Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
6. janvāris, 2012
Drukāt

Vienstētu stāsti: Biškopji ceturtajā paaudzē


Foto - Aldis JermaksFoto - Aldis Jermaks

Andrejs Šēpers ir pirmais zars dzimtas kokā, kurš audzis šajā Jaunsaules pusē un kuru tagadējiem māju saimniekiem Vinetai un Druvim Romanovičiem izdevies atrast ģimenes arhīvos. Druvja vecvectēva saime Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, nonāca Tjumeņā, un tur 1916. gadā Annai Andreja meitai Ramanei piedzima Artūrs, Druvja tēvs.

 

Juku laikos gāja visādi, no Krievijas ģimene atgriezās brīvajā Latvijā 1920. gadā, bet jau ar uzvārdu Romanoviči. Annai līdzi atbrauca arī Artūra patēvs Andrejs Jeskovs. Viņš bija ieguvis augstāko izglītību – diplomēts biškopis, ļoti inteliģents vīrs ar mākslinieka talantu. Vaļasbrīžos nodarbojies ar glezniecību.

Tajā laikā Bauskas pusē Jeskovs tika labi ieredzēts savu zinību dēļ, pie viņa pieredzi biškopībā apguva Artūrs un daudzi lauku māju saimnieki.

Andrejs no Sibīrijas uz Latviju līdzi atveda sudraba un vara sakausējumā izlietu šūnu veidošanas aparātu, kāds toreiz bija liels retums.
bites7_AJ_16

Tagadējā māja tika pabeigta 1932. gadā, Romanoviči nodarbojās ar lauksaimniecību, biškopību. Pēc kara Druvja tēvs Artūrs kolhozā audzēja bites, Druvis jau no sešpadsmit gadu vecuma iekārtojās viņam par palīgu un ar medus nesēju ganīšanu nodarbojās līdz pat kolhozu likvidācijai. Bulduros lauksaimniecības tehnikumā neklātienē centīgais jaunietis apguva biškopja tehniķa amatu, tur arī iepazinās ar topošo dārznieci kurzemnieci Vinetu un drīz pārveda brašo meitu uz savām dzimtas mājām Zemgalē. Sākumā Vinetai grūti nācās pierast pie svešās vietas, vientulīgās un mežainās apkārtnes, licies, ka te ir riktīgs sūnu ciems. Tagad, kad uztaisīts normāls ceļš un saremontēta māja, abi vairs nevar sevi iedomāties būt projām uz ilgāku laiku no “Bitēm”, te piedzima viņu Edgars, un kopš tā laika jau pagājuši divdesmit gadi, bet Druvis ikdienā mīļi tiek saukts par tēti. Dēlam ir ķēriens uz tehniku, šogad viņš beigs mācības Rīgas tehniskajā koledžā. Vecāki cer, ka Edgars turpinās studijas Tehniskajā universitātē, jo ar saimniecību abi tiek galā tīri labi. Piecdesmit bišu saimes ir ieziemotas, Druvis labprāt pats slauc govis, Vineta vairāk saimnieko pa māju, taču jebkurā brīdī var iet vīram talkā. Edgaram netīk prasīt naudu no tēta, to viņš cenšas nopelnīt pats. Uzķīlē kādu traktoru, pārdod. Pats zāģē un skalda mežā malku, braucot uz studijām Rīgā, paķer kādu sausu bērzu pagaļu saini līdzi un notirgo kundēm.

 

 

bites2_AJ_16Pirms četriem gadiem Romanoviči kopā ar pagasta zemniekiem ekskursijās apmeklēja netradicionālos lauksaimniekus dažādos Latvijas novados. Redzēja, kā novāc un pārstrādā kaņepju sēklas, kā iet aitkopjiem un šinšilu audzētājiem. Tad radās ideja paralēli piena lopkopībai un medus vākšanai arī savā saimniecībā uzsākt kaut ko jaunu. Tā radās sadarbība ar uzņēmumu “Topi Nambo Agro”, Krievijā iegādājās augstražīgu sēklas materiālu, sakņu novākšanas kombainu, uzcēla dārzeņu mazgāšanas māju ar nepieciešamo iekārtu. Jau trīs gadus Romanoviči topinambūrus audzē astoņos hektāros, apgūst zinības, kā paaugstināt ražību.

“Bitēs” audzētās saknes realizē “Rimi” lielveikalu tīklā, tās esot veselīgas, samazinot holesterīna un cukura līmeni asinīs, stiprina sirdi. Vasarā un rudenī Vineta kopā ar draudzenēm novāc dzeltenos ziedus, ko izmanto tējām. Nestandarta bumbuļus izbaro govīm, no topinambūra piens kļūst gardāks.

 

 

 

 

bites3_AJ_16

Kad vaicāju, kādi Romanovičiem ir nākotnes plāni un vaļasprieki, tētis izteicās, ka gribot uzlabot sakņu ražu un mest mieru piena lopkopībai. Bišu mājiņu skaitu palielināšot divas reizes, ar to ģimenes biznesam vajadzētu pietikt. Ziedu gana apkārtējos laukos, pļavās, mežā. Čaklie kukainīši ātri vien piepilda kāres.

Arī brīvajos brīžos Druvim tīkot būt pie savām bitēm un mežā, reizēm gan aizlaižot uz Mēmeli vai jūru pieņemt ūdeņu procedūras. Vinetai mīļas ir puķes, īpaši lilijas, taču šajā zemītē tām ne īpaši patīkot. Viņa pretēji Druvim esot sabiedriska dāma, kādreiz vēloties izrauties uz lielpilsētas stresaino vidi, apmeklēt koncertus vai izrādes. Ar sajūsmu Vineta atceras Eltona Džona aizraujošo uzstāšanos. Īpašu gandarījumu sniegusi piedalīšanās žurnāla “Ieva” nometnēs, tad mājās braukusi labi atpūtusies, izballējusies, ar mirdzošām acīm un jaunām idejām. Romanoviči ir kārtīgi darbarūķi, gan jau iecerētais viņiem izdosies.

 

 

 

 

Uzziņa

Raidījumu par Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Bites” īpašniekiem Druvi un Vinetu Romanovičiem klausieties Latvijas radio 1. programmā 7. janvārī 16.05.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+