Foto – Linda Veita

Kuršu kāpa 98 km garumā – ko apskatīt Lietuvas un ko – Krievijas pusē 3

Ja pēc ceļojuma pavisam nejauši noskaidrojas, ka ceļabiedra viendienas drudzis un nespēks nav vis bijis saulainajā Zeļenogradskas pludmalē dabūts karstuma dūriens, bet gan šīs pilsētas krodziņā saķertas salmonelozes sekas, tad visnotaļ jaukā brauciena kopējo iespaidu pārklāj nelieli saīguma nosēdumi. Tomēr atradīsim stāstā pozitīvo – labi, ka nebija jāieguļas Kaļiņingradas slimnīcā uz nedēļu… Jo šis stāstiņš būs par trīs personu ceļojumu ar auto pa Kuršu kāpu visā tās garumā – gan Lietuvas, gan Krievijas pusē. Mūsu maršruts gan bija garāks: Rīga–Šauļi–Klaipēda–Nida–Zeļenogradska–Jantarnija–Kaļiņingrada un pa to pašu ceļu atpakaļ, taču atziņās dalīšos par daļu no posma – Kuršu kāpu.

Reklāma
Reklāma

Tikai pa ierīkotām takām

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Atzīšos – biju iedomājusies, ka slavenā Kuršu kāpa ir vieta, kur tu kā vientuļš ceļotājs vari klīst pa bezgalīgiem tuksnešainiem klajumiem un šļūkt un ripināties no smilšu kalniem… Jāatzīst – priekšizpētes trūkums. Pa smilšu kāpām staigāt drīkst tikai strikti norādītās retās vietās pa speciāli ierīkotām takām. Protams, un pareizi vien ir. Ja katrs brauks un bradās, kur labpatīk, no dabas brīnuma nekas pāri nepaliks. Krievijas pusē audiogids katrā apstāšanās vietā maigā balsī brīdina – nenokāpiet no speciāli ierīkotās takas, jo “viens cilvēka solis var izkustināt divas tonnas smilšu”, kā arī atgādina, ka pirms gadu desmitiem plūstošās smiltis ir aprakušas vismaz trīs ciemus. Tas gan netraucē dažiem bezatbildīgiem ļaudīm klīst aiz norobežojumiem, ja ne nu mēģinot aprakt vēl kādu ciemu, tad noteikti atstāt savu pēdu nospiedumus vēja glīti nogludinātajā smilšu klajā.

Jā, kāpa ir iespaidīga. Bet, manuprāt, tam latviešu cilvēkam, kurš klejojis gar jūru Pāvilostā, Jūrkalnē, Mazirbē vai Kolkā, elpa aiz sajūsmas neaizraujas tā kā tam lietuvietim, krievam, baltkrievam vai vācietim, kuram baltais liedags nav tik ļoti ar roku aizsniedzams.

Kārna forele – par 7 eiro

CITI ŠOBRĪD LASA

Acīmredzams, ka lietuvieši rēķinās – uz Nidu un citiem Kuršu kāpas kūrortciematiņiem nedodas kaut kādi utubungas, bet gan vidēji turīgi ļautiņi. Nu jā, var jau arī hipsteris braukt ar velo, dzīvot teltī kempingā Nidā un pārtikt no līdzpaņemtās vai vietējā “Maxima” pirktās pārtikas. Bet, ja esi snobisks autotūrists, tad Kuršu kāpā esi gatavs īstām Eiropas cenām. Piemēram, par miniatūru kaut kādā garāžu kooperatīva rindā izbūvētu 12 kvadrātmetru istabeli trīs kilometru attālumā no Nidas centra prasa gandrīz kā par numuru Turcijas četrzvaigžņu kūr­ortā. Gultas, ledusskapis, tējkanna, tualete, duša, jumta logs ar skatu uz pretējo garāžas māju, Wi–Fi – un par to 80 eiro par nakti. Nidas centrā jaukā mājiņā par šādu pašu komfortu – mazāk par simtu nebūs. Nepatīk, nepaliec. Bet vasaras vidū citu atrast būs pagrūti.

“Cik maksā?” prasu Nidas ceļmalā kūpinātu zivju letīti izkārtojušai sirmmāmuļai. Jūras asari – 5 eiro. Par kilogramu? Nē, gabalā! Nu mammīt, šo 30. kurpju izmēra asari (turklāt dāsni ar eļļu ieziesto, lai svaigāks izskats) vari ēst pati! Tāpat kā pāris centimetru lielāko foreli par 7 eiro gabalā!

Bet cenas nespēj nomākt Nidas jaukumu – mazi sakopti sarkanbrūni koka namiņi, maza jauka osta ar baltām jahtām un kuģīšiem, suvenīru bodītes, promenāde, priedes, ūdens, omulīgi krodziņi dažādām gaumēm – tas garantē rāmu un jauku atpūtu. Noteikti jāuzkāpj Pārnidas kāpā, kur iespēja paklejot pa smilšaino sēri. Tur iekārtots skatu laukums ar panorāmas skatu – ziemeļos Nida, austrumos – Kuršu līcis, dienvidos – smilšu kāpas, rietumos – jūra.

Virtuālais gids kabatā

No Pārnidas skatu laukuma redzama arī kāpas Krievijas daļa, kuru esam apņēmušies apskatīt. Robežkontroles punktā rinda nav liela – trīs mašīnas, taču tāpat ar visu papīru kārtošanu pavadām tur vismaz stundu. Aiz robežpunkta tūlīt seko kontroles punkts iebraukšanai Krievijas nacionālajā dabas parkā “Kuršu kāpa”.

Pirms došanās braucienā dabas parka mājaslapā (park–kosa.ru) bijām uzgājuši lietotni. Jāpaslavē – tā izrādījās teicama. Tālrunī lejupielādētā programma kalpoja kā tiešsaistes gids bez interneta palīdzības. Lietotne piedāvā karti ar izvērstiem maršrutu aprakstiem, fotoattēliem un audiogidu. Pateicoties GPS pieslēgumam, programma automātiski nosaka, kur atrodies, un atskaņo audiostāstījumu par šo vietu. Kamēr tu brauc mašīnā, vīrietis telefonā stāsta par Kuršu kāpas zvejnieku ciemu vēsturi, par to, kā nostiprinātas priekškāpas un ko šeit medījuši prūšu karaļi. Tiklīdz dodies pastaigā (arī Krievijā Kuršu kāpā atļauts apstāties un staigāt tikai noteiktās vietās un maršrutos), virtuālais gids sāks savu stāstījumu atbilstoši tavai atrašanās vietai, piemēram, tuvojies taku krustojumam, gids no telefona kabatā saka: “Un tagad turieties pa labi un pievērsiet uzmanību tam kokam. Nesteidzieties…” Nu gluži vai sajūta, ka kāds no satelīta tevi novēro un vada.

Reklāma
Reklāma

Roterwaldberg – Krasnaja, Hirschbudenberg – Oļenja, Petschberg – Orehovaja, Pillkopen – Morskoje, Runderberg – Kruglaja, Rossiten – Ribačija, Korallen berg – Skritnaja, Weis Berg – Belaja, Sarkau – Ļesnoje. Bez jebkādiem aizspriedumiem vai sirdsapziņas pārmetumiem kartēs un ceļvežu tekstos tiek norādīti nosaukumi bijušajiem vācu ciemiem, kur tagad saimnieko Krievija. Gids stāstījumos slavē vācu inženieru un mežsaimnieku panākumus, kopš 19. gadsimta sākuma ­nostiprinot kāpas un rosoties zvejnieku ciematos. Tagad tajos no prūšu godības maz kas palicis – nolaisti padomjlaiku silikātķieģeļu vai koka namiņi abpus bedrainām ielām.

Nacionālajā parkā, lai izietu visus maršrutus, ar vienu dienu nepietiek – te var izstaigāt Gulbju ezera dabas taku, uzkāpt Kuršu kāpas augstākajā punktā – Efa kāpā (nosaukta mežinieka Franca Efa vārdā; viņa amatu tā arī sauca – kāpu inspektors), tāpat uzkāpt Millera augstienes skatu tornī, apmeklēt putnu gredzenošanas staciju, izstaigāt karalisko medību maršrutu, vēl jāatrod vecie vācu kapi un jāpagūst nopeldēties. Un, protams, jāizstaigā maršruts “Dejojošais mežs”.

Dejojošās priedes

Internetā daži jokdari šo mežu sauc par piedzērušos koku mežu. Ne nu piedzērušies, ne nu dejojoši, bet saliekušies kūkumos, savijušies spirālēs, iegriezušies gredzenos gan.

Šai nelielajā meža nogabalā kāpas nostiprināšanai priedes iestādītas 1961. gadā. Pēc vairākiem gadiem ļaudis pamanījuši, ka koki aug, dīvaini sagriezušies. Versijas šai anomālijai esot dažādas – ģenētiskās īpatnības, kukaiņu kāpuru vai augu vīrusu iedarbība, vēji, nabadzīgā augsne, ģeomagnētiskie lauki… Daži izvirza versiju – vācieši zemē izlējuši indīgas ķimikālijas. Jāpiebilst, ka šajā vietā Runderbergā (tagad Kruglaja) darbojās vācu planierisma skola (apmācīti ap 30 000 lidotāju, dibināta 1922. gadā, pēdējais lidojums noticis 1945. gada 18. janvārī; tagad no tās palikuši tikai dažu pamatakmeņu fragmenti). Taču arī šai versijai trūkstot pierādījumu. Un pēdējā versija – te savienojas divas matērijas, kas sadala paralēlās pasaules – šeit bija neredzams portāls uz garu pasauli, kura enerģētiskie gredzeni lika kokiem saliekties. Jūs kaut ko sapratāt? Es ne…

Bet šis dejojošo koku kvartāliņš tiešām ir interesants – vairākums koku ir taisni, bet katra īpatnēji sagriezusies priede liek apstāties un ar interesi to aplūkot. Visiespaidīgāk savijušies koki ir apjozti ar nožogojumu – agrāk daudz ļaužu gribējuši uz tiem pasēdēt, pastāvēt un nofotografēties, tādējādi bojājot tos. Un tiešām – putnu balsis neskan, klusums tik spiedīgs, ka liekas – tūlīt atvērsies portāls…

Labāk laižamies no parka ārā pa kokiem ieskauto šauro ceļu – uz Zeļenogradsku, bijušo “Ostsee Cranz” kūrortu. Tur mūs gaida prūšu, padomjlaiku un jaunās Krievijas arhitektūras mikslis, saule, jūra, vējš, promenāde un salmoneloze!

UZZIŅA

Kuršu kāpa ir iekļauta UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā.

Par Kuršu kāpu sauktā Baltijas jūras pussala ir 98 kilometrus gara, 50 km Lietuvas daļā (Klaipēdas Kāpugals – Nida), 48 km Krievijā (Nidas robežkontroles punkts – Zeļenogradska).

Šaurākajā vietā tā ir ir 400 m, platākajā – 4 km plata zemes strēle. Kāpas lielākais augstums – 60 metri.

IZMAKSAS

Iebraucot Kuršu kāpas dabas parka teritorijā Lietuvā no Klaipēdas puses, no katra auto (neatkarīgi no pasažieru skaita) vasarā iekasē 20 eiro. Paaugstinot cenu, lietuvieši mēģina ierobežot uz kāpu braucošo automašīnu daudzumu, lai pasargātu vidi.

Krievijas teritorijā Kuršu kāpas dabas parkā (gan iebraucot no Zeļenogradskas, gan Lietuvas puses) pieaugušajam jāmaksā 150 rubļi (2 eiro), bērniem, jaunākiem par 12 gadiem – bez maksas, skolēniem, studentiem, pensionāriem – puscena. Par automašīnu (ieskaitot autovadītāju) – 300 rubļi (4 eiro).

Krievijas tūrisma vīza vienam cilvēkam – 70 eiro.

Maršrutā Rīga–Šauļi–Klaipēda–Nida–Zeļenogradska–Jantarnija–Kaļiņingrada un atpakaļ nobraucām nedaudz virs 900 km, degvielai iztērējot ap 70 eiro (tas Latvijas cenās; jāņem vērā, ka atceļā tvertni pildījām Krievijā, kur degviela divreiz lētāka).

Nidas kempingā telšu vieta (atkarībā no sezonas ) 3,5 – 5 eiro, vēl jāmaksā par vietu automašīnai 3,5 – 5 eiro un vēl 5 – 6,5 eiro par katru pieaugušo. Tātad trim cilvēkiem apmešanās kempingā teltī izmaksā 22 – 29,5 eiro par nakti.

Zeļenogradskā viesu namā pašā jūras krastā divvietīga istaba par nakti – 70 eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.