Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. oktobris, 2012
Drukāt

VIENSĒTU STĀSTI: Latviešu «Jaunkalni» pie Baltkrievijas

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Dagdas novada Bērziņu pagasta Grizānu sādžas “Jaunkalni” atrodas 1,2 kilometrus no Latvijas–Baltkrievijas robežas. Saimnieks Andris Mizāns turpat Grizānu sādžā arī dzimis, sievu Guntu apņēmis no Rēzeknes. Gunta reiz bija atbraukusi pie savas draudzenes, kas Dagdas novadā ieprecējās, un te arī palika.

 

 

“Pirms tam domāju, ka vīrs noteikti nebūs no laukiem un ar ūsām. Tieši to arī dabūju. Mīlestība…” tagad saka Gunta. Vēlāk vēl saimnieces māsa apprecēja Andra brāli.

Andris piedzimis un uzaudzis sovhozā, kurā, par spīti savam latviskajam nosaukumam “Bērziņi”, valdījusi krievu un baltkrievu valoda. Situācija pierobežā nav mainījusies – joprojām latviešu valodu te tikpat kā nedzird. Gunta, strādājot pastā, pārliecinājusies, ka daudzi nemaz nezina, kas ir Latvijas prezidents, taču labi zina Lukašenko un Putinu. Saimniece tieši Bērziņos bija spiesta apgūt krievu valodu. Rēzeknē bez tās varējis iztikt. Mizānu ģimene šeit ir viena no retajām, kas cenšas turēt latvisko un latgalisko karogu. Kā zīmīgs un spilgts akcents ir liela puķu dobe Latvijas kontūrās. Andris arodskolā izmācījās par traktoristu, pēc sovhoza likvidācijas saimniekoja kopā ar vecākiem, taču ļoti gribējies savu ligzdiņu novīt.

“Netālu atradās 1962. gadā baltkrievu ģimenes celta maza mājiņa ar divām istabām. Domājām, nopirksim, piebūvēsim klāt vienu istabiņu un būs gana. Nu jau istabiņa pārvērtusies par trīsstāvu māju, ko ar saviem un radu spēkiem ceļam jau septīto gadu. Uz Jauno gadu ceram ievākties,” stāsta saimnieks. Dēlam Mārim (13) un meitai Sintijai (6) istabas jau gandrīz iekārtotas.

Bet no kā dzīvot? Guntai galvenais uzstādījums bijis – lai nav govju, kas jāslauc. Bija dzirdējuši par gaļas liellopu izdevīgumu pakalnu apvidos. Šajā pusē tūkstošgadu mijā no Šarolē lopiem gan vēl nav bijis ne miņas. Nopirkuši 15 gabalus. Nu jau ir trīs ganāmpulki, 140 lopi. Apsaimniekošanā 230 hektāri. Izrādījies izdevīgi un ērti. Vismaz pagaidām cenas turas labi. Uzpircēji no Turcijas un Vācijas paši piebrauc klāt un lopiņus savāc.
Jaunkalni_Dagda3_AD_19

“Bet darba tāpat ir daudz. Sākumā bija arī kļūdas, lopi bieži izlauzās no aplokiem. Skrējām pakaļ. Vienreiz visus 15 iedzinām Baltkrievijas mežos un purvos, pats gan paliku uz robežas. Visu nakti negulēju, domāju, biznesam beigas, tā arī tie lopi paliks Baltkrievijā, bet tomēr atnāca atpakaļ. Tikai pēc tam uzzināju, ka labāk ir neskriet pakaļ un nebaidīt projām. Tāpat atgriezīsies. Viena govs ar teliņu trīs dienas purvā nodzīvoja, kamēr atnāca mājās,” atceras Andris, kurš kilometru attālajā Baltkrievijā bijis tikai reizi, pirms gadiem divdesmit, bet Gunta nav bijusi vispār. Par kontrabandas takām saimnieki neko nezina. Robežu sargājot stingri, neredzot, ka te vazātos apšaubāmi tipi. Oficiālā robežpāreja ir 30 kilometru attālumā. Lētās cigaretes neinteresējot, jo neviens nesmēķē, degvielu pērk benzīntankos.

“Kaut arī reizēm liekas, ka valsts varai vajag stingrākus grožus, esam Latvijas patrioti. Skatāmies Latvijas Televīzijas kanālus, Latvijas Radio gan nevar uztvert. Daudzām ģimenēm gan nav dekoderu, viņi TV ekrānos redz tikai piecus Baltkrievijas kanālus un Krievijas televīziju. Bērniem grūti: lai paspētu uz 30 kilometru attālo Ezernieku vidusskolu, jāceļas pusseptiņos un jābrauc ar diviem skolas autobusiem. Mājās viņi ir puspiecos. Te ir tālākais stūris. Bet tas ir mūsu stūris,” saka Gunta.

 

uzziņa

Raidījumu par Dagdas novada “Jaunkalniem” klausieties Latvijas Radio 1. programmā sestdien, 27. oktobrī, plkst. 16.05. Atkārtojums 3. novembrī plkst. 6.03.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+