Foto – Almants Poikāns

“Tuntuļu” saimniecība nav nekāda mazā – kopējā platība ir 97 hektāri, ieskaitot mežu. Viensētas saimnieki Dace un Valdis Ozoliņi savu darbu balsta uz kazām, kuru skaits ir ap diviem simtiem. Tāpat ir arī 60 aitu mātes un citi mājdzīvnieki, pateicoties kuriem top dažādi produkti, piemēram, desas, kazas siers, kā arī deserti, tostarp jogurts.

Lasītākie

Kokteilis

Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 21

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Lasīt citas ziņas

Pašiem saimniekiem garšo kazas piena produkti, visgaršīgākais esot tikko slaukts piens – Valdis reiz dienas laikā izdzēris pat deviņus litrus! Lai noskaidrotu, vai patērētājiem produkcija ies pie sirds, Ozoliņi vispirms cienājuši ar to savus radus un draugus. Tādā veidā ar laiku izfunktierēta pareizā recepte katram produktam. “Aitas izmantojam arī gaļai, bet vilnu gan nekur nepārdodam, jo nav noieta. Vienreiz pēc cirpšanas ar vilnu nosiltinājām kūti,” atklāj Dace.

Autentisku japāņu kimono izstāde un Rūdolfa Kugrēna komēdija – Mālpils muiža priecē ar dažādiem pasākumiem

EP apstiprinājis ES noteikumus vardarbības apkarošanai pret sievietēm. Tiks kontrolēti arī pārkāpumi tiešsaistē, piemēram, “kibervirināšana”

Lietuvā atklāj kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas vairāk nekā viena miljona eiro vērtībā

“Uz Mālpils novadu atnācām pirms sešiem gadiem – pirms tam saimniekojām Ādažos, kur sākotnēji aktīvi nodarbojāmies ar putnkopību. Tomēr ar laiku tas kļuva nerentabli un lūkojāmies pēc kaut kā labāka. Iegādājāmies pirmās divas kazas un sapratām, ka šis saimniekošanas veids varētu mums derēt,” atceras Dace. Ar laiku dzīvnieku skaits pieaudzis un Ozoliņi uz “Tuntuļiem” pārcēlušies kopā ar pamatīgu zvēru kompāniju. Vispirms saimnieki lūkojuši, kur izmitināt lopus, tikai tad domājuši par savu jumtu virs galvas. Arī tagad labāk uzklāj jaunu jumtu kūtij nekā pieliek jaunus aizkarus mājas logiem.


Viensētas darbos Dacei un Valdim palīdz dēls Artūrs un meita Ieva. Vecāki ir pārliecināti, ka viņu vieta tukša nepaliks, arī nākotnē “Tuntuļu” saimniecība plauks un zels. Abas atvases jau kopš bērna kājas klunkurējušas vecākiem līdzi darbos un allaž interesējās par notiekošo, kā arī uzreiz prata sniegt palīdzīgu roku, kad ļāvis spēks un vecums. Nākotnes vārdā klajā jau nākušas pirmās idejas – Artūrs nākotnē grib šeit attīstīt lauku tūrismu un viesus cienāt ar pašu gatavotiem produktiem. Viņš atklāj, ka laukos jūtas krietni labāk nekā pilsētā: “Šeit ir svaigāks gaiss un arī lielāka brīvība. Tādēļ nekad neesmu šaubījies par to, ka šeit pēc studijām LLU atgriezīšos un strādāšu.” Tieši Artūrs kopā ar tēvu pirms sešiem gadiem bijuši tie, kas izvēlējušies, kur ģimene turpmāk dzīvos. Par viņu izdarīto izvēli ļoti priecīga ir Dace, kura novērtē apkārtējo mieru un klusumu: “Šad un tad pie mums jau tomēr ieklīst kāds meža zvērs, piemēram, lapsa vai jenots, bet tie mums nerada tādas problēmas, lai par to uztrauktos.”

Lai gan saimniekošana aizņem ļoti daudz rūpju un brīvā laika tikpat kā nav, Ozoliņi pamanās sev gadā izbrīvēt četras līdz piecas brīvdienas. Nesen izdevies arī patālāks ceļojums uz Norvēģiju. “Vīram patīk ziemeļu valstis, jo tām ir ļoti tīra daba. Tāpat ik pa laikam aizbraucam kādā pieredzes apmaiņas braucienā, lai ne tikai iegūtu zināšanas, bet pie viena apskatītu arī ārzemes. Ir svarīgi zināt, kas notiek citur.”

Jancīgais māju nosaukums “Tuntuļi” ļaudīm allaž izraisa smaidu. Ja tā nav, ar cilvēku kaut kas nav kārtībā, nosaka Valdis. Izrādās, viensētas vārds radies iepriekšējo saimnieku bērna dēļ, kurš ķīselī redzamos kunkuļus nav vēl mācējis pareizi izrunāt un nosaucis tos par tuntuļiem. Dacei šis vārds nebūt nesaistās ar kaut ko sliktu, pavisam pretēji: “Mums nosaukums piestāv – lēnām, lēnām esam tuntulējušies, līdz mūsu saimniecība izaugusi liela.”