VIENSĒTU STĀSTI: Viesi savā zemē 0

Lai nokļūtu “Mālēju” viensētā, ir noteikti jāvelk gumijas zābaki, jo sniegs un lietus padarījuši ceļu gandrīz neizbraucamu. Esam sajūsmināti, ka telefonsarunā sētas saimnieks apsolīja mūs no Latvijas radio automašīnas pārsēdināt savā, lai paša spēkiem cīnītos ar jau iepazītajām peļķēm, dubļiem un bedrēm.


Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Alfa un Alnis Auziņi nedzīvo Dundagas novada “Mālējos” visu mūžu. Astoņdesmito gadu sākumā pēc Aļņa vecvecāku došanās aizsaulē māja palikusi tukša uz vairākiem gadiem. Labi, ka to pieskatījuši kaimiņi no “Jaunmālējiem”, kas atrodas dažu metru attālumā, jo citādi ļaundari tai būtu nodarījuši skādi. Alnis, kurš ir dzejnieka un publicista Arnolda Auziņa dēls, dzimis un audzis Rīgā, ar sievu Alfu nolēmuši īpašumu apgūt. Abi kopš astoņdesmito gadu vidus atvaļinājumos devušies uz “Mālējiem” kā uz eksotiku, jo meža vidū varot brīnišķīgi atslēgties no ārpasaules. Sākumā tam atvēlējuši nedēļu no atvaļinājuma, bet ar laiku jau uzturējušies tur ilgāk nekā septiņas dienas, līdz Alfa vienā dienā Alnim paziņojusi: “Es atpakaļ uz Rīgu nebraukšu!” Ar to arī sākušies jaunākie laiki “Mālēju” viensētas vēsturē, lai gan situācija nebūt nav bijusi viegla un mājā augusi zāle. Alfai izdevies dabūt skolotājas darbu Dundagas vidusskolā, bet pēc trīs gadu ilgas ceļošanas no Rīgas uz Dundagu un atpakaļ uz viensētu pārcēlies arī Alnis. “Šī vieta mūs pieņem, tomēr joprojām esam viesi tajā,” uzskata Alfa.

Ēku 1929. gadā cēlis Jānis Auziņš. Dažu metru attālumā savu dzīvojamo māju uzcēlis viņa brālēns Valters Vērpējs, nosaucot tos par “Jaunmālējiem”. Kopējā “Mālēju” platība ar visu mežu esot aptuveni 40 hektāru, tāpēc nepārsteidz, ka viens no Aļņa hobijiem ir malkas skaldīšana, kas gan palīdzot atslēgties no domām, gan izvingrinot ķermeni. Tā kā viensētā dzīvojošie esot siltummīļi, tad šķūnītis ar malku vienmēr pilns un tā saturs tiek gādāts, ja iespējams, divus gadus uz priekšu. Kā saka Alfa, svarīgāks tomēr esot attiecību siltums. Ja tas būs, tad arī mājās būs silti. Un patiešām – “Mālējos” ir silti!

CITI ŠOBRĪD LASA

Problēmas Alnim un Alfai radījis pagalms, jo viena tā daļa atrodas Dundagas novada pusē, bet pati māja – Talsu novadā. Tādēļ divām pašvaldībām jālemj, vai Auziņiem “pēc papīriem” palikt Dundagas novadā. Viņi paši “pārcelties” pie kaimiņiem negrib, jo Talsi atrodas 35 kilometru attālumā, kamēr Dundaga – 12. Tas būtu muļķīgi, ja viņus aizdzītu uz Talsu novadu, jo visa ikdiena saistīta ar Dundagas novadu.


“Māja tāpat kā Rīga nekad nav pabeigta,” domīgi teic saimnieks Alnis Auziņš. Ne viņam, ne sievai Alfai neesot nekādas lielās pieredzes ēku celšanā vai remontēšanā, tomēr darot, ko spējot. Abi savulaik beiguši Latvijas Valsts universitātes filologus. Alfa aicinājumu atradusi skolotājas darbā, Alnis – žurnālistikā, no 1983. gada strādājot dažādos preses izdevumos. Tagad viņš ir Dundagas novada pašvaldības avīzes “Dundadznieks” galvenais redaktors. Agrāk laikraksts esot iznācis reizi mēnesī, bet ar laiku izdevies panākt tā izdošanu divkārt, kas uzreiz paātrinot darba dinamiku. Pēc Aļņa vārdiem, tiekot meklēti veiksmes stāsti, bet tas ne vienmēr izdodoties, jo cilvēki pēdējos gados paraduši kritizēt. Savukārt Alfa pēc lēmuma palikt “Mālējos” atrada darbu Dundagas vidusskolā, bet šobrīd strādā bērnu dienas centrā “Māja”, tādējādi neļaujot bērniem klaiņot pa ielām.

Saimniekiem ir trīs bērni – dēls Ģirts, kuram 35 gadi, tagad dzīvo un strādā Īrijā par krodzinieku, kā arī divas meitas – Ieva (26) un Līga (21). Vecākā strādā farmācijas firmā, bet jaunākā studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par fizioterapeiti. Tomēr Alnis un Alfa rūpējas par vēl diviem bērniem – Kristīni un Felicitu. Kristīne maijā kļūs pilngadīga, bet Felicitai nesen palika 13. Abas māsas paņemtas gādībā, jo par viņām neesot rūpējušies vecāki. Viņu mātei ticis dots laiks, lai labotos, bet nu jau apritējuši trīs gadi, savukārt tēvam meitas atdot nedrīkstēja. Viņš nesen esot iznācis no cietuma. Kristīne mācās Stila un modes profesionālajā vidusskolā par frizieri, bet Felicita zināšanas gūst Ances pamatskolā. Alnis un Alfa kļuvuši par viņu krustvecākiem.

Reklāma
Reklāma

Ne Alnis, ne Alfa nezina, vai pēc viņiem kāds dzīvos “Mālējos”. Abi tomēr uz to raugās optimistiski. “Šī vieta mums ir mīļa, un, kamēr tā tāda būs, tajā vienmēr būs kāds, kas dzīvo,” noteic saimniece.

“Mālējos” tiek raudzēts vīns. Ar to sokoties krietni vieglāk nekā ar bitēm, kas pirms kāda laika tika mēģināts. Alnis vīnu sācis meistarot pirms aptuveni trim gadiem. Lai gan pašam neesot pacietības, vīns to prasa. “Man patīk eksperimentēt, tādēļ taisu no dažādām ogām un augļiem, piemēram, sakombinēju antonovkas, mež-
ābolus un aroniju,” saka Alnis, kura sieva filozofiski piebilst: “Mīlestību tāpat kā vīnu vajag audzēt. Sākumā ir viena mīlestības buķete, bet vēlāk – jau pavisam cita.”

“Jaunmālējos” ikdienā neviena cilvēka dvēsele vairs nedzīvojot, regulāri gan brauc īpašnieks Roberts no Talsiem, toties saimnieka pašapziņā pieaudzis Vērpēju suns Reksis. Viņam “Jaunmālējos” esot pašam sava ieeja un izeja, un guļvieta uz dīvāna. Alnis un Alfa viņu barojot, bet vienmēr īpašuma sakarā vispirms rēķinoties ar Rekša, nevis kāda cita vajadzībām. “Ja man jautātu, cik man kaķu, tad atbildētu, ka četrreiz vairāk, nekā vajadzīgs,” smej Alnis. “Tātad – cik mums ir kaķu?”

“Mālēju” saimnieku sapnis ir mājai izbūvēt otro stāvu. Tālākā nākotnē viņi sapņaini raugās uz tējas namiņu, pirti un, protams, dīķi pie tā…

 

Uzziņa

Raidījumu par Dundagas novada “Mālējiem” klausieties Latvijas radio 1. programmā rīt, 
31. martā, plkst. 16.05. Atkārtojums 7. aprīlī plkst. 6.02.