×
Mobilā versija
-10.8°C
Evelīna, Mētra, Aurēlija
Pirmdiena, 26. februāris, 2018
15. februāris, 2018
Drukāt

Viesturs Kairišs sācis darbu pie Gunara Janovska romāna “PIlsēta pie upes” ekranizējuma (2)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pašās februāra beigās tiks uzsākts ziemas filmēšanas periods jaunai vēsturiskai spēlfilmai “Pilsēta pie upes”, kuras darbība notiek no 30. gadiem līdz Otrā pasaules kara beigām. Pirmie filmas kadri tiks uzņemti Latgalē – Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē, informē Nacionālā kino centra speciāliste Kristīne Matīsa.

Spēlfilmas “Pilsēta pie upes” scenārija pamatā ir Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāns. Filmas galvenajam varonim Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs –, un viņš ir pieprasīts pie visiem režīmiem – vispirms visas pilsētas šiltes jākrāso zaļā krāsā, tad komunistiem viss jāpārkrāso sarkans, nacistiem atkal sarkanais jākrāso ciet ar brūno. Neskatoties uz to, ka stāsta vēsturiskais fons ir traģisks, tajā ir vieglums, jaunu cilvēku attiecību jutekliskums un humors. Ansis ar saviem it kā naivajiem lēmumiem piedzīvo īstu garīgu un eksistenciālu ceļojumu no neveikla jaunekļa līdz vīrietim, kurš agri nobriest un kura izvēles vienmēr liecina par cilvēka psihē iekodētu dziļu humānisma stīgu.

Filmas sagatavošanas posmā nupat beigusies aktieru atlase, un filmas galvenā varoņa Anša lomai ir apstiprināts divdesmit četrus gadus vecais Dāvis Suharevskis no Gaigalavas – viņš aktieru atlases laikā visus pārsteidza ar savu aso prātu, humora izjūtu un vitalitāti. Galvenās sieviešu lomas atveidos Nacionālā teātra aktrise Agnese Cīrule, kas spēlē arī galveno lomu Viestura Kairiša izrādē “Salome”, un jaunākās paaudzes aktrise no Čehijas Brigita Cmutova. Tāpat filmas veidotāji ir ļoti pagodināti, ka svarīgās lomās piekrituši filmēties divi ļoti talantīgi un pieredzējuši aktieri – mūsu pašu lieliskais Gundars Āboliņš un leģendārais lietuviešu aktieris Jozs Budraitis.

Par izvēlētajām filmēšanas vietām Viesturs Kairišs saka – Latgale ir savdabīga un vēl neizpētīta zeme, tās atšķirīgā vēsture, valoda un līdz ar to arī multikulturālā attīstība bijusi citādāka, nekā pārējai Latvijai. Tas viss rada Latgales neatkārtojamo vitalitātes kolorītu, un filmas autoru ambīcijas ir – pārcelt šo spēku uz kinoekrāna.

Spēlfilmu finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs un Čehijas valsts kino fonds. Filmas veidotāji ļoti novērtē vietējo pašvaldību un iedzīvotāju atbalstu, piesakoties par potrā plāna un masu skatu tēlotājiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Laba izvēle. Tikai nevajaga kļūdīties sakot, ka latvieši zaga ebreju mantas. Tad kad latvieši tika pie ebreju mamtām tās jau bija vāciešu īpašums. Daudzi latviešI PAR to tika sodīti un manta tika atprasīta atpakaļ.
    ezergailis

Draugiem Facebook Twitter Google+