Latvijā
Politika

Vēršas plašumā aptaujas par reformu. Vietējo referendumu likumu sola gada beigās2


Viena no aktīvākajām pašvaldībām, kas pieteicās rīkot iedzīvotāju aptauju par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu un izsaka viedokli par to, ir Ikšķiles novads. Attēlā: Ikšķiles novada uzņēmēju biedrības rīkotais pikets maija sākumā pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Viena no aktīvākajām pašvaldībām, kas pieteicās rīkot iedzīvotāju aptauju par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu un izsaka viedokli par to, ir Ikšķiles novads. Attēlā: Ikšķiles novada uzņēmēju biedrības rīkotais pikets maija sākumā pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Vietējo pašvaldību referendumu likumā, kura pieņemšanu galīgajā lasījumā 12. Saeimā nobremzēja toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība, nebija paredzēta iespēja referendumā noskaidrot iedzīvotāju domas par izmaiņām novadu robežās.

Tagad Saeimas deputāts un arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) šādu priekšlikumu ir iesniedzis. Viņš ierosina rīkot ne tikai lemjošos, bet arī konsultatīvos referendumus, kurus iesaka arī VARAM.

Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts tika iesniegts jau 11. Saeimā, kurai to neizdevās pieņemt. Pērn maijā, pusgadu pirms pilnvaru beigām, 12. Saeima to beidzot bija iekļāvusi parlamenta darba kārtībā, lai par to nobalsotu galīgajā lasījumā.

Taču pēdējā brīdī toreizējais VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) vēstulē atbildīgajai komisijai norādīja uz nepilnībām projektā un komisija nolēma uzklausīt atbildīgo ministru Kasparu Gerhardu (NA), lai gan VARAM pārstāvji daudzu gadu garumā bija piedalījušies projekta apspriešanā. Ministra pusē bija arī toreiz valdošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Tā likuma pieņemšana tika nobremzēta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija), kurš tagad ir šā likuma referents, “Latvijas Avīzei” pieļāva, ka komisija šim projektam iesniegtos priekšlikumus varētu sākt apspriest rudens sesijā.

Paredzams, ka līdz gada beigām likumu varētu pieņemt, jo tagad to atbalstot gan VARAM, gan pašvaldības. Diskusijā par pašvaldību reformu gan to nevarēs izmantot. Pašvaldību referendumu likuma mērķis ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā.

Projekts tagad paredz, ka referendumu var rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Gadu pirms pašvaldību vēlēšanām un gadu pēc tām referendumi par domes atlaišanu nav rīkojami.

Ikšķile vērsīsies Satversmes tiesā

Tikmēr plašumā vēršas pašvaldību centieni dažādos veidos noskaidrot iedzīvotāju domas par VARAM pieteikto administratīvi teritoriālo reformu, kurā lielu daļu novadu plānots apvienot ar citām pašvaldībām, kam vietējie līderi daudzviet pretojas. Lai varētu stāties pretim vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (“Attīstībai/Par”) ar spēcīgākiem argumentiem, novadu domes lemj par iedzīvotāju aptauju un publisko apspriešanu rīkošanu.

Šādas aktivitātes ir notikušas vai tiek plānotas jau pārdesmit pašvaldībās. Viens no pirmajiem šo iniciatīvu pieteica Ikšķiles novads, kura iecerētajā aptaujā VARAM pārstāvji saskatīja referenduma pazīmes, jo viedokļu noskaidrošanas procedūra ļoti līdzinājās tam, kā tiek organizēti referendumi. Iedzīvotājiem bija jāatbild uz jautājumu, vai viņi ir par Ikšķiles novada saglabāšanu, norādot savus personas datus. VARAM apturēja novada domes pieņemto nolikumu par aptaujas rīkošanu, bet tā tomēr notika.

Ikšķiles novada domes priekšsēdis Indulis Trapiņš (LZP, ievēlēts no “Vienotības”) “LA” pastāstīja, ka no vairāk nekā 8000 novadā deklarētajiem iedzīvotājiem aptaujā piedalījās ap 3300 ikšķiliešu, no kuriem 98% bijuši par novada saglabāšanu esošajās robežās. Tagad dome gatavo pamatojumu prasības pieteikumam Satversmes tiesā par VARAM lēmumu apturēt aptauju.

To plānots tiesā iesniegt jūnija beigās, informēja I. Trapiņš, kurš neesot saklausījis ministrijas iebildumos skaidru pamatojumu. Pašvaldības vadītājam arī esot sajūta, ka uz novada domi tiekot izdarīts spiediens, jo tai tagad jautājumus uzdodot Ģenerālprokuratūra un vēl vairākas institūcijas.

Ozolnieku novadā augustā plānots rīkot publisko apspriešanu, kas ir viena no ieteiktajām iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanas formām, “LA” pastāstīja novada domes priekšsēdis Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība). Taču arī šajā gadījumā personas identitāti būšot svarīgi fiksēt.

Priekšsēdis uzsvēra, ka aptaujāto domām ir svars tikai tad, ja ir iespējams pārliecināties, ka šis cilvēks ir deklarēts šajā novadā, nevis Rīgā vai Tukumā. Ozolnieki līdzīgi kā Ikšķiles novads, kuru plānots pievienot lielajam Ogres novadam, ir gana spēcīga pašvaldība, ko var skaidrot arī ar Rīgas tuvumu. Ozolnieki iebilst to pievienošanai Jelgavai un Jelgavas novadam.

Piesauc Eiropas pašvaldību hartu

Lai pamatotu aptauju tiesiskumu, novadu vadība atsaucas uz Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, kas nosaka, ka pašvaldības ir tiesīgas noskaidrot iedzīvotāju viedokli svarīgos jautājumos. Arī Pašvaldību likumā ir teikts, pa pašvaldības savā teritorijā iedzīvotāju interesēs var brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, kas nav Saeimas, valdības un citu institūciju kompetencē vai nav liegtas likumā.

Ministrs J. Pūce iepriekš atsaucās uz Satversmes tiesas spriedumu, kuru tā pasludināja pirms desmit gadiem, kad tika apstrīdēta toreiz veiktā reforma. Satversmes tiesa norādījusi, ka gala lēmumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pieņem Saeima.

Latvijas Pašvaldību savienība savā skaidrojumā savukārt norāda – Satversmes tiesas spriedumā 2009. gadā ir teikts, ka pašvaldību harta neparedz tām veto tiesības, taču Satversmes tiesa arī norādīja, ka ir jāievēro hartā noteiktais, ka ar pašvaldībām ir jākonsultējas, uzklausot vietējās domes viedokli.

Lai to noformulētu, pašvaldībai ir gan tiesības, gan pienākums noskaidrot iedzīvotāju viedokli, uzskata LPS. Tā arī ir sagatavojusi ieteikumus pašvaldībām, kā vislabāk un pareizāk būtu uzzināt iedzīvotāju domas, iesakot rīkot aptaujas un publiskās apspriešanas.

“Es no pirmās dienas esmu teicis, ka mēs neesam pret to, ka pašvaldības organizē iedzīvotāju aptaujas. To var darīt, bet jautājums ir, kā tas tiek veikts. Tam ir jānotiek likumā noteiktā kārtībā,” “LA” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce. Arī VARAM darbinieki sazinoties ar pašvaldībām un dodot savus ieteikumus.

“Jautājums ir, kāda ir pievienotā vērtība šai aptaujai, ja tajā ir jautājums, uz kuru jāatbild ar “jā” vai “nē”. Manuprāt, šādā gadījumā pievienotā vērtība nav augsta,” pieļāva ministrs. Viņš uzskata, ka būtiskāk būtu iegūt plašāku viedokli par optimālo novada modeli. Taču esot iespaids, ka dažas pašvaldības šo aptauju tikai vēloties izmantot sabiedrisko attiecību nolūkiem. Iedzīvotāji savus viedokļus varot sūtīt arī ministrijai, kuras mājaslapā ir norādīta speciāla adrese, uz kuru var rakstīt priekšlikumus. Tāpat nekur neesot sacīts, ka piedāvātajā kartē nevarētu būt korekcijas, kādas varot pieļaut.

Saistītie raksti

J. Pūce uzsvēra, ka viņš atbalsta arī vietējo referendumu likumu. Taču tāpat kā V. Valainis uzskata, ka ir jāparedz arī konsultatīvās aptaujas, kas nav juridiski saistošas. Piemēram, pēc novadu reformas pašvaldībām būšot jāsagatavo attīstības plāni, par kuriem iedzīvotāji varētu izteikties konsultatīvā referendumā.

Tāpat tie varētu notikt arī mazākās teritorijās – vienā pagastā vai pilsētā, uzskata ministrs. V. Valainis norādīja, ka arī par pašvaldību robežām varētu būt tikai konsultatīvs referendums, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, kurā teikts, ka gala lēmumu pieņem Saeima.

LA.lv