Foto – LETA

Egils Līcītis: Kā SAB direktors kļuva “Vakara Ziņām” par barību 6

Sasodīts! – pietupies domāja kriminālinspektors Škics, atvilcis tepiķi un vērdamies vestibila grīdā ieslēptā vilku bedrē ar uzasinātiem mietiem dibenā. – Kā tas zellis te iekļuva! – Tad piecēlās un devās stādīties priekšā noziedzniekiem par upuri kritušajam.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Dzīvokļa saimnieks bij ierāvies dīvāna stūrī ar samitrinātu dvieli ap deniņiem, ģīmī olīvzaļš tusnīja un stenēja – Vaimanu vai, esmu aplaupīts!

– Maizīškungs, – Škics mierināja, – 
zagļiem vienmēr interesējis, kas aiz atslēgas, un tie ir dzīvokļa noslēgtības dabiskie ienaidnieki un uztrenējušies par tik nenotveramiem fantomiem, ka Mairim Briedim no deguna gala nocels boksa čempiņa jostu! Bet mēs arī arodu pieprotam, neesam pliku roku ņemami, – inspektors pasmējās.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Es sadarbošos ar policiju, – vārgi izdvesa cietušais, – bet pie manis taču bija droši, kā Kārļa Ulmaņa zeltu noglabātu angļu bankā. Ieejai sarežģīta kaluma durvis. Es viņas vēl atstutēju ar slotu. Jūs uzreiz dzirdēju gaitenī ienākam, kad ar pauri atsitāties pret auklā izkārtām pannām un kastroļiem. Vilku bedre izrakta, videoactiņas visur kur – nav tikai klozetā! Šur tur uzliku slazdus. Lāzertīkla režģi man Mossad tehniķi ieteica kā praktiski nepārvaramu šķērsli. Un ugunssiena!

– Starp citu, kur ir jūsu apsardzes puiši? – iejautājās Škics.

– Visi pieci nodurti, ievilku katlu telpā, – SAB direktora balss iedrebējās.

– To vēlāk, – izmeklētājs nopūtās, – sakiet, Maizīškungs, – kā tas notika?

– Jā… Biju atstāts viens pats mājās. Mūsējie spēlēja. Ziniet, hoķis – nervi plīst pušu kā stīgas, kliedzu, vicinos rokām, satrakojos kā nevaldāms, kad Daugaviņš nevar iemest.

– Un slapstīkla netraucēts… Kā jūs tā, – kriminālists bārās, – mazāko troksnīti vajag ausīties. Aprakstiet, kas pazudis.

– Biju viens pats mājās. Un ļaundaris netraucēts… – Maizītis, saņēmis rokās galvu ar vēsu apliekamo, noelsās. – Štrunts, ka datoram pieaugušas kājas, dievszin kādi kara noslēpumi tur vis nebija, bet viņš, vells, saodis un noāķējis manteļskurstenī dūmoto cauraudzi, ko taupīju jubilejai! Paga, – Maizītis nobālēja un steidzās pie seifa. Kā tad, izkrāmēts pa tīro! – Detektīv, aiznesuši pīpi un apmetni, kur slēpās mans SAB direktora spēks, prom ir “Harijs Poters un filozofu akmens”, visi Roulingas sējumi, kas taču mūsu dienestam ir ABC rokasgrāmata, ceļvedis un datubāze! Esmu apzagts! – direktors iegaudojās.

Reklāma
Reklāma

– Jā, cemme ir, kas trūkst no sadzīves priekšmetiem? – Škics taujāja.

– Te laulene iegrāmatojusi, – sāpju sagrauztais, dīvānā atkritušais vīrs pabīdīja papīru. – Melnais mētelis no priekšnama vadža, džemperis ar sniegavīru no klozītēm, viesistabā krēslu garnitūra no Karēlijas bērza, persiešu paklājs, vannūzī nospēruši vannas sāli, konjaka un Havanas cigāru kolekciju, multikatls, diaprojektors, putekļu sūcējs “Šmeļ”, čekas maisus arī pagrābuši, – detektīvs lasīja.

– Kad iedomājos, ka rimčika uzlīmīšu kārbu pievācis – lai ložņa aizrijas! Šonedēļ taču Mamutu dienas! Un… – direktors piesarka, – binoklis nav atzīmēts. Pretējās mājas logā formīga jaunkundze… es viens pats mājā…

– Saprotu, – Škics novēza un palūkojas pāri pretim, – uzlicis kaklā laulības sakas, nav miris, es arī neatturētos. Apstaigāšu sīkumtirgus. Tātad divas versijas. Kamēr jūs viens pats mājā, tikām paviesojies eleganti ģērbts kungs ar ūsiņām un virtuozām prasmēm apieties ar mūķīzeri. Nelūgtais ciemiņš ienāca pa parādes durvīm un tad – respect! – darbojies izveicīgi kā zutis. Otrā versija – punduris cirka akrobāts ar visām četrām uzrāpās pa notekcauruli, nobalansēja uz dzegas, ielīda pa logu, un tad šis panteris sāka šiverēt…

– Stop, te taču stāvēja dienvidslāvu sekcija! Vairs nav! – SAB direktors salēcās kā dzelts un atkal ķēra pie notītās galvas.

– Mēs viņu sagūstīsim, dabūsim kaut no pazemes, un mēbeles būs īpašniekam atpakaļ vecajā vietā! – detektīvs Škics, kurš lieliski šāva, paukoja, lauzās un boksējās, sita uz pleca apbēdinātajam Maizītim.

– Mani taču izvazās pa avīzēm, būšu “Vakara Ziņām” par barību, – direktors vaidēja.

– Jums būs okidoki, bet FIB direktoram sūdi rallā, izlidoja no amata kā korķis! Es tūlīt zvanu ģenerālprokuroram Kalnmeijeram un kaprālim Bulciņam ar pucī nodaļas supersuni Jorkšīras terjeru Bingo. Mēs tiksim uz pēdām tam zeperim!