Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

Viensētu stāsti: Viesiem pasniedz «Teļa danci»

dzukste1_aj_12

Oskars un Gundega apprecējās agri, līgava vēl nebija beigusi vidusskolu. Jaunā ģimene uzreiz gribēja neatkarību, savu māju un saimniecību. Bija tie laiki, kad juka kopsaimniecības, dalīja pajas, mantinieki pamazām sāka atgūt senču zemes.

 

Jaunie Jēkabsoni nolūkoja vienu it kā pārdodamu bezīpašnieku māju, taču tai drīz vien pieteicās mantinieki, ar pāris nākamajām atgadījās līdzīgi. Bet kas meklē, tas atrod. Ne pārāk tālu no Džūkstes “Geidās” dzīvoja kāds dīvains vecpuisis, kuram nebija ne bērnu, ne citu radu. Īpatnis bija krietnos gados. Kūtiņā turēja govi, taču mēslus izmēzt laikam nebija ne gribēšanas, ne spēka. Kad lopiņam ragi sāka durties kūts griestos, saimnieks govi izmitinājis vienā no dzīvojamā namiņa istabām. Lieki aprakstīt, kādā stāvoklī bija ēka. Jēkabsoni par māju toreiz samaksāja vienu tūkstoti “repšiku”, par kūti vēl divsimt. Pārmaksāts netika.

Gundega atceras, ka viņus uzreiz piesaistījusi šī vieta. Pagalma vidū zaļoja varens ozols, romantiska izskatījās aka ar vindu. Tagad ozols kļuvis vēl kuplāks. Ciemiņi, iebraukuši sētā, Jēkabsonus par to var apskaust, sak, jums gan labi, naudas nekad netrūkst – pagalmā pašiem vienmēr savs pieclatnieks. 
vienseta_AJ

Jaunajai ģimenei, savu patstāvīgo dzīvi uzsākot, ļoti daudz palīdzēja abu vecāki. Ne tikai ar naudu. Katram pūrā līdzi deva pa govij, cūkai, aitai. Vecāki lielu darbu ieguldīja mājas pārbūvē, kūts celtniecībā, nodrošināja ar tehniku pirmo gadu lauku darbos. Oskaram senčos ir namdari un galdnieki, vectēva brālis taisījis skaistas mēbeles, tagad pašiem lielajā istabā ir viņa taisīts grezns stāvspogulis. Arī Džūkstē un tās apkārtnē daudzās mājās esot saglabājušies slavenā kokdarbnieka izstrādājumi.

Kad Gundega ar Oskaru 1992. gadā pārvācās uz dzīvi iegādātajā mājvietā, radiņi viņus mazliet pa
nerroja: “Neņemiet līdzi pārāk daudz mantu, drīz jau visu vedīsiet atpakaļ pie vecākiem. Patrakosiet un aizbēgsiet.” Lai arī sākums bija nenormāli grūts, taču jaunā ģimene izturēja. Pirmajā vasarā līdz pat vēlam rudenim nebija elektrības, vajadzēja govis slaukt ar rokām. Arī drēbes Gundega mazgāja uz veļas dēļa, tās gludināja ar čuguna pletīzeri, kas uzkarsēts uz krāsns. Ģimenē jau bija piedzimusi meitiņa Anda. Vecākiem nesanāca pārāk daudz laika veltīt bērnam, zem ozola Andiņa bieži spēlējās viena pati. Oskars teic, ka viņu dēls Rolands piedzimis pie traktoriem, jo tēvs gandrīz nepārtraukti bijis aizņemts ar tehniku. Un puikam nekas cits neatlicis kā izvēlēties mehanizatora profesiju. Tagad jaunietis mācās Kandavas lauksaimniecības skolā.

Pašlaik Jēkabsoni apsaimnieko 80 hektārus zemes, kūtī, kas jau kļuvusi par mazu, ir četrpadsmit slaucamas govis, aplokos ganās divpadsmit telītes. Vēl vistas un dažas zosis. “Geidu” sēta ir krietni paplašinājusies. Uzbūvēts liels šķūnis tehnikai, tur pietiek vietas arī graudiem, malšanas agregātam, starp atjaunoto dzīvojamo māju ir klēts, novietne mašīnām, pirtiņa. Kopš 2004. gada “Geidas” ir reģistrētas kā bioloģiskā saimniecība, pamatnodarbošanās – piena lopkopība. Par sasniegumiem liecina diploms dzīvojamajā istabā pie sienas. Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas konkursā “Zaļā pēda” Jēkabsoni saņēmuši augstu novērtējumu. “Geidas” atzītas par gada saimniecību lopkopībā. Vidējie izslaukumi ar katru gadu palielinās, un tagad priekš bioloģiskās saimniecības ir diezgan augsti – vidēji 6000 kilogramu piena no govs. Pašlaik pienu ik pa divām dienām savāc Rīgas piena kombināta mašīnas. Arī iepriekšējā sadarbība ar Degoles piensaimniekiem neesot bijusi slikta, taču Jēkabsoni drošāku nākotni redz lielāka sadarbības partnera paspārnē.

No pirmsākumiem deviņdesmitajos gados izmēģināti dažādi peļņas gūšanas veidi. Ir audzētas austersēnes, turētas zosis. Kādu laiku to ganāmpulkā bijušas pat trīs simti gāginātājas. Lai arī putni turēti aplokos, bērniem nācies tās paganīt, jo tik liels pulks prasa pieskatīšanu.

Kad Jēkabsoni dibināja ģimeni, Gundega bija pārliecināta un apņēmusies mācības turpināt. Oskars solīja sieviņu dažādi atbalstīt. Savu apņemšanos abi ir izpildījuši. Gundega pēc vidusskolas beidza Bulduru tehnikumu, ieguva bakalaura grādu Lauksaimniecības universitātē un maģistra grādu socioloģijā. Šīs studijas Gundegai lieti noderējušas, viņa saprot, kā dzīvot pilsoniski apzinīgu dzīvi, tās viņai devušas lauku sabiedrības kārtības izpratni.

Dzukste4_AJ_12Ļoti daudz saimniecības attīstībai devuši dažādi projekti. Jēkabsoni uzteic Tukuma PVD speciālistus, ar viņu ierosmi un palīdzību tika iegūta projektu nauda piena vada ierīkošanā, sakārtota piena māja, ierīkots teļu sprosts. Kad ārā parādās zaļums un ir skaists laiks, uz “Geidām” kā bioloģiskās saimniecības objektu brauc dažādas ekskursantu grupas. Pie viņiem pieredzes apmaiņā brauc ģimees, darba kolektīvi. Skolēniem un pensionāriem patīk teliņi un interesē muzeja eksponāti klētsaugšā, tur savākti dažādu laikmetu piena apstrādes trauki un centrifūgas, dažas no tām arī darbojas. Oskars vai Gundega ciemiņiem rāda, kā tās darbojas, kā tapa slavenais Latvijas sviests. Ekskursantiem piedāvā svaigi slauktu pienu, lauku rupjmaizi ar zapti. Bet firmas cienasts ir jaunpiena sacepums ar cukuru, tādu mūsdienās reti kur var baudīt. “Geidās” to dēvē par “Teļa danci”, jo šī ēdiena pagatavošanai der tikai pirmais, vēl otrais govs slaukums tūlīt pēc teliņa piedzimšanas. Gundega atceras, ka tā šo kārumu saukusi jau viņas vecmamma.

Vaicāju Gundegai, kādi ir Jēkabsonu laimīgākie brīži. “Tad, kad no skolām atbrauc bērni. Anda mācās Lauksaimniecības universitātē vides zinības un ūdenssaimniecību, Rolands Kandavā. Tad pārrunājam, kā kuram veicies, jaunajiem cits skats uz dzīvi, kopā kaļam plānus nākotnei. Un kad varam aizbraukt kādā tuvākā vai tālākā ekskursijā. Mums ar Oskaru ļoti patīk paceļot. Lieldienu brīvdienās brauksim uz Spāniju, bērni uzņēmās mājas darbus. Gribētos piedalīties kādā pašdarbības pulciņā, bet tam vēl laika gana. Ar to nodarbosimies pensijā,” optimistiski noskaņota ir Gundega.

 

 

Uzziņa

Raidījumu par Tukuma novada Džūkstes pagasta bioloģiskās saimniecības “Geidas” īpašniekiem Gundegu un Oskaru Jēkabsoniem Latvijas Radio 1. pro-grammā klausieties 17. martā plkst. 16.05. Atkārtojums 24. martā plkst. 6.02.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+