Foto – Valts Kleins © 2016

Vija Beinerte: Komforta zona – pamest vai paplašināt? 20

Arvien biežāk sociālajos tīklos, žurnālu lappusēs un saviesīgās sarunās pavīd uzsaukums: pamet komforta zonu! Pieņem izaicinājumu! Pārmaini savu dzīvi! Kad šādu pamudinājumu saņēmu arī personiskā īsziņā no laba drauga, beidzot neizturēju un pajautāju: kāpēc? “Tikai tā var garīgi augt,” draugs nopietnā balsī atbildēja.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Lai augtu un pilnīgotos, tik tiešām ir nepieciešama piepūle. Pats no sevis tikai akmentiņš ripo no kalna. Un pat tas ne nu gluži pats no sevis, bet gravitācijas ietekmē. Pieradumam un inercei piemīt liels spēks. Tomēr vai to vienmēr var dēvēt par komforta zonu?

Cilvēks pierod pie daudz kā. Pie izdangātiem ceļiem, mazām algām un lieliem nodokļiem, pie fona mūzikas un sastrēgumiem, pie strīdiem, aukstiem palagiem, vientulības divatā un pat pie smiltīm kurpē. Taču brīdī, kad tu apstājies un izpurini smiltis no apaviem, vai tiešām tu pamet komforta zonu?

CITI ŠOBRĪD LASA

Visgrūtāk ir tikt vaļā no ilūzijām, mitēties mānīt sevi, meklēt attaisnojumus un vainīgos. Mūžīgā līgavas draudzene apgalvo, ka būs laimīga, kolīdz sapelnīs naudu masāžai un trenažierim, nometīs lieko svaru un apprecēsies. Bet tu sākumā kļūsti laimīga, tad gan precinieks atradīsies, gan svars saregulēsies!

Jāpamet ir nevis komforta, bet diskomforta zona. Un nevis kādreiz, vēlāk, pēc tam, bet – tūlīt.

Nepatīk liekais svars, nogurums, bezmiegs – ej uz darbu kājām, sāc vingrot un meditēt! Dari vienkāršas lietas, kas neprasa lielus finanšu ieguldījumus, taču beigās sagādā prieku. Un tad pēkšņi izrādīsies, ka nojoņot divas stundas uz skrituļslidām vai pēc pirtiņas iemesties āliņģī ir tava komforta zona.

Svarīgi ir saprast, ko tev vajag, kas palīdz tev būt laimīgam un darīt laimīgus citus. Kāpēc? Oskars Vailds to paskaidro īsi: “Labs cilvēks ne vienmēr ir laimīgs, taču laimīgs cilvēks vienmēr ir labs.”

Endorfīni jeb laimes hormoni atbild par dvēseles komfortu. Tāpēc draugam es atbildēju, ka komforta zonu, manuprāt, vajag nevis pamest, bet paplašināt. Un, neielaižoties diskusijās, devos ķert adrenalīnu un prieku.