Iespaidīgā betona jaunceltne Jomas ielā 77 līdzās koka arhitektūras namiņam oficiāli nodēvēta par viesnīcas un restorāna ēkas rekonstrukciju.
Iespaidīgā betona jaunceltne Jomas ielā 77 līdzās koka arhitektūras namiņam oficiāli nodēvēta par viesnīcas un restorāna ēkas rekonstrukciju.
Foto – Valdis Semjonovs

Jūrmalas viesnīcas pārtaisa par dzīvokļiem 4

Vairākās Jūrmalas vēsturiskajā centrā, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un piekrastes tiešā tuvumā uzbūvētajās daudzstāvu viesnīcās, viesu mājās un atpūtas namos, kuri pēc projekta paredzēti tūristu izmitināšanai un atpūtai, izbūvēti dzīvokļi bagātiem pircējiem.

Reklāma
Reklāma

Uz būvtāfelēm un dzīvē


Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām 137
Lasīt citas ziņas

Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Rihards Pētersons stāsta, ka biedrība apsekojusi 30 šādi oficiāli nosauktus un pēdējos divos gados ekspluatācijā nodotus namus. No tiem 15 ir pārtapuši par daudzdzīvokļu namiem, bet 6 par atsevišķai ģimenei vai privātfirmām piederošu savrupmāju.

Daudzviet būvlaukumos, kur sākotnēji it kā bija paredzētas kādas sabiedriskas ēkas celtniecība, līdzās būvtāfelēm izvietotas dažādu firmu reklāmas, kas aicina iegādāties “ekskluzīvus dzīvokļus” vai “apartamentus”, kas pēc oficiāliem dokumentiem patiesībā ir viesnīcu un atpūtas namu numuri, ko ēku īpašnieki drīkstētu vien izīrēt. Šādi uzrak­sti rotā, piemēram, jaunbūvi Jaunā ielā 80. Vienā norādīts būvobjekta nosaukums “Viesu nama jaunbūve”, tā pasūtītājs ir uzņēmums “JSA Group”. Bet turpat blakus otrs uzraksts vēsta, ka Jaunā ielā 80 īpašnieks pārdod dzīvokļus…

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, Dzintaru prospektā 23 viens uzraksts liecina, ka te notiek atpūtas nama rekonstrukcija un būvniecība. Bet līdzās otrs vēsta, ka ēkā būs elitārs dzīvojamais komplekss “Venēcija”…

Biedrība pieprasījusi Jūrmalas domes priekšsēdētājam un deputātiem novērst šo ēku nelikumīgu izmantošanu. “Taču, kā liekas, Jūrmalas domē neviens pat negrasās kaut ko novērst. Pašlaik pašvaldība jau izsniegusi 50 jaunas būvatļaujas šādi nosauktu ēku celtniecībai, vēl 80 ēkām ir jau apstiprināti projekti vai izsniegti būvniecības sākšanai nepieciešamie dokumenti,” stāsta Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms.

Jūrmalnieki 
jūtas piemānīti


“Jūrmalas teritorijas nesenās plānošanas gaitā Jūrmalas mērs Gatis Truk­snis mums solīja tūrisma uzplaukumu, viesu skaita pieaugumu un jaunas darba vietas,” turpina Uldis Kronblūms. “Tā tika izskaidrots, kāpēc vispār jābūvē jaunas viesnīcas un viesu nami, turklāt tādās vietās, kas lielai daļai jūrmalnieku nešķita piemērotas šādai būvniecībai. Tagad redzam, ka viņš mūs ir piemānījis, jo patiesībā tiek celti nami, kuros izbūvē dzīvokļus.”

Bulduros, Majoros un citās vietās Jūrmalas aizsardzības biedrība izlīmējusi brīdinājumus, kuros latviešu un krievu valodā pircējiem paskaidrots, ka dzīvokļu un ēku domājamo daļu pirkšana viesnīcās, viesu mājās un atpūtas namos ir nelikumīga. Par ēku izmantošanu neatbilstoši to projektētajam lietojuma veidam īpašniekiem var draudēt administratīvs sods.

Taču, kā atzīst jūrmalnieki, kārdinājums gan šo ēku pārdevējiem, gan pircējiem, gan pašvaldības amatpersonām, kas izdod atļaujas, ir tik liels, ka par likuma pārkāpumiem un administratīvu sodu neviens pārlieku neuztraucas.

Viesnīcu 
numuriem izsniedz 
zemesgrāmatas


Reklāma
Reklāma

Rihards Pētersons ir satraukts par pilsētas domes rīcību, jo tā lemj par atsevišķu kadastra apzīmējumu un adrešu piešķiršanu šo tā saukto viesnīcu un viesu namu telpām, tādējādi ļaujot pircējiem reģistrēt tās zemesgrāmatā kā atsevišķu īpašumu. Tā pašvaldība izrīkojusies, piemēram, viesu namā Bulduros, Meža prospektā 12. Taču, šķiet, ne tikai tur.

Pēc ierakstiem Zemesgrāmatā redzams, ka, piemēram, nams Kāpu ielā 34, kas reģistrēts kā viesnīca, tagad pārvērties par dzīvojamo namu, jo šīs ēkas domājamās daļas, visticamāk, jau atsevišķi dzīvokļi, pieder 19 īpašniekiem ar izteikti krieviskiem un ebrejiskiem uzvārdiem.

Jūrmalas uzņēmēju biedrības pārstāve Silvija Vīksniņa saka, ka pašvaldības īstenotā būvniecības politika turklāt pieļauj nesamērīgi lielus daudzstāvu betona būvapjomus, kuri arhitektoniski neiederas pilsētas centra vēsturiskajā apbūvē, tie izkropļo gan kūrortpilsētas izskatu, gan vēl neskartās piekrastes dabas ainavas.

Vairāk dzīvokļu, 
lielāka peļņa


Kāpēc Jūrmalai raksturīgās mazstāvu koka apbūves vietā arvien lielākā skaitā top iespaidīgas daudzstāvu betona celtnes, turklāt Majoros, Bulduros un citos pilsētas vēsturiskā centra rajonos, pašās labākajās vietās, tostarp piekrastē, kur celtniecība vispār ir aizliegta?

Kā man skaidro jūrmalnieki, būvē tāpēc, ka pēc Imigrācijas likuma grozījumiem strauji audzis ārzemnieku pieprasījums pēc dzīvokļiem un ģimenes privātmājām Jūrmalā. Apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām īpašumus galvenokārt pērk bagātnieki no Krievijas un citām Austrumu valstīm. Un, ja ir pieprasījums, par kuru piedāvā lielu naudu, tad ir arī piedāvājums, apejot likumus un noteikumus.

“Jūrmalas teritorijas plānojums tās vēsturiskajā centrā, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā it kā nepieļauj daudzstāvu dzīvojamo namu celtniecību. Jūrmalas pašvaldība pasludinājusi, ka pilsētas turpmākās attīstības galvenais virziens būs tūrisms, kūrortpilsētai vajadzīgā infrastruktūra,” stāsta Jūrmalas uzņēmēju biedrības pārstāve Silvija Vīksniņa. “Bet patiesībā aiz tā saukto viesu namu un apartamentu izkārtnēm slēpjas kas cits – lai gan šīs ēkas ir paredzētas atpūtai vasarās, nevis pastāvīgai dzīvošanai, dažnedažādas nekustamo īpašumu tirdzniecības starpniekfirmas naski piedāvā tajās dzīvokļus krievu bagātniekiem.”

Jūrmalas mērs noliedz


Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis saka, ka šādi darījumi neesot nekas nelikumīgs un ka pašvaldība nevarot jaukties privātos darījumos, kuros viens īpašnieks piedāvā un pārdod otram tā sauktos viesnīcu apartamentus vai kādu citu ēku domājamās daļas. Pašvaldības pienākums nebūtu arī pārbaudīt šo ēku jauno ieguvēju pilsonību.

Viņaprāt, tas arī neesot nekas briesmīgs, ka šiem apartamentiem vai ēku domājamām daļām ir saimnieki neatkarīgi no viņu valstiskās piederības. Savulaik šajās ēkās daudz telpu bijušas tukšas un neviens nav zinājis, kā tās izmantot. Gatis Truksnis noliedz, ka viesnīcu un atpūtas namu telpām pašvaldība piešķirtu atsevišķus kadastra numurus un adreses.

Jūrmalas mērs domā, ka termiņuzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri pērk nekustamo īpašumu, dod pilsētai lielu ekonomisku ieguvumu nodokļu un nodevu veidā.

Pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja G. Smalkā paskaidro, ka būvvaldes pienākumi beidzoties pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā. Kas pēc tam notiek privātā ēkā, par to būvvaldei neesot nekādas daļas.

Ministrija 
pieprasa pārbaudi


Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks A. Liepiņš paskaidro, ka ministrija pieprasījusi Jūrmalas domei apsekot Jūrmalas aizsardzības biedrības uzrādīto 21 viesnīcu un atpūtas namu. Ja atklātos, ka ēkas patiešām netiek izmantotas atbilstoši projektētajam mērķim, tad pašvaldībai būtu jālemj par administratīvu sodu uzlikšanu šo ēku īpašniekiem.

Kādi būs pašvaldības turpmākie lēmumi, to domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis nemācēja pateikt. Vispirms esot vēlreiz jāiepazīstas ar ministriju prasīto.

Jūrmalas domes pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece vēsta, ka mēneša laikā būvinspektori veiks Jūrmalas aizsardzības biedrības nosaukto īpašumu apsekošanu, pēc tam tikšot sagatavoti attiecīgi atzinumi.

Pakalpojumus 
tikai krievu valodā!


Jūrmalas iedzīvotāja rakstniece Anna Žīgure uzskata, ka pēdējos gados pilsētā izvērsto agresīvo apbūvi izraisījusi termiņuzturēšanās atļauju ieviešana. Viņasprāt, no šīm atļaujām nav tāda ieguvuma, kā to pasniedz Jūrmalas mērs. Vislielākie pelnītāji ir nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas, kuras Krievijā medī bagātus klientus, pašvaldības amatpersonas, kas izdod būvatļaujas un piemiedz acis uz acīmredzamām nelikumībām viesnīcu un atpūtas namu izmantošanā.

“Pats ļaunākais – šie termiņuzturēšanās atļauju ieguvēji Jūrmalā jūtas kā saimnieki. Viņi pašsaprotami pieprasa pakalpojumus krievu valodā ne tikai veikalos, frizētavās un kafejnīcās, bet arī pašvaldībā un citās valsts iestādēs. Šādu atļauju izsniegšana noved pie latviskās dzīves telpas sašaurināšanās. Diemžēl Jūrmalā tas notiek pilnā sparā. Bet par to atļauju devēji galvu nelauza, viņus interesē tikai pēc iespējas ātrāk un vairāk pārdot un nopelnīt,” atzīst Anna Žīgure.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.