Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. jūnijs, 2012
Drukāt

Viens vienīgs zemeņu lauks

Foto - Dainis un Ivars BušmaņiFoto - Dainis un Ivars Bušmaņi

“Latvijas profesionālie zemeņu audzētāji, vērtējot pēc ražas, patlaban atrodas vienā līmenī ar Skandināvijas valstu audzētājiem. Tik lielas ražas kā, piemēram, Nīderlandē, kur sezonā vāc 25 – 30 tonnas no hektāra, mēs dabas apstākļu dēļ nekad nesasniegsim,” teic Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētniece Valda Laugale. 


Tās nedaudzās saimniecības, kas zemenes Latvijā audzē intensīvi, vāc desmit un pat vairāk tonnas, bet audzētāji, kas darbojas ar tradicionālajām metodēm, – 3 līdz 6 tonnas zemeņu no hektāra. Zinot zemeņu vidējo cenu – aptuveni Ls 1,50 par kilogramu, šī uzņēmējdarbība var likties gana ienesīga, tomēr arī stādījumu ierīkošanas izmaksas ir lielas. Tā viena hekt­āra stādījumu ierīkošanai vajag Ls 8000 – 14 000. “Latvijā zemeņu audzēšanā ir ļoti daudz roku darba un saimniekiem ir grūti atrast ogu lasītājus,” piebilst V. Laugale. Nozarē iesaistītie saimnieki visbiežāk audzē arī citas ogas, turklāt ļoti daudzās saimniecībās naudas ienākumi no zemenēm veido vien daļu no saimniecības kopējiem naudas ienākumiem.

 

Cenas kā pērn

Zemeņu audzētāji teic, ka šajā ziemā stādi pārziemoja labi, ziedēšanas laikā salnu nebija, ļoti daudz palīdzēja lietutiņš, tāpēc šajā gadā raža ir izaugusi laba. Slampes pagasta zemnieku saimniecības “Spriguļi” saimnieki Lilija un Pēteris Rancāni paredz – Latvijā audzēto ogu vidējā cena mazāka par latu kilogramā nebūšot. Lielās ogas ražas kulminācijas laikā maksāšot Ls 1,40. Aizvadītās darba nedēļas beigās Rīgas Centrāltirgū (RCT) Latvijā audzētās ogas maksāja no Ls 2,50 līdz Ls 6 par kg, bet no Polijas ievestās Ls 1,70 – 2,80. No lielajiem lielveikalu tīkliem Latvijas zemenes pārdeva vien “Maxima”, kur puskilograms ogu iepakojumā maksāja Ls 2,45. “Spriguļu” saimnieki gandrīz visas aptuveni divos hektāros audzētās ogas pārdod RCT, bet citi saimnieki izmanto atšķirīgas metodes. Tā paša Slampes pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Gaiķi” saimniece Helēna Kokoreviča ogas ved uz Āgenskalna tirgu, uz ekoveikaliem un arī aicina cilvēkus uz savu saimniecību, kur pašu vāktas ogas maksā Ls 1,50 par kg.

Rūjienas puses Ķoņu pagasta bioloģiskās saimniecības “Stūri” saimniece Ingūna Zukure uzsver – šajā Ziemeļvidzemes nostūrī ar zemeņu audzēšanu lielā daudzumā neviens nenodarbojas, tāpēc viņai ar pārdošanu grūtību nekad nav bijis.

 

“Cilvēki zina mūsu ogu augsto kvalitāti, piesakās un gaida, kad ogas būs nogatavojušās. Gandrīz visu izaudzēto ražu pārdodam uz vietas saimniecībā,” tā I. Zukure.

 

Zemeņu audzētāji ogas ved tirgiem, lielākie ražotāji pārdod arī uzpircējiem. Ierasta prakse ir arī ogu pārdošana valsts nozīmes ceļu malās, kur pārdevēji nereti ievestās ogas uzdod par vietējām. Vien nedaudziem audzētājiem ir izdevies ar savu ražu iekļūt lielveikalos, kas parāda vājo kooperāciju zemeņu audzēšanā.

 

Negodīga 
konkurence
Spriguli1_DB_11

“Zemeņu audzēšana īsti nevienu neinteresē, un tas kādam ir ļoti izdevīgi. Var ļoti labi pelnīt ar ievestajām ogām. Nevar būt tā, kā Rīgas Centrāltirgū, kur vienam saimniekam visu sezonu no savas saimniecības ir viss augļu un dārzeņu sortiments,” teic P. Rancāns. Savukārt “Spriguļu” saimniece Lilija piebilst, ka audzētājiem vajag savu jumta organizāciju, kas rūpētos par viņu aizstāvību, tostarp godīgas konkurences ievērošanu. “Mēs iestājāmies Augļkopju asociācijā, maksājam biedru naudu, tomēr nejūtam, ka tā vismaz skaļi runātu par ogu audzētāju samezglojumiem,” tā L. Rancāne.

Savukārt Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte uzsver – Latvijā lauksaimniecības produktiem, tostarp ogām un darbaspēkam, salīdzinājumā ar Poliju ir ļoti augsts PVN, kas liek zaudēt konkurences cīņā. Asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka atzīst, ka patiešām nav atjaunota zemeņu audzētāju datubāze, tomēr jāsaprot, ka augļkopjus apvienojošās organizācijas naudas ienākumus veidojot vien biedru nauda. “Asociācija ar ogu pārdošanas organizēšanu nenodarbojas. Audzētājiem ir jāveido kooperatīvi, vairāki jau darbojas,” tā R. Kajaka. Latvijas Augļkopju asociācijas mājas vietnē gan teikts, ka šīs organizācijas darbības mērķis ir “meklēt Latvijas dārzu produktiem noieta tirgus”.

 

L. Rancāne teic, ka Kurzemes pusē zemeņu audzētāju mēģinājums veidot kopīgu pārdošanu pirms aptuveni desmit gadiem izgāzies. Iemesls – katram saimniekam savas intereses izrādījās svarīgākas nekā agrāk sadarbības partneriem dotais solījums.

 

Ligita Rezgale, kooperatīva “Kurzemes dārzi” valdes priekšsēdētāja, uzsver – negodīgas konkurences iemesls ir arī atļauto augu aizsardzības līdzekļu izmatošana. “Latvijā ir maz reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu, tāpēc augiem veidojas rezistence un šie līdzekļi ir jālieto aizvien vairāk. Lielie tirgotāji valsts dārgās reģistrācijas maksas un mazā tirgus dēļ nevēlas Latvijā savus produktus pārdot. Pretēja situācija ir Polijā, kur ir liels tirgus, tāpēc šajā valstī var izaudzēt augstas kvalitātes ogas,” teic L. Rezgale. Gan viņa, gan citi uzņēmēji norāda, ka, piemēram, par ik dienu RCT pārdoto desmitiem tonnu Polijas izcelsmes zemeņu nav samaksāts PVN. “Pārdevēji aizvien var uzrādīt kaut kur tālu, piemēram, Preiļos, reģistrētu saimniecību, kuru viņi pārstāv un kas ogas, visticamāk, neaudzē,” piebilst uzņēmēja.

No zemeņu audzētāju teiktā arī izriet, ka augsto darbaspēka nodokļu nozarē ir liels “pelēkais” tirgus. Saimnieki, piemēram, nevēlas stāstīt par ogu lasītāju daudzumu un viņiem maksāto atalgojumu. Visticamāk, arī šā iemesla dēļ nesokas ar kooperatīva veidošanu, jo kooperatīvā nodokļu nemaksāšana tikpat kā nav iespējama.

 

Izņēmums, 
kas apstiprina 
kopsakarību

Tomēr Naukšēnu novada 11 ogu audzētāji domā citādi. Viņi izveidojuši ogu audzētāju kooperatīvu “Rūjienas oga”, kuras dokumenti iesniegti reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā. “Esam apvienojušies mazie cidoniju, smiltsērkšķu, aveņu, upeņu, ķirbju un zemeņu audzētāji. Mūsu mērķis ir audzēt un pārstrādāt vairāk ogu. Pētīsim tirgu, izmantosim 30 kilometru tālā Igaunijas bioloģiski sertificētā pārstrādes ceha piedāvātās pārstrādes iespējas,” teic vēl nereģistrētā kooperatīva valdes priekšsēdētāja vietniece Inguna Zukure. Viņa stāsta, ka gandrīz katram kooperatīva dibinātājam ir zināšanas specifiskā virzienā, tostarp juridiskajos jautājumos, pārdošanā, tirgus izpētē un mājas lapas izveidē. Patlaban jau noskaidrots, ka vairāku kooperatīva biedru audzētās zemenes ir gatavs glabāt un pārdot “Rūjienas saldējums”.

Visu ziemu notika mācības, kurās lektoriem honorāru maksāja Rūjienas novada dome. Tāpat pašvaldība patlaban sedz transporta izdevumus kooperatīva biedru praktiskajām nodarbībām saimniecībās. Uz vienu mācību semināru ierodas 25 – 60 dalībnieku, vislielākā interese bijusi par zemeņu audzēšanu. “Mēs apvienojāmies, lai dzīvotu un darbotos Latvijā. Pētīsim, ar kuru kultūru darbošanās būs izdevīgākā,” teic I. Zukure.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+