Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. jūnijs, 2013
Drukāt

VIENSĒTU STĀSTI: Pildot solījumu vectēvam, ģimene saglabā mājas Latgalē

Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Pašā Latvijas malā pie Krievijas robežas, Ciblas novada Līdumnieku pagastā ir neliela piemājas saimniecība “Grunduļi”. Vēl pirms gadiem šīs mājas varētu atrast, ja vietējiem jautātu – kur dzīvo rīdzinieki? Tagad saimniecību saucot – mājas ar baložiem. 


Latvijas Radio busiņš ieripina “Grunduļu” sētā – odus gaiņājot, mūs jau gaida saimnieki Ināra un Valfrēds Miezīši. Kad vēlāk saimniekam jautāju, kādēļ te tik daudz odu, viņš parāda uz ūdens motociklu un piebilst: “Mitrums. Vēl nesen, pavasarī, te pa pļavām varēja pārvietoties ar ūdens moci. Arī zeme ir purvaina, mitra, kaut bagātīgi kūdraina un ļauj iegūt labu ražu.”

Kad pirms teju 20 gadiem rīdzinieki izlēmuši pārvākties uz Latgali, viņiem bija jāizdara ne visai vienkārša izvēle. Ģimenes trīs dēli – Mārtiņš (31), Jānis (27) un Kristaps (24) – bija vēl mazi. Inārai dzīve laukos nebija sveša – vasarās viņa bieži devās pie vectētiņa uz “Grunduļiem” un palīdzēja lauku darbos. Arī vēlāk, jau kopā ar Valfrēdu, viņi viesojās vectētiņa mājās un palīdzēja lauku darbos, tādējādi atpūšoties no saviem darbiem Rīgā. Kad vecais vīrs vairs nespēja saimniekot viens, apbraukājis visas savas piecas meitas, taču neviena nav gribējusi atgriezties dzimtajās mājās. Arī Ināras mamma, viena no Apalinārija Cimermaņa piecām meitām, dzīvoja un strādāja Rīgā. Vectētiņš apjautājies arī Inārai, vai mazmeita ar vīru negrib saimniekot viņa mājā, bet arī viņiem Rīgā bija gan dzīvoklis Torņakalnā, gan darbs. Tā māja nonāca kolhoza rokās un tur ielaisti gucuļi, jo vectēvs aizbraucis dzīvot pie vienas no savām meitām. Reiz iebraukuši “Grunduļu” sētā – vecajam saimniekam sāpējusi sirds, redzot, cik ļoti nolaistas “Grunduļu” mājas tik īsā laikā. “Vectēvam ļāva māju dabūt atpakaļ no kolhoza, mēs sākām palīdzēt, tikai vectētiņš nesagaidīja, ka pārceļamies uz šejieni. Bijām smagas izvēles priekšā – vectēvam bija dots solījums saglabāt mājas, un 1992. gadā atnācām te dzīvot. 
Grunduli1_LV_15

Ne paši, ne bērni nevairās no vienkāršiem darbiem. Blakus bijusi ferma, un Valfrēds ganījis kolhoza teles. Savukārt Inārai piedāvāja mazgāt internāta veļu: “Darbs nebija liels, tomēr kāda naudiņa ienāca.” Tā pamazām sagādāti lopi.

Puikām uz skolu bijis jāmēro 7 km garš ceļš – dažkārt ar kājām, dažkārt ar velosipēdiem. Tā kā tuvumā dzīvojusi radu ģimene arī ar trīs bērniem, tad Miezīšu jaunajai paaudzei nebijis garlaicīgi – zēni ātri iemācījušies latgaliski, bet kaimiņu bērni samācīti runāt latviski.

Nu Miezīšu dēli izauguši – vecākais un vidējais dēls dzīvo un strādā Rīgā. Mārtiņš izveidojis autoservisu, savukārt Jānis apguvis ar amatniecību saistītu izglītību, bet darbojas uzkopšanas servisa jomā. Tikai jaunākais dēls Kristaps palicis laukos un saimnieko pie vecākiem.

Pārmaiņas Līdumnieku pagastā un “Grunduļu” mājās sākušās, kad izjucis kolhozs. Toreiz Ināra braukājusi uz Rīgu, lai sapelnītu iztikšanai, daudzus gadus strādājusi restorānā un braukājusi uz laukiem pie ģimenes. Tā teikt – ar vienu kāju Rīgā, ar otru – “Grunduļos”. Bet citu variantu nav bijis. Nu jau kādu laiku Ināra izveidojusi mājražošanu un savu produkciju dodas tirgot uz tuvējiem tirdziņiem. Pēc Ināras gardajām kūkām brauc arī klienti no Ludzas. Kā prasmīgai konditorei viņai nav grūti darināt interesantas, skaistas un garšīgas lietas. Top pīrāgi, kūkas, tortes un pat šokolādes konfektes.

Grunduli2_LV_15Valfrēds ikdienā strādā pie gaļas liellopu audzētāja un aprūpē arī savu saimniecību – viņa pārziņā aptuveni 200 skaistu, krāsainu baložu. Šobrīd saimnieks var lepoties ar 27 dažādām baložu šķirnēm. Valfrēda senči jau izsenis nodarbojušies ar šķirnes baložu kopšanu, apmācīšanu, un viņš turpina tradīciju. Dēliem gan pagaidām par tiem nav īpašas intereses. Valfrēdam skumji, ka Latvijā nu vairs tik maz cilvēku, kas aizrāvušies ar šķirnes baložu audzēšanu. “Grunduļi” regulāri no malu malām uzņem ciemiņus, kas vēlas aplūkot Valfrēda skaistuļus. Baloži “Grunduļos” nav vienīgie putni, kā kārtīgā lauku sētā te ir arī vistas un izveidota pat neliela trušu pilsētiņa iebraukušo bērnu priekam. Pašu iztikšanai ir dažas govis, bet vienā aplokā ganās 30 aitas ar jēriņiem.

 

 

 

 

 

 

Raidījumu “Viensētu stāsti” par “Grunduļu” mājām klausieties Latvijas Radio 1. programmā sestdien, 8. jūnijā, plkst. 16.05

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+