Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. aprīlis, 2016
Drukāt

Viesos Igaunijas vēstniecībā

Jaunākie konkursa dalībnieki – Rīgas Igauņu pamatskolas audzēkņi Edvards Zvirgzdiņš un Kristians Jauga – balvā saņēma igauņu valodas skaidrojošo sešu sējumu vārdnīcu. Foto - Valdis SemjonovsJaunākie konkursa dalībnieki – Rīgas Igauņu pamatskolas audzēkņi Edvards Zvirgzdiņš un Kristians Jauga – balvā saņēma igauņu valodas skaidrojošo sešu sējumu vārdnīcu. Foto - Valdis Semjonovs

Desmit veiksmīgākos konkursa “Ko zinām par Igauniju?” dalībniekus Igaunijas vēstnieks Latvijā Teniss Nirks pagājšnedēļ bija uzaicinājis viesoties vēstniecībā.

Pēc apbalvošanas viņš painteresējās, uz kuriem jautājumiem bijis visgrūtāk atbildēt un kuri šķituši paši vieglākie. Rīgas Igauņu pamatskolas 3. klases skolēns Edvards Zvirgzdiņš bilda, ka visvieglāk atbildēt bijis, ka Valkas/Valgas apvienotā komanda spēlē gan Latvijas, gan Igaunijas basketbola līgās. Taču nācies pameklēt, kā vārdā nosaukta Tallinas lidosta. “Es, protams, zinu, kas ir Lennarts Meri, taču to, ka viņa vārdā nosaukta lidosta, uzzināju tikai tagad,” teic Edvards. “Latvijas Avīzi” regulāri lasa viņa vectēvs Indulis Zvirgzdiņš, kurš mazdēlu pamudinājis piedalīties Igaunijas proklamēšanas dienai veltītajā konkursā. Gan Edvards, gan viņa skolas biedrs 7. klases audzēknis Kristians Jauga no vēstnieka saņēma iespaidīgu balvu – sešu sējumu biezo igauņu valodas skaidrojošo vārdnīcu. Kristians atbildes meklējis kopā ar mammu Jolantu.

Populārā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka stāstu grāmata “Skaistais dzīvnieks” ar autora un tulkotājas Maimas Grīnbergas autogrāfiem bija balva Sarmītei Greitānei, bet viņas meitai Evitai Morkūnai tika apgāda “Lauku Avīze” izdotā G. Eniņa grāmata “Nezināmā Latvija”. Par izcilo balvu – iespēju apmeklēt koncertu “Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris un NĒME JERVI” Lielajā ģildē priecājās “LA” abonente Ieva Markausa.

Konkursa uzvarētājs Jānis Rubīns teic, ka Igaunija vienmēr ir bijusi viņa redzeslokā: “Esmu dzimis un izaudzis slavenajā miestiņā Dikļi – latviešu pirmo dziedāšanas svētku un pirmās teātra izrādes vietā. Laikam jau tāpēc ir tāda tieksme zināt par kaimiņiem, zināt vairāk par viņu kultūru un tās jomām, cilvēkiem, ekonomisko izaugsmi utt. Esmu īpaši interesējies par Igaunijas un Lietuvas sporta norisēm: Igaunijas slēpotāji, biatlonisti, volejbolisti, basketbolisti, tagad kīkinga sportisti – kā par viņiem var nezināt?”

Kopš “LA” pirmsākumiem Jānis Rubīns ir mūsu lasītāju pulkā: “Esmu “audzis” ar “LA” kopš 1988. gada janvāra, neesmu izlaidis neizlasītu nevienu laikraksta numuru. Tagad pasūtu jau vairākus gadus visam gadam. Arī pielikumi ir manā mājā, jo to pamatīgums nevar sacensties ne ar vienu citu izdevumu.”

Atbildot uz Rubīna kunga vēlējumu avīzei rīkot vēl citus interesantus konkursus, atklāšu, ka ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā jau norunāts par kopīgu konkursu maijā. Un kādā no turpmākajiem “LA” numuriem izsludināsim konkursu par divām Pasaules brīvo latviešu apvienības dāvinātām balvām – 130 eiro vērtām ceļazīmēm uz šogad jūlijā Saldū notiekošo ģimeņu saietu “3×3”.

Pievienot komentāru

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+