Mobilā versija
-1.4°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
11. novembris, 2013
Drukāt

Vija Beinerte: Arī par tevi un mani (6)

Andris EglītisAndris Eglītis

Šī ir īpaša diena. Un šī vieta ir īpaša. Redzi, Māte Latvija sēro par saviem dēliem, par simtiem tūkstošu un par katru vienu – par visiem tiem, kas reiz cēlās aizstāvēt viņas godu un brīvību.

Gandrīz pirms simt gadiem, 1915., trīs jauni strēlnieki – gandrīz vēl zēni – krita kaujās Tīreļu purvā un tika te guldīti zemē. Ar viņiem sākās šie kapi. Brāļu kapi, jo Mātei Latvijai viņi visi ir bērni. Brāļu kapi, jo daudzu kritušo vārdus šodien vien debesis zina.

Šeit atdusas dzimtenes sargi. Viņi nolika savas galvas par brīvu un lepnu valsti, par tiesu un taisnību, par mieru un celsmi. Viņi nolika savas galvas par nākotnes Latviju. Jā, arī par tevi un mani.

Ieklausies, dēls, – šonakt akmeņi runā. Dzirdi, teic tie drosmi un pašaizliedzību, vēstī varoņstāstus par vīriem un jaunekļiem, kurus vienoja ticība, mīlestība un vēl arī cerība. Viņi ticēja Latvijai, mīlēja brīvību un cerēja dzīvot. Mirt viņi negribēja. Bet vēl jo vairāk viņi negribēja būt svešu kungu kalpi savā tēvutēvu zemē. Viņi samaksāja visaugstāko cenu, bet viņu upuris nebija veltīgs. Noliec galvu un ieklausies – akmeņos, savā sirdī un debesīs.

Noņem cepuri, dēls, šī vieta ir svēta. Un šis brīdis ir svēts. Aizdedz svecītes, klusi godinot varoņu piemiņu. Viena liesmiņa nespēj izgaismot nakti, bet redzi, cik to te ir daudz! Ļauj šim gaišumam iestrāvot tevī, paturi to savā sirdī un prātā, paturi atmiņā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Paldies, ka liekat apstāties skrējienā un padomāt, ne tikai par izdzīvošanu šodienā, bet par pateicību, ka ir šodiena. Paldies

  2. Skaists teksts

  3. Akmens runu runā, akmens Dievu lūdz (Leonīds Breikšs)

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+