Foto – Almants Poikāns

VIENSĒTU STĀSTI: Negrib celties un braukt prom
 0

“Krastiņu” viensētā neatradīsiet govis vai kazas, toties būs iespēja izmēģināt roku loka šaušanā vai airēt laivu pa blakus esošo Stendes upi, kas vēlāk savienojas ar Rindu un, veidojot Irbi, aiztek līdz pat jūrai! Līdz tai var tikt aptuveni divās dienās.


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Šī viensēta atrodas Ventspils novada Ances pagastā – dažus desmitus kilometru no Baltijas jūras. “Krastiņos” saimnieko Pižiki – Agita un Juris, kuriem piepalīdz dēls Reinis ar sievu Loretu un savu trīsgadīgo puiku Renāru. Savukārt meita Mārīte jau kādu laiku viensētā nedzīvo un sākusi dakteres karjeru – strādā Talsu un Rīgas 1. slimnīcā, kā arī “Gaiļezerā”.

“Krastiņi” celti kolhozu laikos, un to būvniecība pabeigta 1988. gadā. “Mans tēvs Juris nāk no Latgales, taču pēc studiju beigšanas tika nosūtīts strādāt Ances kolhozā par galveno agronomu. Tā kā Ancē zvēru ir daudz, viņš bija priecīgs un šeit arī palika uz dzīvi,” atklāj Reinis. Arī viņš aizrāvies ar medībām, un tepat degungalā ir rudens lielākais notikums – ar kompanjoniem došanās dziļi mežā uz vairākām dienām, lai medītu, kurinātu ugunskuru un nodotos pirmatnīgām sajūtām. Īsta romantika.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šādi un līdzīgi pasākumi “Krastiņos” nav retums, un, loģiski, uzturā Pižiki izmanto pamatā meža gaļu – vienīgi svētkos viņi nopērk veikalā ko citu. Tomēr viņi nepārtiek tikai no dabas sniegtiem labumiem – Reinim un Loretai ir sava nodarbošanās. Viņi no meža cūkas sariem veido videi draudzīgas ķemmes. “Latvijā mednieki nav atraduši lietojumu šā dzīvnieka ādai, tādēļ to izmet. Atklājām, ka no tās var ražot ķemmes. Kad sākām tam pievērsties un iegūt pieredzi, atklājām – tā ir vesela industrija, kas citviet pasaulē attīstījusies augstā līmenī. Mēs nolēmām piedāvāt to, kas citur mazāk iespējams, – ražot ekoloģisku dizaina produktu,” saka Loreta, kura beidzot piepildījusi sapni un izveidojusi savu uzņēmumu Rīgā. Jāatgādina, ka meža cūku medības Latvijā ir atļautas visu gadu, jo tās vairojas ātri un pašreiz to nemedīšana novestu pie pamatīgiem postījumiem lauksaimniecībai.


Reinis pēc Banku augstskolas absolvēšanas katru dienu vilcis mugurā uzvalku un devies uz darbu, lai pildītu atskaites. Lai gan darbs Rīgā bijis labi apmaksāts, tomēr sirds sauca atpakaļ uz laukiem, jo tur aizvadīta lielākā daļa dzīves. Tagad viņš uzvalku nomainījis pret ērtiem zābakiem, biksēm un naģeni. Iegūtās zināšanas Banku augstskolā viņam palīdz viensētas darbā. “Kā Sprīdītis atradu savu laimi mājās!”

Savukārt Loreta, lai gan viņai vienmēr bijušas lauku mājas, kur pa vasarām un brīvdienām dzīvoties, sevi sauc par īstenu rīdzinieci. Tikai pēdējos dažus gadus, kad kopā ar vīru pusi gada pavada “Krastiņos”, viņa pa īstam sākusi izjust dzīvi svaigā gaisā. “Vienīgi ziemā šeit ir nedaudz vienmuļi un pārāk klusi, tādēļ tādos brīžos bieži braucam uz Rīgu. Tomēr vienmēr ar Reini esam vēlējušies, lai mūsu bērni augtu laukos. Pagaidām Renārs ir vienīgais mūsu pēcnācējs, bet cerams, ka būs vēl!”

Vēl viens Pižiku iztikas avots ir pašas viensētas piedāvātās iespējas. Tā kā blakus atrodas Stendes upe, “Krastiņu” saimnieki šo privilēģiju izmanto un interesentiem piedāvā nomāt laivas un aizpeldēt līdz pat Baltijas jūrai. “Krastiņos” izveidota loka šaušanas trase, kur katrs var iemācīties šaut ar loku pa mērķi vai no īpaša putu materiāla veidotu mērķi – dzīvnieku, tādējādi trenējot savu koordināciju un prasmi koncentrēties. Lai pozitīvo emociju būtu vēl vairāk, saimnieki viesiem izvāra brangu katlu ar zupu, lai pēc pastaigas pa mežu ar loku varētu atgūt zaudētos spēkus. Pie viena Reinis un Loreta viesus izvedīs pārgājienā pa tuvējo apkārtni.

Reklāma
Reklāma

Loreta stāsta, ka pie viņiem brauc arī skolēni. Lai gan pēdējā laikā bērni kļūstot arvien mežonīgāki, uz “Krastiņiem” lielākoties atbrauc ļoti draudzīgi kolektīvi, kas aizbrauc vēl draudzīgāki.

“Gadiem ejot, cilvēki pie mums atgriežas. Tas nozīmē, ka viņiem šeit patīk. Pat neceļas no sola un negrib braukt prom. Arī draugi saka, ka būtu gatavi atdot pusi karaļvalsts, lai dzīvotu šādā vietā.” Viensētu apmeklējot arī ciemiņi no Maskavas un Polijas, kas novērtē it kā neapdzīvoto un mežonīgo, bet 
sakopto vidi.

 

Uzziņa

Raidījumu par Ventspils novada Ances pagasta “Krastiņiem” klausieties Latvijas Radio 1. programmā sestdien, 15. septembrī, plkst. 16.05. Atkārtojums 22. septembrī plkst. 6.03.