Valsts prezidentam domātajai Rīgas pils daļai jābūt gatavai līdz rudenim 0
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” kopā ar pilnsabiedrību “SBRE” un SIA “RE&RE” pārstāvjiem vakar iepazīstināja žurnālistus ar Rīgas pils atjaunošanas gaitā paveikto. Šobrīd paveikti 70% pirmajā projekta kārtā iecerētā un daudzās iekštelpas jau izkrāsotas vai sagatavotas krāsošanai.
Ja viss notiks kā līdz šim, tad Valsts prezidenta administrācijai domātā būves daļa būs gatava līdz šā gada novembrim.
“Ir paveikti kapitālie darbi un ievilktas inženierkomunikācijas un esam iegājuši apdares un restaurācijas darbu intensīvajā fāzē,” ar prezidentam domātajā Rīgas pils spārnā paveikto lepojās VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. Puse darbu ir padarīta. Visas inženierkomunikācijas esot faktiski samontētas un drīzumā jāpārbauda. Drīz jāsākas arī pils dārza labiekārtošanai, kas nozīmē apzaļumošanu un apgaismošanas ierīkošanu. Kad nostabilizēsies gaisa temperatūra, celtnieki ķersies klāt fasādes apdares beigu darbiem, ievērojot tos toņus, kādi pilij bijuši 19. gadsimtā. Arī būvkompānijas “SBRE” būvdarbs vadītājs Edgars Savickis pavēstīja, ka 70% pirmajā kārtā paredzēto darbu 25 miljonu eiro apjomā izdarīti. Ik dienas pilī strādā 240 darbinieki. Zālēs ar plēvēm apvilktas jau stāv un izvietošanu gaida restaurētās mēbeles, parketa dēlīši, lustras.
Ja restauratoru knibināšanos un celtnieku uzmanīgo darbošanos var saukt par “darba dunu”, tad tāda Rīgas pilī patlaban tiešām valda. Prezidentam un viņa ļaudīm domātās telpas daļēji jau izkrāsotas.
Ģerboņu zālē, kur parasti notiek Valsts prezidenta administrācijas publiskie pasākumi, restauratori patlaban uz griestiem klāj Latvijas pilsētu ģerboņus. Tie būšot kvalitatīvāki un daudzskaitlīgāki, nekā tika uzgleznots uz šīs pašas zāles griestiem 1995. gada restaurācijas laikā.
Arī ugunsgrēkā cietusī Baltās zāle visa ir sastatnēs. Pie griestiem rosās restauratori, kas uzklāj zeltījumu atkal balti krāsoto griestu ģipša rotājumiem un elementiem. Pēc ugunsgrēka atklājies, ka zāles kolonnām reiz bijis mākslīgais marmorējums. Tas atjaunots. Līdzīgā kārtā sienas krāsu slēpts marmorējums atklājies arī citās pils telpās. Tas tikšot atjaunots daļēji. Baltajā zālē var redzēt, cik nevienādi sēdušās pils konstrukcijas – pret Daugavu vērstā sienas daļa ir zemāka nekā pretējā. Grīda ir nolīmeņota, taču griesti palikuši slīpi. Tomēr celtniecības vadītāji mierina, ka pēc nostiprinošo pāļu iedzīšanas pamatos būve nostabilizējusies un vairs nekāda grimšana nenotiek.
Sūtņu zāle ar tās zaļajām, ornamentētajām sienām, kā arī latviskiem rakstiem un elementiem greznotajiem griestiem ugunsgrēka laikā tika pamatīgi salieta. Šobrīd griesti attīrīti un restaurēti par 97%. Sienas tiek gatavotas pilnīgajai krāsojuma atjaunošanai. Līdzīgā kondīcijā arī krietni plašākā Svētku zāle, kuras griestu konstrukcijas atgādina apgāzta kuģa korpusu. Pēc nelaimes telpa palika bez jumta un griesti draudēja iebrukt, taču tagad tos jau gatavo krāsošanai, tiek montēti gleznojumu rāmji. Šur tur uz grīdas izlikti zāles dekoratīvo siju koka rotājumi, kas jāstiprina atpakaļ. Arī sienas tiek gatavotas krāsošanai. Zālei, līdzīgi kā pārējām telpām, jābūt gatavai līdz augustam, lai septembris un oktobris paliktu kā laika rezerve atlikušo nobeiguma darbu paveikšanai un pielabošanai, iekārtu regulēšanai. Rīgas pils būvuzraugs Bruno Fībigs teic, ka, ņemot vērā objekta svarīgumu, arī nodošanas procedūra nebūšot vienkārša, tāpēc šī rezerve jāatstāj.
Darbi Valsts prezidentam paredzētajā Rīgas pils priekšpilī un austrumu piebūvē jāpabeidz līdz 2015. gada 1. novembrim. Tad celtnieki un restauratori ķersies pie projekta II kārtas – Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves, kas jāuzsāk 2016. gadā un jāpabeidz 2018. gadā. Vakar žurnālisti tika iepazīstināti arī ar iecerēm šajā pils daļā. Kastelu kādreiz izmantoja un tāpat nākotnē izmantos Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM). Tas ir Rīgas pils kvadrātveida pamatkorpuss ar torņiem stūros, pils senākā un unikālākā daļa, un, pateicoties tai, to daudzina par vecāko un autentiskāko viduslaiku pili Latvijā un visā Baltijā. Celtniekiem un projektētājiem sarežģītākais uzdevums te būs visu paveikt tā, lai reizē saglabātos vēsturiskais un savas funkcijas varētu veikt arī muzejs. Telpu apmērs ir milzīgs – vairāk nekā 10 tūkstoši kvadrātmetru. Tajās ir daudz uzslāņojumu. Nāksies izšķirties, kas no tiem vērtīgākais. “Rīgas vecā pils būs kā Vecrīgas publiskās telpas paplašinājums. Tas nozīmē, ka mēs to uztveram kā struktūru, kurā ikviens varēs ieiet un izjust šīs telpas vēsturi. Tas arī ietekmēs estētiku, jo esam iecerējuši šo ēku veidot vienkāršu, bez zelta un izskaistinājumiem. Vienkārši noņemsim patinu,” stāsta Rīgas pils kastelas daļas arhitektoniskā risinājuma līdzautors arhitekts Reinis Liepiņš. Jauninājumu skaitā būs ap 3 metru padziļinājums ārpusē gar Rīgas pils fasādi Daugavas gātes posmā, līdzīgi tam, kādu var redzēt pie Doma, jo kultūrslānis gadsimtu gaitā pamatīgi “uzaudzis” arī pie pils un biezajām pagrabstāva sienām nepieciešama ventilācija. Iespaidīga pēc pārbūves solās būt gotiskā pils kapela, kas ir tik augsta, ka patlaban horizontāli sadalīta divos stāvos. Nākotnē paredzēts starpsienas un 18. gadsimtā iebūvēto starpstāvu pārsegumu demontēt, un tad telpa atklāsies visā savā viduslaiku majestātiskumā. LNVM direktors Arnis Radiņš teic, ka muzejs plāno tur izvietot sakrālās mākslas ekspozīciju.
