Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
28. aprīlis, 2012
Drukāt

VIENSĒTU STĀSTI: Kā apvienot kūti ar dabas parku

celmins3_ad_21

“Es varu strādāt un varu arī nestrādāt,” šķelmīgi saka Viesītes novada Saukas pagasta zemnieku saimniecības “Celmiņi” īpašnieks Sergejs Kļaviņš. Pēc tam gan viņš tomēr piebilst, ka ir par jaunu, lai ietu pensijā, un no garāžas izstumj jaudīgu “Suzuki” motociklu. 


Tā “nestrādāšanas” politika gan vairāk saistās ar saimniecības izveidošanas principiem, bez lieliem kredītiem un saprātīgi. Tas saimniekiem nozīmē – nav jābaidās, ka piezvanīs kāds bankas klerks un atprasīs parādu, un saimniecību bez apgrūtinājumiem jebkurā laikā varēs uzticēt kādam no bērniem.

Saimniecību, kurā tagad ir 46 slaucamas govis, 20 jaunlopi, 120 hektāri zemes, ienācējs no Priekuļiem inženieris Sergejs Kļaviņš kopā ar vietējo meiteni, veterinārārsti Gitu izveidoja, brūkot kopsaimniecību sistēmai un rodoties jaunai ģimenei. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados būvēto māju Celmiņi nopirka 1987. gadā. Turpat šķūni rekonstruēja par kūti 20 govīm. Algo tikai slaucēju. Ar visiem pārējiem darbiem (ja vajag, arī ar slaucējas darbiem) paši kopā ar bērniem tiek galā. Vecākais dēls Oskars šobrīd mācās par inženieri, Ārija studē uzņēmējdarbību, bet pastarīte Amanda iet Viesītes vidusskolas 9. klasē.
celmins1_AD_21

“Saprotu tehniku, bet lopu slimībās negribu iedziļināties, tāpēc man ir darba līgums ar sievu,” atkal šķelmīgi saka saimnieks. Bet līgums ir īsts un vajadzīgs tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienests to prasa. Sergejam ir virkne vīrišķīgu vaļasprieku: motocikli, ralliju vērošana, katrs pavasaris sākoties ar braukšanu pa Amatu (tāpēc tagad aizsmacis), bet Jaunais gads – ar slēpēm kājās kopā ar ģimeni Milzkalnē.

Gita arī nav slaucēja, tāpat viss viņas laiks nepaiet, strādājot par veterinārārsti. Enerģiskajai kundzei viensētā par šauru, patīk būt sabiedrībā, tāpēc viņa ir arī valdes priekšsēdētāja plaši zināmajam Saukas dabas parkam, kuram pazīstot katru pakšķi, katru cilvēku, kas dzīvo parka teritorijā. Gitai jāatbild par liela ezera apsaimniekošanu, lauku mājām “Bincāni”, tūristu piesaisti. Visādi jau jaunajos laikos dabas parkā gājis, arī dāņu zemnieki kādu laiku mēģinājuši saimniekot, bet apvainojušies aizdevušies, kad pašvaldība tomēr nav atdevusi pilnīgu kontroli par 1924. gadā celtajiem “Bincāniem” brīnišķīgā vietā pie Saukas ezera. “Bincānos” darbojies arī vietējais uzņēmējs Gints Asaris, viņu Gita piemin ar labu vārdu. Gints īstenojis vairākas interesantas ieceres, piemēram, izveidojis Velniņu taku, kurā joprojām atrodami draiski, dusoši un visādi citādi velni (it kā grebti no koka, bet ļoti dzīvelīgi). Velnus saskaitīt gan grūti, reizēm sanākot 12, reizēm 13 (nu tā tāda velna būšana).

Saimniece gan mēģinot domāt debešķīgas domas, taču palaikam rādoties arī murgi, piemēram, ka vecumdienās stāvot ceļa galā pie piena kannu galda un ar ķuzīti atgaiņā pabalsta lūdzējus. Jo tieši tagad sākot dzimt bērni cilvēkiem, kas visu mūžu raduši iztikt ar pabalstiem, nav gribējuši vai mācējuši strādāt.

 

 

 

 

 

Uzziņa

Raidījumu par Saukas pagasta “Celmiņu” saimniekiem klausieties Latvijas radio 1. programmā šodien, 28. aprīlī, plkst. 16.05. Atkārtojums 5. maijā plkst. 6.03.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+