VIENSĒTU STĀSTI: “Mežmārās” saglabā visu seno un skaisto 0

Mākslas akadēmijas absolvente Ieva Jātniece, kas beigusi arī Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu, jau piekto gadu saimnieko Jēkabpils novada Rubenes pagasta “Mežmārās”, kas atrodas meža vidū vairāk nekā pussimts kilometru attālumā gan no Jēkabpils, gan Daugavpils un astoņu kilometru attālumā no Rubenes pagasta centra.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Patiesībā viņa vecajai lauku sētai devusi iespēju sākt otru mūžu, jo agrāk tā trīs gadus bijusi neapdzīvota. Iepazinusies ar kādreizējiem saimniekiem un saņēmusi no viņiem iedrošinājumu, enerģiski ķērusies pie ēku un vides sakārtošanas. Tiesa, sākumā nedaudz biedējusi gan veco dēļu čīkstēšana, gan vēja grabināšanās, gan vecās ābeles zaru vieglie klauvējieni pie loga, bet drīz vien šīs skaņas kļuvušas tuvas un saprotamas.

Agrāk Ieva dzīvojusi Jūrmalā, bet tad kādu dienu ienācis prātā, ka vajadzētu pārcelties uz dzīvi laukos. Sākusi braukāt pa Latviju un meklēt piemērotu vietu. “Mežmāru” pagalmā, ko ieskauj vecais ābeļdārzs, vispirms noglāstījusi akas ruļļa rokturi. Izstaigājusi istabas ar dēļu grīdām un nopriecājusies par lielo maizes krāsni, skaļi iesaukusies – šīs ir manas mājas! Bet pēc brīža, apskatot šķūni un citas saimniecības ēkas, ilgāk kavējusies pie ēku ārsienu platajiem dēļiem, kuros redzami koksnes zīmējumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad, savos laukos gaidot kārtējos Ziemassvētkus, šķiet, viss ir vēl brīnišķīgāk – sveces pašas rokām darinātajā Adventes vainagā deg vēl mierīgāk, kaķis Mikiņš sēž logā svinīgāk, sunīte Beatrise vēlas draiskoties sparīgāk. Uz galda smaržo piparmētru tēja, uz skapjaugšas gozējas dzelteni ķirbji, pupiņas trīslitru burkās ir kā sava veida dekors.

Saimniecei patīk, ka vecās lietas ļoti labi sadzīvo ar jaunajām. Pie sienas vecais pulkstenis “Gustav Becker”, kaktā vecā kumode, bet istabas vidū – mūsdienīgs atpūtas krēsls. Uz vecā galda – dators. Pie griestiem nevis veikalā pirkta lustra, bet gan mākslinieces pašas veidots gaismas ķermenis ar keramikas zvaniņiem. Un, re, vecajam televizoram blakus jaunajos skalu grozos omulīgi jūtas šā rudens varenie sīpoli. 


Ziemas gaiss “Mežmārās” spirdzina kā nekur citur, Ieva velk kājās zābakus, brien pa balto un tīro sniegu, skatās, kā zīlītes knābā speķa gabaliņu, aiz dārza stūra palūkojas, vai neparādīsies stirnas graciozais stāvs, varbūt savās gaitās mājai garām aizcilpos garausis. Meža dzīvo radību vilina vecais dārzs, kādurīt saimniece ierauga zem ābeles stirnu buka nomestos ragus.

Saglabāt visu seno un skaisto – tas acīmredzot no Ievas mammas, rakstnieces Ilzes Indrānes, kas dzīvo netālu no Madonas vecā dzīvojamā mājā dabas mierā un klusumā. Kad viņa pie meitas atbrauc ciemos, priecājas par labo auru un saka – šādā mājā arī es labprāt dzīvotu.

Reklāma
Reklāma

Mākslinieces maizes darbs arī saistās ar otra mūža došanu vecai ēkai – bijušajai Kaldabruņas skolai. Te rosīgi darbojas viņas dibinātā un vadītā Rubenes pagasta biedrība “Ūdenszīmes”. Piesaistot Eiropas Savienības naudu, dažādu projektu īstenošanā piedalās lauksaimnieki un mākslinieki, skolotāji un vides aizsardzības speciālisti, tūrisma gidi un pensionāri. Apgūst datorprasmes, mācās gatavot veselīgus ēdienus, apgleznot stiklu, apdrukāt audumus. Un kur tad vēl aizraujošās “Sienas dienas” ar siena skulptūru plenēru vecajā Kaldabruņas skolas ābeļdārzā! Un “Pļavas muzeja” veidošana!

Kad ģimeni gaida darbs un mācības, māja nepaliekot tukša. Tai esot lieliski sargi – suns, kaķis, putni ar savām dziesmām. Un kopš šā rudens arī plauktā goda vietā noliktā fotogrāfija – viņas ģimene kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Uzņēmums tapis mammas Ilzes Indrānes godināšanas reizē pēc Triju Zvaigžņu ordeņa saņemšanas. Ievas dēls Reinis ir meža speciālists, meita Lelde strādā grāmatnīcā, meita Austra studē augstskolā “Turība”, dzīvesbiedrs Pēteris šobrīd strādā Skotijas ziemeļos.

 

Uzziņa

Raidījumu “Viensētu stāsti” 
par Ievu Jātnieci klausieties Latvijas Radio 
1. programmā sestdien, 22. decembrī, 
plkst. 16.05.