VIENSĒTU STĀSTI: Latviešu muižnieki 0
Dainis Kreišmanis ar meitu Ievu apsaimnieko 500 hektārus zemes, 50 slaucamas govis, 50 teles un bijušās kolhoza mehāniskās darbnīcas. Tagadējā Alojas novada Braslavas pagasta “Apsītes” Daiņa vectēvs Antons Apsītis 1926. gadā izpirka no Vilzēnu muižas.
Kā pieprasīts kurpnieks bijušajā kalpu mājā iekārtojis darbnīcu, apprecējis muižas kalponīti. Neraugoties uz to, ka vectēvam arī kā kurpniekam pieticis darbu, viņš ļoti mīlējis zemi. Līdis laukus, cirtis krūmus, uzbūvējis kalti, pasūtījis lauksaimniecības tehniku, ko gan nesaņēmis, jo pienācis 1940. gads. Padomju represijas Apsīšu ģimenei gājušas secen, jo pie lielas turības nebija paguvusi tikt. Pēc tam vectēvs strādājis kolhozā.
Arī Dainis, studējis Lauksaimniecības akadēmijā mehanizāciju, paspējis padarboties dažādos amatos kolhozā. Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas kļuvis par Breša zemnieku. Saimniekot sācis ar vārgu pusotru govi un purvainākām pļavām, ko kolhozs atvēlējis, vienlaikus kļūstot par nevēlamu personu kopsaimniecības mehāniskajās darbnīcās. Taču kaklu, kā daudzi bija iedomājušies, nelauzis. Un nu jau varot ne tikai strādāt, bet domāt arī par dzīves kvalitāti, no kūts un lauku darbiem atpūsties pāris dienu kādā izbraukumā. Pa šo laiku saimniecībā nekas traks notikt nevarot, jo esot laba strādnieku komanda. Iesākumā gan, kamēr iemācījušies saimniekot, bieži nācies iztikt no vecāku pensijām un rauties melnām mutēm gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dainis smejas, ka reiz atbraukuši kādreizējā muižkunga pēcnācēji un mulsuši par bērnu netīrajām mutītēm, rociņām, kas darbu dunā laukos pašiem nelicies nekas dīvains. Nākamajā reizē dižciltīgie ārzemju ļaudis ciemkukulī atveduši papīra dvielīšus…
Nu jau var teikt, ka muižiņa pamazām atjaunota un funkcionē. Žēl tikai, ka pati muižas dzīvojamā ēka, kas bijusi no koka, padomju pēdējos gados pazudusi no zemes virsas pretēji saimniecības ēkām, kas mūrētas no laukakmeņiem.
Saimniekam liels prieks par trijām brīnišķīgām meitām, kuras nav pametušas Latviju. Liene ir mārketinga speciāliste “Cēsu alū”, Krista – māksliniece, bet Ieva – paša saimniecības finanšu direktore, kas, ja vajag, arī kūts darbos var iet, piemēram, teliņus pieskatīt un aprūpēt. Tomēr Ievas svarīgākie pienākumi – kā jau diplomētai uzņēmējdarbības speciālistei – ir papīru darbi, dažādu projektu un kredītpieteikumu rakstīšana. Ieva ir arī sabiedriski aktīva, darbojas pagasta jauniešu klubā un vietējā teātrī. Rīgas studiju iesākumā gan jaunajai dāmai nav bijusi doma atgriezties laukos, taču galvaspilsētā trūcis gaisa. Nu atkal lauciniece un, izskatās, nākamā “Apsīšu” saimniece.
Raidījumu par “Apsīšu” saimniekiem klausieties Latvijas Radio 1. programmā sestdien, 1. decembrī, plkst. 16.05. Atkārtojums 8. decembrī plkst. 6.03.
