Ciemos “Akmens mājā” – mākslinieku viensētā pie Gaiziņkalna 1
Mākslinieku ģimene – gleznotājs Valerijs Baida ar dzīvesbiedri kostīmu mākslinieci Maiju Jakoviču (piedalījusies spēlfilmu “Mērnieku laiki”, “Laikmeta griežos” u. c. tapšanā) dzīvo Rūdolfa Blaumaņa dzimtajā pusē, netālu no Gaiziņkalna, Lejas Vālēnu mājās. Gan nepieciešamība pēc dzīvesvietas, gan arī Vidzemes augstienes brīnišķīgā daba mudinājusi iegādāties kādreizējā veikala ēku, kurā pēc restaurēšanas mākslinieks atvēris savu galeriju – darbnīcu “Akmens mājas galerija”. Tā kalpo arī kā Madonas novada kultūras centrs, kurā notiek ainavu glezniecības un zīmēšanas meistarklases.
Uzziņa
Valerijs Baida ir dzimis 1958. gadā Krievijā. No 1983. līdz 1989. gadam studējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Mākslas fakultātē. Izstādēs aktīvi piedalās kopš 1983. gada, gan Latvijā, gan ārzemēs. Kopš 1990. gada Krievijas Mākslinieku savienības biedrs, kopš 2007. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Patlaban viņa darbi skatāmi izstādēs Mārcienas muižā un Varakļānu muzejā.
Apmešanas darbi – SIA “Fledermauss”
Logi – SIA “Arbo” (Ventspils)
Kokmateriāli, dēļi – SIA “Pakāpieni” (Sigulda)
Rekonstrukcijas darbi – biedrība “M – Art”
Valerijs Baida, studējot Maskavā, iepazinās ar latviešu meiteni Maiju, pēcāk abi kļuva par dzīvesbiedriem. Viņš izjūt, ka vidzemniekam viensēta ir kā miniatūra personīgā paradīze: ar savu dārzu, ceriņu krūmu, pakalnu, ozolu, puķu pļavām… To visu Valerijs centies apvienot un iekopt savā dzīvesvietā un iemūžināt gleznās.
Raksturodama Valerija gleznošanas stilu, Maija teic:
– Man viņa darbi asociējas ar Sergeja Rahmaņinova etīdēm – tie ir jūtu caurstrāvoti kamerformas darbi.
Māja celta 1870. gadā veikala, aptiekas vajadzībām. Tās biezās ārsienas veidotas no pamatīgi lieliem skaldītiem akmeņiem, iekšpuse – no ķieģeļiem. Starp akmeņiem un ķieģeļiem atstāta brīva vieta, kas kalpo kā gaisa spilvens siltuma saglabāšanai.
– Tas ir apbrīnojams seno meistaru darbs, toreiz cēla ēkas, kas kalpotu paaudžu paaudzēm, – spriež Valerijs. Mājas rekonstrukcijā ieguldīts liels darbs, atjaunoti logi, ieliktas dēļu grīdas… Vairākas telpas vēl nav pabeigtas.
Pārkāpjot mājas slieksni, pretī nāk daba ar ābeļdārzu, siena zārdiem, pakalniem, Vālēnu dižozolu, Āronas upi… Daba māksliniekus ir aplaimojusi ar glezniecisku vidi un dievišķu atbrīvotību.
– Plūcot piparmētras, ieraugu, kā gaisā paceļas rubenis, rudenī, gleznojot pie tiltiņa, dzirdu – lien jenotsuns… Kad gleznoju pie ozola, pamanīju stirnu, kas ēda zāli. Lavījos dzīvniekam tuvāk, kad tā pacēla galvu, sastingu. Un tā kādas četrdesmit minūtes gāju pie viņas tuvāk un tuvāk. Acīmredzot stirna redz tikai kustīgu priekšmetu, – teic mākslinieks.
