Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Rodrigo, Rauls
Pirmdiena, 25. septembris, 2017
8. septembris, 2017
Drukāt

Viens no muļķīgākajiem lēmumiem: Banku analītiķi komentē PVN likmes samazināšanu dārzeņiem (8)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, atzina banku analītiķi.

Tostarp “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

“Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma – centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana,” teica Strautiņš.

Viņš skaidroja, ka šajā gadījumā kaitējums ekonomikai tiks nodarīts divos veidos – tiks atņemts laiks pievienoto vērtību radošu risinājumu radīšanai un tiks traucēts cenu mehānisma darbībai, kas signalizē patērētājiem par dažādu preču un pakalpojumu salīdzinošajām izmaksām. “Valsts uzdevums nav mudināt patērētājus drīzāk iegādāties dārzeņus vai pienu, pārtiku vai apģērbus. Ja kādam trūkst naudas, tas jārisina ar sociālās politikas palīdzību. Ir grūti iedomāties muļķīgāku, triviālāku politikas mērķi kā kādas atsevišķu dārzeņu veidu cenu pazemināšana,” uzsvēra Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka ar šādu lēmumu tiek sūtīts aplams signāls, ka lauksaimniecība ir nozare, kas nākotnē var nozīmīgi ietekmēt sabiedrības labklājību. “Tā veido 2-2,5% no kopējās pievienotās vērtības. Turklāt tajā dārzeņu audzēšana veido niecīgu daļu. Esam lieli piena un graudu eksportētāji, klimata dēļ mums nav nekādu cerību kļūt par lieliem dārzeņu eksportētājiem. Aplama ir arī ziņa, ka iekšējais tirgus var būt nozīmīgs attīstību veicinošs faktors pat lauksaimniecībai, šai nelielajai nozarei. Apmēram divas trešdaļas piena un graudu tieši vai netieši eksportējam, tālākā nākotnē proporcija augs. Tur arī jāmeklē attīstības iespējas,” pauda Strautiņš.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka šis lēmums, neapšaubāmi, dārzeņu cenas samazinās, taču ražotāji naivi cer, ka tas palielinās pieprasījumu pēc viņu produktiem. “Pārtika ir prece, kuru lielākā daļa cilvēku pārstāj pirkt nevis tad, ka viņiem beidzas nauda, bet tad, ka viņiem to vairāk nevajag. Jā, ir bēdīgas situācijas, kad pirmā beidzas nauda, taču palīdzēšana viņiem ir sociālās politikas uzdevums. Piemēram, no 2002.gada līdz 2015.gadam Latvijas iedzīvotāju spēja pirkt kartupeļus (kartupeļu daudzums, kuru var nopirkt par vidējo algu) pieauga vairāk nekā trīs reizes, bet kartupeļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju samazinājās par 40%. Pieaugot ienākumiem, cilvēki sāka vairāk pirkt citus produktus. Dārzeņi, kuri tiešām Latvijai raksturīgi, mēdz būt lēti jebkurā gadījumā,” sacīja “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts.

“Tā vietā, lai veidotu tehnoloģiski attīstītu ekonomiku, grimstam provinciālā marasmā,” rezumēja Strautiņš.

Savukārt “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka nodokļu palielināšana vai samazināšana ir politiska izšķiršanās. “Ja kungi lemj, tad tā būs būt. Tomēr, šķiet, ka šis lēmums ir samērojams ar deputātu kvotām, kad ir pārlieku liela vēlme izpatikt, neņemot vērā kontekstu,” viņš teica.

Viņš uzsvēra, ka PVN likmes pazemināšana augļiem un dārzeņiem, kā arī visam citam ir jāatliek malā, līdz tiek novadītas fundamentālās izmaiņas un izvērtēts kādas ir jaunās fiskālās iespējas. “Šajā gadījumā nav ne mazākā skaidrojuma kādēļ tieši atbalsts ir šai grupai un nevienai citai. Un vai tiešām ieplānoto būs iespējams nokontrolēt. Turklāt vairums skaidrojumu ir baltiem diegiem šūti. Ja ir vēlme balstīt uzņēmējus, tad, vismaz ņemot vērā viņu bažas, būtu jāstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un citu uzraugošo iestāžu darbs, nevis jāmazina PVN. Uzņēmējiem būtu jāatrod citi atbalsta pasākumi, manuprāt daudz efektīvāki,” sacīja Gašpuitis.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdošās koalīcijas partijas ceturtdien, 7.septembrī, vienojās atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem PVN likmi samazināt no 21% līdz 5%.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tajā skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Savukārt Latvijai raksturīgie dārzeņi un zaļumi, kuriem būtu jāievieš samazinātā PVN likme, ir kartupeļi, sīpoli, ķiploki, puravi, kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, rožu kāposti, baltie un sarkanie galviņkāposti, dārza salāti un cigoriņi, burkāni, galda rāceņi, kāļi, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi, gurķi, nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas, citi nelobīti pākšu dārzeņi, selerijas, izņemot sakņu selerijas, spināti, tostarp Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes, rabarberi, kabači un ķirbji, lapu bietes, fenhelis, cukurkukurūza, pētersīļi, tostarp dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētras, kinza, visa veida zaļumi, tajā skaitā bietīšu lapas, rukola un zirņu dīgsti.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja, ka Finanšu ministrija rosina samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem. “Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku – dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem,” sacīja ministre.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kopējo labklājību drīzāk gan samazināja Vienotības atkārtota kāpšana uz tā paša grābekļa(pēc Tautas partijas),paspējot samazināt IIN VISIEM par vienu procentu,tādējādi radot caurumu valsts budžetā,ko Strautiņa kungs gan “nepamanīja”. To tagad cenšamies aizlāpīt!

  2. Ja jau būtu tik viennozīmīgi,kā to cenšas mums iestāstīt pašu politiķi,tad 0% PVN likme pārtikas pamatproduktiem nebūtu noteikta un nepastāvētu bez izmaiņām kopš ieviešanas brīža Anglijā,Īrijā,Maltā,Indijā,Pakistānā,Bangladešā,Šrilankā,Nepālā,Austrālijā,Jaunzēlandē,Fidži,Ēģiptē,Dienvidāfrikā,Marokā,Ganā,Somālijā,Zambijā,Zimbabvē,Namībijā,Lesoto,Botsvanā,Burkinafaso,Burundi,Kamerūnā,Kotdivuārā,Santomē un Prinsipi,Ekvatoriālajā Gvinejā,Kenijā,Malavijā,Maurīcijā,Nigērijā,Ugandā,Meksikā,Brazīlijā,Ekvadorā,Gajānā,Belizā,Venecuēlā,Kolumbijā,Barbadosā,Hondurasā,Jamaikā,Tobāgo un Trinidadā un pat Grenlandē,Ālandu salās,Norvēģijas Svalbaras arhipelāgā,Vācijas Helgolandes salā,Spānijas Kanāriju salās,Seutā un Meliļjā.Tā kā nevajag bezgala atkārtot šo politiķu,no pirksta izzīsto un nodeldēto,vienīgo”argumentu”! Mūsu politiķi,diemžēl nav gudrāki par visiem pasaulē!

  3. Mūsu politiķi jau maizi neēd,tikai kūkas!

  4. Banku analītiķi ir gudri cilvēki-banku peļņa ar katru gadu pieaug miljonos.SAVUKĀRT BANKAS PIEDER ĀRZEMJU KAPITĀLAM-tātad jāvaukš kā saimnieks liek.Dārzeņus ražo latvju bauri-tos jānoliek pie vietas. Iedos vieniem-sāks prasīt citi.Nezāles jāizravē saknē.

  5. strautiņ,parazīt, ej kārties ! . Atbildēt

    Vajag dažus valsts veikalus, kā bija pirms kara, tad pasaules īdi nevarēs uzlikt cenas, kādas tik iešaujas prātā !!!

  6. mes,pensionari,nevaram lepoties ar savam pensijam!tas nevar salidzinat ar banku analitiku algam!vispar lielako ties valstis PVN partikai vai nu nav jeb tas ir salidzinosi mazaks ka Latvija!bankas savus miljonus pelna uzspiezot savus cenrazus!

  7. Šie paši banku analītķi vēl 2008.g. vidū teica, ka nekāda liela krīze Latviju nepiemeklēs, tā kā par viņu analīzes spējām man ir nopietnas šaubas. Ja cilvēki var nopirkt vairāk augļu un dārzeņu, tad tā ir kopējās labklājības veicināšana, jo vitamīni ir vajadzīgi un atbrīvojas nelieli līdzekļi citām vajadzībām.

  8. Papildu ienākums starpniekiem un tirgotājiem, bet ne jau pircējiem, viennozīmīgi.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+