Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. janvāris, 2013
Drukāt

VIENSĒTU STĀSTI: Mājas, kurās sagaida ar izkurinātu pirti, tēju un mieru

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

“Šalkas”, kas atrodas netālu no Lielvārdes, pirms teju 25 gadiem nopirka Bistrovu ģimene. Laika gaitā pati Lielvārde atnākusi līdz vecajai mājai. Nelielā ēka uzcelta blakus seniem kapiem un ar gana garu vēsturi – celta 20. gs. 20. gados, kara laikā nodedzināta, ap 1944. gadu atjaunota.

 

Dzīvot blakus kapiem neesot ne vainas, jo visapkārt klusums, kaimiņi netraucē, un tas rosina uz pārdomām par dzīvi un vērtībām.

Šobrīd mājā saimnieko Ojārs un Inta, vēl dzīvo vidējais dēls Andris (23). Vecākais dēls Mārtiņš (24) ir apprecējies, nopircis zemi – viņam tuva viensētu padarīšana – celšot māju sev pats. Jaunākais dēls Edgars (21) studē Daugavpils Universitātē.

Sākotnēji padomju laikos “Šalku” saimnieki nodarbojušies ar lauksaimniecību, lai gan pie mājas pašiem šobrīd tikai neliela 1,3 ha zemes platība. Taču toreiz zemi varēja dabūt apstrādāšanai, ja vien gribēja darboties. Ilgus gadus saimniekojuši kopā ar radinieku, bet nu jau krietnu laiku ģimene pievērsusies citām lietām. Ojārs nopietni aizraujas ar pirtslietām, un daudzus gadus pirts padarīšanas ir pakārtotas viņu dzīvesveidam. Inta ir manikīra un pedikīra speciāliste, bet brīžiem nāk talkā vīram, ja tas nepieciešams. Abi kopš bērnības raduši pērties pirtī, arī tagad vīrs allaž atrod laiku kārtīgi izpērt sievu. 
viensetas3_lv_16

Ienākot “Šalkās”, māju bez pirts nespējuši iedomāties, un pirmo izremontējuši nevis veco māju, bet uzcēluši mazu dūmu pirtiņu. Ar laiku tā gan pārveidota, bet autentiska dūmu pirts uzcelta no jauna bērnības atmiņu dēļ, jo vecāki nākot no Latgales puses. Mācījušies no kļūdām, kas radās, ceļot pirmo pirti, un jaunā dūmu pirts ir teju autentiska vecajām pirtiņām, kādas bijušas mūsu tēvu tēviem.

Tagad “Šalku” pagalmā ir trīs dažādas pirtis, un saimnieks teic, ka apsverot iespēju uzbūvēt vēl kādu. Ojārs kā pirtnieks braukājis apkārt, pērdams šīs procedūras cienītājus, līdz sapratis – jāceļ pirts pie mājas. Tā tapa lielākā pirts – ar domu, ja nesanāks pirts, būs dēlam neliela mājiņa. Tā gan nav noticis – divi dēli dzīvo atsevišķi no vecākiem, lai gan bieži ciemojas “Šalkās”. Lielajā pirtī izveidota ne tikai pirts un atpūtas telpa, augšstāvā iekārtota arī neliela telpa ar masāžas galdu, kur pie sienas ik pusstundu ieskandina Ojāra dzimtas pulkstenis. Pirts tiek izmantota vienīgi veselības uzturēšanai un atjaunošanai, bet ne skaļiem burziņiem un iedzeršanām. Pie Ojāra atjaunot spēkus un atpūsties brauc no malu malām. Bieži vien pēršanās aizņem pat četras piecas stundas, jo pirtī iešana ir vesels rituāls. Arī saimnieka sarūpētās tējas un pašu bišu nes-tais medus nāk talkā. Laika gaitā saimnieks apguvis dažādas masāžas metodes, izzinājis pēršanās noslēpumus, lai tos varētu likt lietā, uzturot un atjaunojot citiem veselību. Pie sienām ierāmēti daudzi sertifikāti, apliecības. Ojārs smejas, ka mācīšanās process ir nebeidzams, tiklīdz apstājies – arī attīstība apstājas.

Pirts lietas nav vienīgā Bistrovu nodarbošanās. Ģimenei ir arī apzaļumošanas firma – sezonā šajā jomā novadā jāsteidz darbi. Dažkārt aizbraucot arī tālāk. Pārāk tālu prom no mājas tomēr nevar doties – gan pirtnieka darbs, gan Ojāra bišu saime prasa savu laiku. Bijis brīdis, kad bijušas pat 30 saimes un visas tiek vestas ganīties ārpus “Šalkām” mežā un pie mežiem. Bitēm jāvelta daudz laika – pie tām nevari iet, ja tev ir brīvs laiks, bet gan tad, kad bitēm tevi vajag. Tad arī saimes čakli sanes medu, kas noder pirts rituāliem.

Čaukstinot piparmētru, timiāna, mežrozītes, liepziedu un citu tēju turzas, saimnieks aizrautīgi stāsta par jau esošajām un iecerētajām pirtīm. Te neviens nesēž četrās sienās, gaidot, kas vicinās burkānu, – visu laiku ir aizrautīgi darbojušies. Ir lietas, ko saimnieks labprāt stāstītu, nodotu citiem, ja vien būtu, kam tās interesē. Dēliem pirtī patīk pērties, bet viņus vairāk saista un interesē citas lietas. Šodien daudzi vairs pat nezinot, kas ir melnā jeb dūmu pirts, un daudziem pirts esot tikai iedzeršanas vieta. Bistrovu ģimenei pirts ir kas vairāk. Kārtīgā pirts rituālā tiek izmantotas daudzas un dažādas slotiņas, zāļu tējas – ik reizi izmantojot pat 20 dažādus augus. Starp pirtīm esošo dīķi var izmantot gan vasarā, gan ziemā,
 izcērtot āliņģi, ja vien nebīstas no auksta ūdens. Blakus pirtiņai ir vieta āra kamīnam – pašiem gan reti sanāk to izmantot, bet sanākšanas reizēs visi labprāt te uzcep arī desiņas.

 

Raidījumu “Viensētu stāsti” par Bistrovu ģimeni klausieties Latvijas Radio 1. programmā sestdien, 5. janvārī, plkst. 16.05.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+