Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. augusts, 2016
Drukāt

Vietējie sezonas darbus strādāt negrib, saimniecībām jāpiesaista viesstrādnieki (36)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vietējie strādāt negrib, jāmeklē darba rokas ārzemēs – ar šādu situāciju sastapušās vairākas vietējās saimniecības, kas sezonas darbu laikā nespēj nokomplektēt strādnieku komandu un ir spiestas aicināt cilvēkus no ārzemēm, citādi raža ies postā. Par to svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Viena no šādām saimniecībām ir SIA “Lauberes ogas”. Šādai 50 hektāru lielai ogu saimniecībai sezonas laikā nepieciešams ap 70 strādnieku, taču pašu mājās izdodas atrast tikai labi ja pusi komandas. Saimniecības vadītājs skaidro, ka šis ir pirmais gads, kad nācies pieaicināt Ukraiņu viesstrādniekus, kuri darba devējam izmaksā vairāk nekā vietējie.

“Likums nosaka, ka ir nepieciešams būt minimālai algai viesstrādniekam mēnesī no 818 eiro bruto. Sanāk, ka, protams, dēļ tā mēs ne visiem, bet pārmaksājam. Tādā ziņā, ka maksājam viesstrādniekiem vairāk. Otra lieta – viņus uzaicināt – tas arī maksā naudu. Arī aizbraukt un atvest viņus uz darbu,” stāstīja “Lauberes ogu” vadītājs Aleksejs Fomičovs.

Lai atrastu strādniekus Latvijā, saimniecība ievietojusi sludinājumus internetā un dažādās reģionālajās avīzēs, tostarp arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) lapā, izlīmējusi plakātus tuvējā apkārtnē, pat izplatījusi informāciju sociālajos tīklos. Taču atsaucība ir niecīga. Arī jaunieši neizrāda interesi.

“Pārsvarā jaunieši vairāk sēž mājās pie datoriem. Un lauksaimniecība ir tā kategorija, kas prasa fizisku spēku, kur ir nepieciešams locīties, uzreiz sāp muguras,” sprieda Fomičovs.

Lasot ogas, nopelnīt var labi – to atzīst visi saimniecībā nodarbinātie. Katrs strādā atbilstoši savām fiziskajām iespējām.

“Kā tu pats strādā, tā tu arī nopelni. Šo naudu es varētu nodot augstskolai, jo es jau grasījos iet studēt, bet devos uz ārzemēm,” stāstīja Agnis.

Savukārt Valērijs atzīst, ka daudz naudas aiziet cigaretēm un ēdienam, taču apmēram 450-440 eiro 26 dienu laikā var nopelnīt.

“15, varbūt 20 eiro dienā. Ja ļoti veikli strādā, varbūt var arī 25 eiro nopelnīt,” atzina Ieva.

Darbos šogad iesaistīti arī padsmit viesstrādnieki no Ukrainas, no kuriem lielākā daļa gan jau devusies prom. Saimnieks stāsta, ka saimniecībā palicis labākais, ātrākais un līdz ar to arī turīgākais ogu lasītājs – nopelnot ap 1000 eiro uz rokas.

“Tāda alga, kādu varu nopelnīt šeit, mums Ukrainā ir nepieredzēta greznība. Šeit, pastrādājot trīs mēnešus, mēs varam nopelnīt naudu, kas Ukrainā pietiktu veselam gadam, jo vidējā alga ir ap 200 eiro,” stāstīja Dmitrijs.

Tomēr algot viesstrādniekus ir dārgāk nekā vietējos cilvēkus. Ārzemniekus vajag arī izmitināt un piedāvāt atbilstošus sadzīves apstākļus. Mēdz būt gadījumi, kad ukraiņi ir čaklāki un salasa pat divreiz vairāk ogu nekā vietējie, jo ir ieinteresēti nopelnīt.

Tikmēr NVA dati liecina, ka oficiāli reģistrēts ir ap 6000 vakanču, bet no tām tikai 128 vakances ir attiecināmas uz lauksaimniecību. Bezdarbniekus mēģina motivēt, bet nevienu nevar piespiest pieņemt sezonas darba piedāvājumu.

“Ja darba devējs vēlas un viņam ir par grūtu vai nav iespējams atrast šos darbiniekus, var pajautāt mūsu attiecīgai reģiona filiālei un mēs atlasīsim pēc viņa pieprasījuma darbiniekus, kas būs jau motivēti un ieinteresēti,” klāstīja NVA direktora vietniece Inese Šteina.

Tikmēr “Lauberes ogas” saimnieks ar bažām raugās nākotnē, jo, saimniecībai palielinoties, pēc 2-3 gadiem jau vajadzēs ap 300 sezonas darbinieku. Pagaidām izskatās, ka būs jāaicina vēl vairāk viesstrādnieku.

NVA dati liecina, ka uz 1.augustu valstī ir gandrīz 77 500 bezdarbnieku. Ap 40% no viņiem – mazkvalificētie darbinieki.

Pievienot komentāru

Komentāri (36)

  1. Tie kas var lasīt ogas to dara mežos. Tavas saimniecības samaksai jākonkurē ar meža ogotāju samaksu. Konkurence liek skriet uz Ukrainu, ne jau cilvēku trūkums.

  2. Paši gandrīz vai kā pēc vienošanos esat darba algas pieraduši ļoti minimāli maksāt. Arī valsts ir darījusi visu iespējamo ekonomiskās attīstības bremzēšanai, lauku saimniecību nīcināšanai. Jāsaprot viena lieta, tas kas no bērnības nav ieguvis lauku darbu rūdījumu, nespēj lauku darbus strādāt. Atvestie čaklie ukraiņi arī ir lauku ļaudis, ne pilsētnieki. Latvijas valsts vīreļi laimīgi laukos likvidējuši skolas, bērnu dārzus. Tagad likvidēs internātskolas. Mērķtiecīgi ir pārcirsts paaudžu maiņa laukos. Arī ekonomiski viss ir izdarīts lauku ļaužu padzīšanai no mazajām saimniecībām. Kamēr ukraiņi pamodīsies un sapratīs, ka Latvija ir tā sliktākā peļņas vieta, tikmēr vēl tos sezonas strādniekus varēs sagrābstīt, bet tas ir tikai pagaidām. Tā ka nav ko krokodīlu asaras liet. Ko sēsi to pļausi.

  3. Tautas dziesma: Es būt laba saiminiece, ja man būtu tāda saime, kas ne ēda, kas ne dzēra, kas miedziņa negulēja.

  4. Darba likumdošana nav sakārtota. Ar to viss ir pateikts. Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu ir jānostrādā vismaz 9 mēneši. Ir jāveic Darba likumdošanā izmaiņas: nostrādāti vismaz 5-6 mēneši(sezonas darbs) – attiecīgi 5-6 mēneši bezdarbnieka pabalsts. Pie tam valsts caur NVA dod iespēju izglītoties bezdarbnieku kursos … ir iespēja ātrāk radīt izglītotus strādniekus. Tātad, šodien ogu lasītājs – rīt izvēlētas profesijas ieguvējs.

  5. Ir problemātika kuru mūsu vara apiet ar klaju noklusēšanu. Noliekot blakus 2 Eurostat tabulas ,pirmo par tautsaimniecisko struktūru ,bet otro par darba samaksu ( Labour cost ) ES valstīs ,dažās sekundēs noskaidrojas ,ka visās valstīs kur 20 -40 eiro maksa par darba stundu ,ir ļoti spēcīga apstrādājošā rūpniecība un rūpnieciskais eksports ( trešā tabula) ,un tikai augsta samaksa šajā sektorā ir augstu atalgojumu avots visā apkalpojošajā sfērā ,izņemot finansu pakalpojumus kuri dzīvo “pēc citiem likumiem”. Var droši apgalvot ,ka Vācijas rūpniecības strādnieku augstie darba apmaksas skaitļi nodrošina augstu vidējo samaksu frizieriem ,autobusu šoferiem ,ielu tirgotājiem. Un tā ir gan Zviedrijā ,gan Īrijā kurp iemīlējuši doties darbinieki no Latvijas. Oficiāli īri uzrāda 22120 ,bet briti 66064 reģistrētos Latvijas valsts piederīgos.

  6. Tā ir visas pasaules problēma. Tikai ASV atrodas 11 (!!!) miljoni nelegālo imigrantu ,bet no Meksikas uz sezonas darbiem ik gadu ierodas 2 miljoni .Vācijā tikai turku ir 3 miljoni ,bet kopā 8 miljoni no kuriem apmēram 3,5 miljoni strādā sezonas darbus. Turpat 100 tūkstoši igauņu ik gadu dodas sezonas darbos uz Somiju .Oficiāli zviedri uzrāda 6674 iebraukušos no Latvijas ,bet otri 6-9 tūkstoši tur atrodās nelegāli. Jautājums atdurās stundas darba samaksā un nodokļos un sociālo maksājumu summās.Piemēram ,Zviedrijā oficiālā darba stundas samaksa pēc Eurostat datiem ir 37,4 eiro ,no tiem 11,7 sociālie maksājumi ,par mums tā pati tabula rāda skaitļus – attiecīgi ;6,1 un 1,3 eiro .Mūsu bāleliņš pat par 10 eiro stundā augustā tur strādā 12 stundas dienā un lepojas ar žūksni ,ko mājās nenopelnīt.

  7. un,piemeeram,blakus pagastos-ne Madlienaa,ne Suntazos,ne Keipenee nav redzeeti izlikti taadi sludinaajumi,ka meklee straadniekus.Bet,protams-primaarais-darba deveejiem jaaparuupeejas par normaalu samaksu arii vieteejiem,tad var runaat taalaak,un kerties pie ogu lasiisanas !

    • tev uz mājām klāt nepienesa to sludinājumu, lai darbu atrastu ir vismaz no dīvāna jāpieceļas. mums jau lielākie kliedzeji ka darba nav dzīvē sēd mājās pie tv vai datora un bļauj ka neviens viņam darbu uz mājām nav ienesis

  8. kad straadaaju Anglijaa,mums-straadnieciniem maksaaja minimaalo[6.70./h],bet pasi angli to darbu nedariija,dariija citu un saneema daudz vairaak-taapeec angli var dziivot svilpodami.Kaapeec pie mums taa nevar-saveejiem maksaat tos818 eiro,bet viesstraadniekiem400.Tad netruuktu straadnieku.

  9. Vietējie ir slińki Atbildēt

    Negrib smagi strādāt. Vieglāk slaistīties nekā grūti strādājot pelnīt naudu. Tas pats ar tādiem darbiem arī citās zemēs…. Arī bagātā Amerikā.

  10. Pag,tas viss notiek Eu?

  11. Paga,es nesappratu,ukrainim piķo vairāk nekā vietējam?Tā ir jābūt?

    • ukrainis izmaksā vairāk jo atļaujas, atvešana….. bet no otras puses viš viens aizstāj 3 vietejos par ko nodokļi butu jāmaksā, atiecigi tur jau ietaupās, un ari darbā viš ir katru dienu, kamer vietejais šodien strādāju, rīt man pohas, nu pēc nedeļas varbut vel atnākšu pastrādāt, bet ogas jau jālasa visu laiku

  12. Kārtīgs latvietis nevis strādā čekist/komunist lielsaimniekiem, bet ietriec tiem sirpi sejā un ar āmuru uzšauj pa pakausi, lai beidzot šiem sarkanajiem parazītiem Latvijā pienāk gals.

  13. Ukraiņiem visu apmaksā,bet Latviešiem jāpelna graši un vēl no tiem grašiem jāmaksā par dzīvošanu.Strādniekiem maksā 35centi par kg,bet paši grūž ogas pa 5-9 eiro par kg.Un 26 dienās 400 eiro ir maz,ņemot vērā kā jāraujas lai tos nopelnītu.

  14. Lai maksā vietējiem arī 800 mēnesī un nebūs jāčīkst ka strādnieku trūkst.Nevis cilvēki strādāt negrib,bet tādi saimnieki maksāt negrib.Skopais maksā divreiz,sen zināma patiesība.Un nekaunās vēl žēloties.Vot taisni tādiem raža uz lauka arī sapūst.

  15. Atkal tie hahoļi-nu tas ir piz..c 800-1000, es servisā to nevaru brīžiem nopelnīt.

  16. Nepilsoņi arī ir viesstrādnieki, kam pienākas 800 eiro, tapēc jau lielākā daļa negrib to pilsonību, jo tā nolaiž to algas laktiņu trīs reizes zemāk no 800 eiro uz 260 eiro uz rokas. Un tiem nepilsoņiem, kam maksā 260 eiro iesaku vērsties tiesā, ka viņiem visu laiku maksāts 260 eiro, tā lai samaksā visu cik pienācās pēc likuma.

  17. Citiem maksājam likuma ietvaros 820 eiro, bet savējiem 260 uz rokas, nu kurš muļķis tad te strādās. Un visi jaunsaimnieki ir maitas, kas nekad nevienam nemaksā neko.

  18. dots darba devējam atdodas ... Atbildēt

    Tas ir vecs kā pasaule – nu kad budzis nav gribējis gājējus par vēdertiesu?

  19. Maksājiet vietējiem 818 eiro mēnesī, tad strādnieki atradīsies!

  20. kam maksā,tie lai strādā.

  21. jau ir,nu maksā tam vietējam tos 800 €,vienalga iznks lētāk kā ārzemnieks,jo vietējais nav jāapgādā ar dzīvesvietu,nav jāatved un jāaizved,nav jātērē uz liekām reklāmām,nav jāmaksā ,,vanģotājam” tais ārzemēs. Lūdzu cieniet vietējos cilvēkus,tad arī darba roku jums netrūks. Nevajadzēs jums lieki raudt,ka trūkst darba roku.

  22. paši grib dzīvot un gozēties saulīt’;e un komandēt,bet vietējos dzīs kā vergus… nu tad pareiz ir maksājiet arī vietējiem kā nākas,ja ne lasiet paši tās savas ogas,jo gribiet grābt ar šķifeli,tad arī paši rukājiet lielie lauksaimnieki.,..

  23. Paradoks ! Viesstrādniekiem summu nosaka likums, bet vietējiem- figu zem deguna ! Maksājiet arī vietējiem šādu summu 818 Eur minimālo, nevis no mistiski noteiktām salasīšanas normām ! Paši tad pa tādu vietējo samaksu diez vai rukās vairāk par 8 stundām odu un knišļu baros, saulē un lietū ?

  24. Paradoks ! Viesstrādniekiem summu nosaka likums, bet vietējiem- figu zem deguna ! Maksājiet arī vietējiem šādu summu 818 Eur minimālo, nevis no mistiski noteiktām salasīšanas normām ! Paši tad pa tādu vietējo samaksu diez vai rukās vairāk par 8 stundām odu un knišļu baros, saulē un lietū ?

  25. Kopš kura laika 15 – 20 eiro DIENĀ skaitās laba alga? Par smagu darbu, piebildīšu! Ogu lasīšana dienas garumā, salīkušam, saulē vai lietū! Tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem!
    Kā tur bija tajā dziesmā – vēl nāks piektais gads?

  26. Tām saimniecībām vajag tādus strādniekus, kas kad vajag parādās un rukā – kad nevajag pazūd un neko neprasa. Kolosāli! Viņi “ar bažām raugās nākotnē”. Droši vien jau sapņo par to, kā tūkstošiem lēto vietējo rapo pa lēto pa viņa meleņu laukiem, un tad pazūd, un bankā miljons. Ok! Ārzemniekiem maksā minimālo ES noteikto algu, bet vietējiem pigu. Un tādu pufaiku mums LA bāž visās spraugās.

  27. Paši vainīgi! Nemeklē vainu strādniekos! Negrib maksāt un visa opera, grib pelnīt miljonus, bet stradniekam minimalo? Lasat paši! Gan jau situācija izmācīs. Tas pats attiecās arī uz meža ogu uzpircējiem.Kā TV rādīja Madonas uzpircēju, pa mēnesi nopelna 11 miljonus, bet tam ogu lasītājam atmet grašus, jo spēlē uz to, ka darba un naudas nav. Teicu jau ,ka vajag boikotēt tos ogu uzpircējus! Pelnat, bet vajag arī cienīt tos cilvēkus ,kuri lasa tās ogas no gaismas līdz gaismai, pa 12 un 14 stundām dienā, karstumā un lietū, knišļu, odu , dunduru sakosti. Mērkaķi, ceru ,ka tās ogas iesprūdīs….. Latvijas meži pilni ar ogām , sēnēm, lasām un nododam Igaunijā vai tiem ,kas maksā vairāk, trešā iespēja -tirgū ,lai vietējie ēd, nevienu ogu neesmu pārdevis šitiem diedelniekiem.

    • pa reiz saki Lāčplēsi,lai paši rukā,s’;edēs un īdēs ,ka neiet neviens lasīt.. paši gribēja būt lieli LAUKSAIMNIEKI nu ,tad ir lai strādā paši,nevis diriģē un čīkst,ka neiet neviens strādāt… sacerējušies paši ,tagad kā liekēži vietējos izkalpina par kapeikām… lai visas tā viņu ogas sapūst vai kovārņi un zvirbuļi nolasa…

  28. Interesanti, ko tie sezonas strādnieki lai ēd pa ziemu?

  29. Muļķus jāmeklē kur tādi ir.Gribat daudz pelnīt,bet maz maksāt!

  30. viesstrādniekiem labprāt maksā 818, bet vietējiem 400 un tad brīnās, ka vietējie nenāk. Vai nav jocīgi?

    • Un kad aizrādi par to ka viesstrādniekiem maksā vairāk,tad saimniece nolamā kā suni un pasaka ja kaut kas nepatīk tad lasie.Un tad īd ka nav strādnieku.

      • Labprāt piepelnītos un palīdzētu- prutu visus lauku darbus, bet, ja tāda negodīga attieksme, tad arī savām vajadzībām nopirkšu no pazīstama lasītāja ogas našķim.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+