Mobilā versija
+4.2°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Pirmdiena, 20. februāris, 2017
27. oktobris, 2016
Drukāt

Egils Līcītis: Politiķu solījumiem pildīt OECD rekomendācijas var ticēt ne vairāk kā Andersena pasakām

Foto - LETAFoto - LETA

Egils Līcītis

No visām saņemtajām OECD rekomendācijām mūsu politiķiem visvairāk iepatikās šī – lai valstij piederošie uzņēmumi nestrādātu ar Dievpalīgu, vadība jānodod profesionālās un atbildīgās rokās. Tajos jāatjauno uzņēmumu padomes, kamdēļ valdība, kas parasti velkas gliemeža tempā, rīkojās savlaicīgi un kosmiskā ātrumā. Notika plaša aģitācija, ka bez padomju prasmīgas pārvaldības sabruks lielceļu braucamā daļa, aizklapēs slimnīcas, gaidāmi elektrības padeves traucējumi, viscaur dramatiski samazināsies uzņēmumu ieņēmumi, atgriezīsies kolhozu iekārta. Tāpēc steigšus nolika konkurētspējīgas tūkstošu algas, noteica, ka padomes sēdēs administratori mielojami ar kliņģeri un tīģergarnelēm, un sabiedrībai – jedritvaikociņ! – dievojās, ka siltās, ērtās vietas nekādā gadījumā neieņemšot partijām pietuvināti vīri, politiķiem miesīgi radi, kā agrāk nereti gadījies. Arī tā bija OECD norājoša rekomendācija – izslēgt kroņa īpašumus no politiskas ietekmes zonas. Un mūsu valdība gādās, ka turpmāk pa valsts uzņēmumu amatu griestiem staigās tikai konkursos izraudzīti skoloti finanšu dievi un jurisprudences virtuozi, saimnieciski izveicīgi vīri un pieredzējušas pārvaldes līdakas. Dievbijīgi, tikumiski jaunekļi, pirmklasīgi nozares speciālisti kā Venēcijas gondoljeri izairēšot kapitālsabiedrības pār krīžu un ekonomisku grūtību krācēm, neuzlaižot laiviņu klintīm, neuzsēdinot uz sēkļa. Akcionāriem mirdzēšot acis par augstiem sasniegumiem un labiem, valstij ienesīgiem rezultātiem katrā darba vietā.

Diemžēl tam, ko saka politiķi, esam radināti ticēt ne vairāk kā Hansa Kristiāna Andersena pasakām. Lab­iekārtotajos posteņos labas pārvaldības korifeji netiek izraudzīti. Kavēšanās droši vien saistīta ar pareizās metodes meklēšanu. Kā jaukā, garšīgā procesiņā lietas noformēt tā, lai partiju uzticības personas vismaz pa gabalu tomēr nedurtos acīs un neizskatītos pēc partiju uzticības personām. Lai sabiedrība nebūtu vīlusies iecerētajās pārmaiņās un nejustos apvesta ap stūri. Sak, teicāt, ka valdēs, padomēs strādās aktīvais, par lietpratīgu inovatoru atestētais zvejnieka dēls Oskars Kļava, bet rekur ierodas vecie paziņas – svētulīgais brālis Teodors, zivju uzpircējs Garoza ar platām piedurknēm un amatam pavisam nepiemēroti šoferu dēli. Publikai aizrāvās elpa no brīvās preses atklājumiem, kā līdz šim “robā” nokļuvuši amatvīri. Lidostā “Rīga”, piemēram, vadībā iecelti cilvēki, kas iepriekš nav bijuši saistīti ar aviāciju. Netiek atklāts, kāpēc tāds konkursa iznākums. Varbūt kandidātus izvēlējās, jo viņi zināja, kur debesīs ir Polārzvaigzne vai ka ziemeļi ir tai pusē, kur kokiem aug sūnas. Tāda miglaina bilde arī citos darbā iekārtošanās gadījumos. Varbūt locekļi īpašām spējām apveltīti, tomēr prese signalizē, ka vienu var atrast Panamas papīros, otrs – ja nu kādam draugs, tad tā sauktajiem oligarhiem, trešajam vien vīģes lapa piesedz saikni ar partiju. Tā te pilda “rekomendācijas” – balansējot uz pašas robežas ar cienījama politiķa stāvokli.

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atkritumu monopols

Rīgas domes deputāti otrdien atbalstīja kopsabiedrības veidošanu uz 20 gadiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanai pilsētā. Opozīcijas deputāti izteica bažas, ka, veidojoties monopolam ar vienu atkritumu apsaimniekotāju, palielināsies tarifi. Uz to tika atbildēts, ka tas nebūšot monopols, jo uzņēmums, ar kuru veidot kopsabiedrību, tiks izraudzīts iepirkumā. Un uzņēmums piedāvājumā norādīšot atkritumu apsaimniekošanas tarifus 20 gadiem, bet cenu pēc tam paaugstināt varēs tikai ar domes lēmumu. Tomēr arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izteikusies, ka Rīgas domes lēmums ir tuvredzīgs un ka Rīgas iedzīvotājiem nākotnē var nākties pārmaksāt.

Kam primāri jānovirza valsts budžeta pieaugums tuvākajos gados?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (1)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+