Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. aprīlis, 2013
Drukāt

VIENSĒTU STĀSTI: Esmu laimīga mamma – visi bērni Latvijā

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Jaunjelgavas novada Sērenes “Pakalnos” palikuši un saimnieko Blūzmaņu pāris. Saulcerīte ir Jaunjelgavas domes teritoriālā plānotāja, bet Arvils – agronoms un zemnieku saimniecības īpašnieks. Saimniecībā ir ap 40 ha zemes, savulaik turēti arī lopi, bet nu ģimene audzē tikai dārzeņus.

Visi trīs dēli izauguši, atraduši darbu tepat Latvijā, un Saulcerīte smaida – ir izdevies noturēt savus bērnus dzimtenē.

Vecākais dēls Jānis (30) strādā Aizsardzības ministrijā, viņa ģimenē aug jau divi dēli. Vidējais dēls Edgars (28) strādā farmācijas firmā par loģistikas dispečeru ziemeļvalstīs un kopā ar sievu audzina dēlu, nu gaidot arī otru bērniņu. Jaunākais – Toms (25) tāpat kā brālis atradis darbu farmācijas firmā, tikai citā uzņēmumā. Savulaik brāļi gribējuši braukt pa vasaru pastrādāt ārzemēs, bet Saulcerīte draudējusi – ja neatbrauks atpakaļ, tad studiju nauda būs pašiem jāatdod. Vecāki smejas. Šķiet, nobaidījuši, jo puiši tā arī neesot nekur aizbraukuši. Tagad visi priecīgi, ka dzīvo un strādā tepat, Latvijā. Arī savas vedeklas Saulcerīte uzteic, jo esot lieliskas sievas. Arvils piebilst: “Ja grib, lai jaunie paliek, jāatbalsta jaunās ģimenes. Es arī kādreiz esmu saņēmis atbalstu – man kā jaunam speciālistam lauksaimniecības pārvalde iedeva dzīvokli.” Savulaik Arvils un Saulcerīte dzīvojuši kopmītnēs, lai varētu strādāt. Abi uzskata – esot svarīgi, ja pārim ir kur dzīvot, ir darbs un bērniem – bērnudārzs. Saulcerītei savulaik izmaksāts prāvs pabalsts par to, ka, būdama pilsētniece, pārvākusies uz dzīvi laukos. Ja arī pāris izdomājis ņemt kredītu – par katru bērnu, kas piedzimis jaunajā ģimenē, daļa no tā dzēsta, bet daudzbērnu ģimenēm, kurās bijuši jau pieci bērni, kredīts dzēsts pavisam. Tādēļ vien laukos atgriezušies jaunieši, jaunie speciālisti, jo atbalsts bijis ievērojams. Tagad esot otrādi – jaunām ģimenēm nav darba, nav dzīvesvietas, bērniem nav bērnudārza, tāpēc jaunieši aizbrauc. 
Bluzmani2_LV_9

Arvils dzimis Latgalē. Pēc Višķos apgūtās vidējās izglītības devies studēt uz Jelgavu. Tur arī abi ar Saulcerīti satikušies, jo mācījušies vienā grupā. Esot bijuši 14 puiši un trīs rīdzinieces. Saulcerīte vienīgā apprecējusies ar savas grupas puisi – Arvilu. Pēc studijām nokļuvuši laukos. No zemkopības institūta Arvils esot atvilināts uz Sēreni – kolhozs solījis jaunajam agronomam uzcelt māju. Solītais arī izdarīts, un astoņdesmito gadu beigās uzcelts nams, kur paši varējuši ietekmēt vien iekšdarbus. Kad ievākušies, jaunākajam dēlam Tomam bijis vien gadiņš. Pēc kolhozu likvidēšanas atpirkuši savu māju.

25 m2 siltumnīcā audzētas rozes, krizantēmas, tomāti un gurķi. Blūzmaņu pāris smej, ka savulaik audzēts teju viss. Te ciemā katrs turējis kādu gotiņu, agros rītos lopiņi modināti un vesti ganos. Nu jau kūtis esot tukšas, retajam vairs kāds lopiņš palicis. Kaut ciemats – te tomēr esot kā dziļos laukos, jo pa pagalmu pat pastaigājas stirnas, bet bēniņos dzīvo cauna un no mednieka nebaidās. Arvils esot bijis aktīvs mednieks, bet tagad tikai mežacūkas pabaida – žēl šaut. Saimnieks ciemiņus vedina trofeju istabā, kas nu atvēlēta mazbērniem – te pie sienas lūša galvas izbāznis, tiek izcelta un parādīta titulēta skaista āda, bet pie sienām daudz ragu un putnu izbāžņu. Saulcerīte smej, ka vīrs tagad varētu doties medībās, ne tolaik, kad bērni bijuši mazi – pamostoties brīvdienu rītā, vīra jau vairs nav, atkal medībās…

Šobrīd abi pievērsušies citam hobijam – dziedāšanai. Abi dzied korī un gatavojas piedalīties Dziesmu svētkos Rīgā. Saulcerīte pat pamanoties divos koros dziedāt, jo reiz pasolījusies Daudzevas pagasta sieviešu korim un vārds bijis jātur – nu reizi nedēļā mēro ceļu pie Daudzevas sievām, kuru kora tērpu dēļ vien esot vērts tur dziedāt. Bet ceturtdienās abi ar vīru mēro ceļu uz Aizkraukli, kur dzied jauktajā korī. Arvils ir dziedājis gan tehnikuma, gan augstskolas laikā, pēc tam gan, kā pats smej, ilgus gadus tikai galda dziesmas, līdz kaimiņiene savaņģojusi, lai nāk uz kori. Saulcerīte stāsta, ka koriem repertuārs kļūstot arvien sarežģītāks. Ja neesi apmeklējis mūzikas skolu, tad visu pat grūti izdziedāt, lai arī lauku kori īpaši cenšoties. Izrādot dziesmu grāmatas, Saulcerīte stāsta, ka sievām dziesmu vēl neesot tik daudz, bet jauktajiem koriem daudz, turklāt tās grūti iemācīties un izdziedāt. Arī balsu laukos pietrūkstot.

Kaut gan māja nav veca, fonā tikšķ sens pulkstenis un pārtrauc sarunu, nozvanot vienpadsmit reizes. Saimniece stāsta, ka Arvilam reiz bijis draugs, gados cienījams kungs, kurš nomiris, bet meita viņus uzmeklējusi un teikusi: tēvs jums dāvanu atstājis – šo pulksteni. Tā tas virtuvē iezvana ik stundu un pusstundu, paši jau pieraduši, un vecais stundenis netraucējot.

Raidījums par Blūzmaņu ģimeni “Pakalnos” skanēs “Latvijas Radio 1” raidījumā “Viensētu stāsti” 6. aprīlī plkst. 16.05

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+