašvaldības nodrošina diennakts režīmā, protams, būsim pateicīgi, taču uzreiz jāteic, ka tie nesegs pat pusi izmaksu. Turklāt mani māc bažas, ka šo kompensāciju iemanīsies saņemt arī tie, kas patiesībā neko daudz nedara. Lai arī mūsu atskurbtuve pacientiem ir maksas pakalpojums, ja skatās pēc būtības, nelielās kompensācijas piešķiršana ir vienkāršota pieeja, jo ar to problēmu atrisināt nevar. Jāņem vērā, ka piedzēries cilvēks – tā ir liela bīstamība gan pašam, gan citiem. Katru dienu ziņo par bojā gājušiem un ievainotiem cilvēkiem, bet valdība gadiem ilgi nespēj atrisināt samilzušo atskurbtuvju jautājumu. Traģikomiski – atskurbtuves Latvijā ir kā karsts kartupelis. Vienreiz taču jātiek skaidrībā, kam īsti par šo funkciju jāatbild – valstij vai pašvaldībām? Ja problēmai būtu rasts pienācīgs risinājums, galu galā cilvēki arī mazāk dzertu vai vismaz censtos neparādīties sabiedriskās vietās alkohola reibumā. Tagad vēl arvien ir paļaušanās tikai uz pašvaldību godaprātu, sak, lai tās pašas gādā, ka cilvēku dzīvība netiktu apdraudēta. Un gādā arī, tikai – kā kura prot vai spēj. Nedrīkst apmierināties tikai ar atskurbšanas telpu – jābūt arī medicīnas uzraudzībai.”
Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja: “Es saku stingri – atskurbtuves ir valsts jautājums. Mēs bijām ar mieru kopīgi ar Aizkraukles novadu iekārtot savu atskurbtuvi, bet tad padzirdējām runas, ka valsts varētu palīdzēt ierīkot reģionālo atskurbtuvi Jēkabpilī. Tagad gaidām, kā nu būs. Pašvaldībām ir savstarpējie norēķini, atskurbšanas telpas Jēkabpilī būtu izdevīgas ne vien mums, bet arī citiem novadiem. Skaidrs viens – mūsu novads viens pats nespētu uzturēt atskurbtuvi, pat tad ne, ja valdība lemtu par 20 eiro kompensācijas piešķiršanu.”
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Pašvaldībām sola visu ko, par tiem 15 eiro ticēšu tikai tad, kad savām acīm redzēšu apliecinājumu, ka nauda patiešām piešķirta. Pašvaldības lāpās, kā nu var. Mēs esam noslēguši līgumu ar Balvu novada pašvaldību, kad rodas nepieciešamība, ar pašvaldības policijas mašīnu dzērājus vedam uz Balvu atskurbšanas vietu. Atpakaļ gan nevedam, lai paši domā, kā tikt mājās.”
